Eurostat publicējis ziņojumu, ka 2023.gadā ES valstis izsniegušas 89 037 Zilās kartes. 9488 no saņēmējiem bija Krievijas pilsoņi. Tas ir otrais rādītājs aiz indiešiem.
Saskaņā ar ziņojumu Eiropas valstis 2023. gadā izdeva par 8,8% vairāk Zilo karšu nekā 2022. gadā. Gandrīz ceturtā daļa šādu dokumentu bija Indijas pilsoņiem – 21 228 (23,8% no kopskaita). Krievu īpatsvars šajā sarakstā bija 10,7% no kopējā skaita. Pirkto Zilo karšu līderu vidū ir Turcijas, Baltkrievijas, Irākas, Ķīnas, Ukrainas un Pakistānas pilsoņi. Baltkrievi saņēma 5294 kartes, bet ukraiņi – 2743.
Vācija kļuva par līderi karšu izsniegšanā. Tā izsniedza 69 353 atļaujas. Tas ir 77,9% no kopējā šādu dokumentu apjoma 2023.gadā. Vēl pirmajā trijniekā ir Polija (7402) un Francija (3912).
Kas ir Zilā karte un kā to iegūt
EU Blue Card (Zilā karte) ir īpaša Eiropas Savienības programma, kuras mērķis ir piesaistīt augsti kvalificētus darbiniekus. Tā ļauj iegūt uzturēšanās atļauju ar tiesībām ārpus Eiropas Savienības valstu pilsoņiem strādāt ES. Zilās kartes projektu 2007. gadā prezentēja toreizējais Eiropas Komisijas vadītājs Manuels Barrozu, un 2009. gada pavasarī programmu beidzot apstiprināja Eiropas Savienība. Tā ir spēkā visā Eiropas Savienībā, izņemot Dāniju un Īriju.
Tiek atzīmēts, ka salīdzinājumā ar parastajām darba vīzām, Zilajai kartei ir vairākas priekšrocības. Tādējādi darba devējam nav jāpierāda pieņemtā darbinieka unikalitāte, un Zilās kartes īpašniekam pašam ir tiesības mainīt darbu un pārvietoties Eiropas Savienības ietvaros, kā arī nav jākārto valodas eksāmens. Turklāt ir atļauta arī pārcelšanās ar ģimeni: zilās kartes īpašnieku laulātie un bērni šajā gadījumā saņem uzturēšanās atļauju.
Lai iegūtu zilo karti, nepieciešams augstākās izglītības diploms. Tomēr vairākās valstīs izglītības diploma vietā pietiek ar piecu gadu profesionālo pieredzi specialitātē. Tāpat darba līgumā jāparedz alga, kas ir pusotru reizi lielāka nekā vidēji valstī. Dažos gadījumos šo slieksni var pazemināt līdz 1,2 reizēm.
Vācija tiek uzskatīta par vienu no galvenajām Zilās kartes speciālistu pakalpojumu izmantotājām. Pēc Deutsche Welle datiem, šo programmu pēdējo 10 gadu laikā ir izmantojuši vairāk nekā 200 tūkstoši speciālistu no valstīm ārpus Eiropas Savienības. Vairāk nekā 83% no viņiem palika dzīvot un strādāt Vācijā piecus gadus pēc pārcelšanās.
2023. gadā Vācijas valdība vienkāršoja kritērijus Zilās kartes pretendentiem. Tādējādi minimālā alga tika samazināta no 58,4 tūkstošiem eiro uz 43,8 tūkstošiem eiro gadā pirms nodokļu nomaksas. Turklāt Vācija atļāva darbinieka gados vecākus vecākus pārvest uz valsti.
Prasības par atalgojumu pieprasītajām specialitātēm ir vēl zemākas. To vidū ir dabaszinātņu zinātnieki, matemātiķi, inženieri, ārsti, IT speciālisti un augstskolu absolventi trīs gadus pēc studiju beigšanas. Viņiem algas limits samazinājies no 45,5 tūkstošiem eiro līdz 39,7 tūkstošiem eiro gadā.