Sakarā ar draudiem Federālās ārkārtas situāciju pārvaldības aģentūras (FEMA) darbiniekiem un dezinformācijas vilni, varas iestādes bija spiestas uz laiku apturēt palīdzību dažos Ziemeļkarolīnas apgabalos, ziņo CNN.
Palīdzības apturēšana ir papildu trieciens tiem, kurus skāruši viesuļvētras Helēna un Milton postījumi. Abi nodarīja milzīgus postījumus: Helēna izraisīja vairāk nekā 230 nāves gadījumus sešos štatos, un vairāk nekā 100 nāves gadījumu Ziemeļkarolīnā. Milton, kas uzbruka neilgi pēc tam, izraisīja smagus plūdus, iznīcināja daudzas mājas un infrastruktūru, kā arī nogalināja vairāk nekā 10 cilvēkus.
Ziemeļkarolīnas Ašes apgabalā FEMA darbība tika apturēta pēc tam, kad darbiniekiem tika izteikti draudi. Oficiālā paziņojumā apgabala šerifs Fils Hovels mudināja iedzīvotājus “atveseļošanās laikā palikt mierīgiem un nosvērtiem, palīdzēt cilvēkiem un lūdza neeskalēt situāciju”, ziņo CNN . Razerfordas apgabalā darbs bija jāpārtrauc arī pēc tam, kad Nacionālā gvarde ziņoja, ka “bruņota milicija” draud FEMA darbiniekiem.
Internetā sāka izplatīties apsūdzības, ka FEMA, iespējams, zog ziedojumus vai sūta palīdzību uz ārzemēm, jo īpaši uz Ukrainu, raksta The New York Times (NYT). Aģentūras vadītāja Dīna Krisvela sacīja, ka šādas baumas traucē viņu darbam, bet draudi un agresīva retorika demoralizē darbiniekus.
“Esmu iesaistīts katastrofu pārvaldībā gandrīz 20 gadus, un es nevaru iedomāties nevienu citu lielu katastrofu, par kuru ir bijis tik daudz dezinformācijas,” NYT citē Masačūsetsas jūras dienesta ārkārtas situāciju vadības akadēmija docenti Samantu Montano.
Lai cīnītos pret cirkulējošām baumām un dezinformāciju, FEMA izveidoja viesuļvētras faktu pārbaudes portālu, pārskatot gandrīz duci nepatiesu apgalvojumu par vētrām un FEMA reakciju.
ASV prezidents Džo Baidens pasūtījis pētījumu par to, kā federālās aģentūras risina dezinformācijas problēmu. Valdības aģentūras ir pastiprinājušas savu klātbūtni sociālajos medijos, ievietojot fotoattēlus un ziņojumus par palīdzības sadali un gruvešu novākšanu, lai pārliecinātu cilvēkus par viņu darba uzticamību.
“Šī ir pirmā reize, kad mēs saskaramies ar šāda mēroga dezinformāciju,” CNN sacīja Baidena administrācijas amatpersona.
Meteorologi saskārušies arī ar draudiem, tostarp slepkavības. Mets Lanza no Hjūstonas sacīja, ka naidīguma līmenis ir “sasniedzis jaunas virsotnes” un brīdināja, ka šī profesija var zaudēt daudz talantu. Kriss Gloningers, Aiovas galvenais meteorologs, pameta darbu, saņemot nāves draudus par viņa ētera diskusijām par klimata pārmaiņām.
Sociālajos tīklos meteorologi tiek apsūdzēti par piedalīšanos valdības sazvērestībā, lai radītu un pārvaldītu viesuļvētras, raksta New York Post (NYP). Piemēram, Metjū Kapuči no Kolumbijas apgabala sacīja, ka viesuļvētru laikā viņš saņēmis desmitiem ziņojumu, apsūdzot, ka valdība kontrolē laikapstākļus, un viņš palīdzot to slēpt.
“Meteorologu nogalināšana neapturēs viesuļvētras,” ierakstā sociālajā tīklā X (iepriekš Twitter) raksta Mičiganas sinoptiķe Keitija Nikolaou. “Es nespēju noticēt, ka man tas ir jāraksta.”
Džordžijas Universitātes Atmosfēras zinātņu programmas direktors un bijušais Amerikas Meteoroloģijas biedrības prezidents Māršals Šeperds uzsvēra, ka lielu dabas katastrofu laikā pastiprinās uzbrukumi ekspertiem.
“Mēs visi runājam par to, cik ļoti tas ir pastiprinājies. Ir jūtama atšķirība tonī un agresijā pret cilvēkiem manā jomā, ”viņš teica.
Nepatiesu baumu izplatība ne tikai traucē meteorologu darbam, bet arī apgrūtina glābšanas darbus. Rezerfordas apgabala kopienas pārstāvis Kerijs Džailss atzīmēja, ka dezinformācijas apkarošana atņem vērtīgus resursus, un “tā vietā, lai palīdzētu cietušajiem, mēs esam spiesti atspēkot baumas.”
