Norvēģija pāriet uz elektromobiļiem uz parasto automašīnu īpašnieku rēķina. Vai tas palīdzēs apturēt klimata pārmaiņas?
Norvēģija kļuvusi par pirmo valsti, kurā elektrisko transportlīdzekļu skaits pārsniedza benzīna automašīnu skaitu. Tas bija iespējams, pateicoties politikai “piesārņotājam ir jāmaksā”. Varas iestādes jau vairākus gadu desmitus ir mudinājušas iedzīvotājus pāriet uz elektromobiļiem: tie ir atbrīvoti no nodokļiem, tiek piešķirtas atlaides autostāvvietai un atļauts braukt pa tiem paredzētu joslu.
Tomēr ir grūti pilnībā runāt par Norvēģijas panākumiem vides jomā, jo “elektriskā automobiļa tīrība” ir atkarīga no enerģijas, ar kuru tas brauc, un elektromobiļu ražošana ir vēl bīstamāka videi nekā parastās automašīnas. Turklāt vietējo pieredzi ir grūti nodot pārējai pasaulei elektromobiļu augsto izmaksu dēļ.
“Zaļie” panākumi un šaubas
Pēdējo 20 gadu laikā Norvēģijā vairāk nekā miljons ar benzīnu darbināmu automašīnu ir aizstātas ar elektromobiļiem un hibrīdiem. Tagad deviņām no desmit valstī pārdotajām jaunajām automašīnām ir elektromotors. Elektromobiļu uzplaukumu izraisīja Norvēģijas varas iestādes, kas jau kopš deviņdesmitajiem gadiem ar atvieglojumu un privilēģiju palīdzību motivē norvēģus pāriet uz videi draudzīgāku transportu, padarot elektromobiļa ekspluatāciju izdevīgāku par automašīnām ar iekšdedzes dzinēju (ICE).
Pašlaik Norvēģijas civilo transportlīdzekļu parkā ir 2,8 miljoni transportlīdzekļu: 1,2 miljoni no tiem ir aprīkoti ar dīzeļdegvielu, 754 303 ir elektriskie transportlīdzekļi un 753 905 ir ar benzīnu. Ingvilda Kilena Rērholta, Oslo vides fonda Zero vides izpētes nodaļas vadītāja, uzskata, ka līdz 2029. gadam uz Norvēģijas ceļiem būs vairāk elektrisko transportlīdzekļu nekā benzīna un dīzeļdzinēju kopā. Un tam ir viss pamats – nākamgad Norvēģija kļūs par pirmo valsti, kurā netiks pārdotas benzīna un dīzeļa automašīnas.
Valdības “zaļās ambīcijas” maksā “tradicionālo” iekšdedzes dzinēju automašīnu īpašniekiem, kuri maksā augstākas nodokļu likmes, jo viņu automašīnas piesārņo vidi, un ICE automašīnu īpašnieki finansē valsts pāreju uz elektriskajiem transportlīdzekļiem.
Iekšdedzes diskriminācija
Norvēģijā ir progresīva automašīnu nodokļu sistēma: automašīnām ar augstu izmešu daudzumu tiek uzlikts lielāks nodoklis nekā automašīnām ar zemu izmešu daudzumu. Valdība ilgu laiku ņēma naudu elektrisko transportlīdzekļu popularizēšanai no nodevām, ko maksā parasto automašīnu ar iekšdedzes dzinēju īpašnieki.
Elektromobiļu īpašniekiem Norvēģijā tiek dotas vairākas privilēģijas: piemēram, viņi nemaksā izmešu nodokļus un saņem atlaides vispārējiem ceļu nodokļiem un nodevām. Ilgu laiku elektromobiļi netika aplikti ar PVN, pērkot vai nomājot, bet no 2023. gada šis nodoklis tika ieviests dažiem elektromobiļiem. Tagad PVN tiek aprēķināts tai cenas daļai, kas pārsniedz 500 tūkstošus kronu (jeb 42 tūkstošus eiro). Piemēram, Tesla X, kas maksā vairāk nekā miljonu kronu (84 tūkstošus eiro), ietilpst šajā cenu kategorijā.
Visvairāk pārdotais auto Norvēģijā ir Tesla Y elektromobilis, kura cena sākas no 447 tūkstošiem Norvēģijas kronu (38 tūkstošiem eiro). Otrajā un trešajā vietā ir elektriskie krosoveri Toyota bZ4X (no 36,8 tūkstošiem eiro) un Volkswagen ID.4 (no 32 tūkstošiem eiro). Mēneša vidējā alga valstī ir 47 tūkstoši Norvēģijas kronu (apmēram 4 tūkstoši eiro, kas pēc nodokļu nomaksas ir aptuveni 2972 eiro.
Elektriskajiem transportlīdzekļiem ir priekšrocības uz Norvēģijas ceļiem. Tem ir tiesības braukt pa autobusu joslām, kā arī var saņemt atlaides stāvvietām un maksas ceļiem. Šādi pabalsti valstij nav lēti: ar katru gadu Norvēģijas budžetā tiek tērēts arvien vairāk naudas, pateicoties pārejai uz videi draudzīgāku transportu . 2022. gadā tas budžetam izmaksāja 39,4 miljardus kronu (3,3 miljardus eiro), bet 2023. gadā – jau 43 miljardus kronu (3,6 miljardus eiro).
Norvēģija var atļauties samazināt transporta nodokļus, pateicoties naudai, ko budžets nopelna no naftas un gāzes. Valstī ir pasaulē lielākais valsts ieguldījumu fonds, kas tiek lēsts 1,7 triljonu dolāru apmērā. Fonda pamatā ir ienākumi no naftas un gāzes. Šo naudu Norvēģija iegulda, tostarp elektromobiļu tirgus līderos – amerikāņu kompānijā Tesla un ķīniešu BYD Co. Šis “naudas spilvens” ļāva atbrīvot elektrisko transportlīdzekļu īpašniekus no vairākiem nodokļiem, būtiski nepalielinot slogu valsts budžetam.
Mārketinga triks vides saudzēšanai
Un tomēr elektromobiļus nevar saukt par pilnīgi videi draudzīgu transporta veidu, lai gan tie ir daudz tīrāki par automašīnām ar iekšdedzes dzinēju. Nulles izmešu automobiļi ir vairāk mārketinga triks nekā realitāte. Tas ir stāsts par enerģiju, kas tiek izmantota elektriskā transportlīdzekļa uzlādēšanai. Norvēģijai tā nav problēma, jo gandrīz 99% enerģijas tās tīklos nāk no hidroelektrostacijām un vēja elektrostacijām un nedaudz vairāk par 1% no gāzes.
Bet, piemēram, Vācijā šis rādītājs ir daudz mazāks – tikai 63% enerģijas tiek saražoti no atjaunojamiem avotiem, bet gandrīz 21% nāk no oglēm. Tādējādi elektromobiļi Vācijā ir ”netīrāki” nekā Norvēģijā. Tā kā dažādu valstu sistēmās ir atšķirīgs enerģijas avotu līdzsvars, elektromobiļi var “izdalīt” par 85% vairāk kaitīgo daļiņu , nekā braucot automašīnās ar iekšdedzes dzinējiem – tas ir, valstīs ar “netīrām enerģijas sistēmām” elektrisko automobiļu ietekme būs vēl sliktāka nekā parastajām automašīnām.
Pietiekama skaita uzlādes staciju pieejamība ir vēl viens izaicinājums elektrisko transportlīdzekļu attīstībai. Norvēģijā ar uzlādi problēmu nav: galvaspilsētā vien ir vairāk nekā divi tūkstoši publisko uzlādes punktu. Dažas stacijas ir pat bezmaksas – tās atrodas pie tirdzniecības centriem un viesnīcām. Tomēr bezmaksas uzlādei ir pieejams ierobežots laiks, un dažām stacijām ir nepieciešams īpašs abonements. Jūs varat uzlādēt savu automašīnu mājās. Mājas uzlādes stacijas uzstādīšanas izmaksas sākas no 15 tūkstošiem Norvēģijas kronu (nedaudz zem 1,3 tūkstošiem eiro). Elektromobili var uzlādēt no parastas kontaktligzdas, taču speciālisti drošības apsvērumu dēļ to neiesaka darīt. Tomēr visa Eiropa vēl nevar lepoties ar šādu infrastruktūru.
Arī ar auto ražošanu ne viss ir skaidrs – tas divreiz vairāk veicina globālo sasilšanu nekā auto ar iekšdedzes dzinēju ražošana. Tas viss attiecas uz litija jonu akumulatoriem, ko izmanto elektriskajās automašīnās. To ražošanai nepieciešami reti metāli – niķelis un litijs, pēdējo tā tirgus vērtības dēļ bieži sauc par “balto zeltu”.
Taču piesārņojuma atšķirība starp elektromobili un auto ar iekšdedzes dzinēju, tos lietojot, ievērojami samazinās. Lai vidusmēra elektromobilis kļūtu videi draudzīgāks par parasto automašīnu, tas ir jāizmanto tikai vienu līdz divus gadus atkarībā no enerģijas avota sākotnējās “tīrības”.
Ražošanas procesā elektriskais automobilis var atstāt lielāku oglekļa pēdas nospiedumu, savukārt parastā automašīna vairāk piesārņo planētu, braucot ar bīstamām emisijām. Brauna universitātes profesors Stīvens Porders uzskata, ka masveida pāreja uz elektromobiļiem var palēnināt klimata pārmaiņas. Viņš atzīmē, ka hibrīdmodeļi šim nolūkam nav piemēroti: šādas automašīnas lielos attālumos pārslēdzas no akumulatora uz benzīna dzinēju un galu galā izdala tādas pašas gāzes kā parastais auto.
Taču šāds viedoklis ir pretrunīgs, jo hibrīds Toyota Prius Prime SE šobrīd ir atzīts par videi draudzīgāko auto. Toyota Motor Corp. galvenais zinātniskais līdzsreādnieks Džils Prats nedomā, ka ikvienam vajadzētu iegādāties elektromobili. Viņaprāt, hibrīdauto ir viens no iespējamiem veidiem, kā samazināt izmešus, un tie šajā ziņā var būt ne mazāk efektīvi kā elektromobiļi. Prats uzstāj, ka valdībām visā pasaulē vajadzētu izmantot naudu, lai samazinātu oglekļa emisijas, nevis aizliegtu dīzeļdegvielas vai benzīna automašīnas. Turklāt pilnīgu pāreju uz ekoautomobiļiem pašlaik apgrūtina litija trūkums un nepietiekama uzlādes infrastruktūra.
Apšaubāma ir arī elektromobiļu pieejamība, lai gan cenu atšķirība starp tiem un automašīnām ar iekšdedzes dzinēju strauji sarūk . Piemēram, pirms diviem gadiem ASV par jaunu elektromobili nācās maksāt par aptuveni 17 tūkstošiem dolāru vairāk, bet tagad šī starpība noslīdējusi līdz pieciem tūkstošiem dolāru. Daži analītiķi prognozē, ka iekšdedzes dzinēju un elektrisko transportlīdzekļu cenas varētu kļūt vienādas aptuveni divu gadu laikā.
Lētākais elektroauto Eiropā maksās 20,8 tūkstošus eiro – par šo naudu var iegādāties Dacia Spring. Vidējā alga ES ir aptuveni 2350 eiro.
2024. gada sākumā kopējais elektromobiļu skaits pasaulē sasniedza 40 miljonus, no kuriem 14 miljoni reģistrēti 2023. gadā, kura laikā pārdots par 35% vairāk elektromobiļu (jeb 3,5 miljoni modeļu) nekā 2022. gadā. 95% no pasaules EV pārdošanas apjoma joprojām ir koncentrēti tikai dažos lielos tirgos: Ķīnā (nedaudz mazāk nekā 60% no kopējā pārdošanas apjoma), Eiropā (mazāk nekā 25%) un ASV (10%).
