Šveicē veikts pētījums apgalvo, ka tipiskiem personīgās higiēnas līdzekļiem var būt “ievērojama ietekme” uz gaisa kvalitāti, ja tos izmanto slēgtās telpās. Pētnieki atklāja, ka, nonākot saskarē ar ozonu, produkti izraisa ķīmiskas reakcijas, radot jaunus gaisa piesārņotājus. Pētījums publicēts žurnālā Environmental Science & Technology Letters
Lozannas Federālā Tehnoloģiju institūta (EFPL) zinātnieku pētījums atklāja, ka, lietojot kosmētikas līdzekļus telpās un tiem nonākot saskarē ar ozonu, iegūtās ķīmiskās reakcijas var radīt jaunus savienojumus un daļiņas, kas var “dziļi iekļūt” plaušās.
Tomēr zinātnieki vēl nezina, “kā šo daļiņu ieelpošana ikdienā ietekmē mūsu elpceļu veselību”, teikts EPFL ceturtdienas paziņojumā presei.
Pētījums tika veikts, izmantojot rullīšu dezodorantu, izsmidzināmu dezodorantu, roku losjonu, smaržas un sauso šampūnu matu laku – to visu ražo vadošie zīmoli un šie produkti ir pieejami lielākajos veikalos visā Eiropā un citur. Visu savākto datu apstrāde pētniekiem prasīja divus gadus.
Reakcija ar ozonu
Pirmajā testā zinātnieki lietoja produktus normālos apstākļos, telpās un bez ozona. Kosmētika izdalīja vairāk nekā 200 gaistošo organisko savienojumu (GOS), pirms tie pakāpeniski izkliedējās ar ventilāciju. Visvairāk konstatētās molekulas bija etanols un monoterpēni, parasti tie, ko izmanto šajos produktos.
Otrajā testā pētnieki izmantoja ozonu, reaktīvu gāzi, kas vasarā Eiropā atrodas atmosfērā. Ozons var iekļūt mājās caur atvērtiem logiem. Tas var nākt arī no iekštelpu tehnikas, piemēram, izmantojot lāzera vai 3D printerus.
Ieviešot ozonu, radās ne tikai jauni GOS, bet arī jaunas daļiņas, īpaši no smaržām un aerosoliem. EPFL saka, ka koncentrācija pārsniedza koncentrāciju “spēcīgi piesārņotās pilsētu teritorijās, piemēram, Cīrihes centrā”.
Ietekme joprojām ir slikti saprotama
“Dažas molekulas “izveidojas kodolā” — citiem vārdiem sakot, tās veido jaunas daļiņas, kas var sarecēt lielākās ultrasmalkās daļiņās, kas var efektīvi nogulsnēties mūsu plaušās,” skaidro Dusana Licina, EPFL uz cilvēku orientētās vides laboratorijas (HOBEL) Smart Living Lab Fribūrā vadītāja.
“Manuprāt, mēs joprojām pilnībā neizprotam šo piesārņotāju ietekmi uz veselību, taču tie var būt kaitīgāki, nekā mēs domājam, jo īpaši tāpēc, ka tie tiek lietoti tuvu mūsu elpošanas zonai. Šī ir joma, kurā ir nepieciešami jauni toksikoloģiskie pētījumi.
Lai ierobežotu personīgās higiēnas līdzekļu ietekmi uz iekštelpu gaisa kvalitāti, mēs varētu apsvērt vairākas alternatīvas ēku projektēšanai: plašākas ventilācijas ieviešana – īpaši produktu lietošanas laikā –, iekļaujot gaisa attīrīšanas ierīces (piemēram, filtrus uz aktīvās ogles bāzes) un iekštelpu ozona koncentrācijas ierobežošanu.
Licinia arī iesaka “samazināt mūsu paļaušanos uz šiem produktiem vai, ja iespējams, aizstāt tos ar dabiskākām alternatīvām, kas satur smaržīgus savienojumus ar zemu ķīmisko reaktivitāti.” Vēl viens noderīgs pasākums būtu veselības aprūpes speciālistu un personāla, kas strādā ar neaizsargātām grupām, piemēram, bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, izpratnes veicināšana.