Jau sen ir zināms, ka siltumu mīlošās sugas migrē uz polārajiem reģioniem. Zinātnieki to saista ar klimata pārmaiņām. Tomēr tendence var tikt izjaukta visnegaidītākajā veidā citu faktoru, nevis klimata, ietekmē. Pētnieki par to pārliecinājās, analizējot simtiem meža augu sugu dzīvotnes Eiropā. Pētījums publicēts žurnālā Science
Saskaņā ar jaunākajiem datiem, sauszemes sugas pārvietojas uz augstiem platuma grādiem ar ātrumu 1,11 kilometri gadā. Tomēr aprēķinu metodoloģijas atšķirību dēļ zinātnieki šaubās par šīs aplēses precizitāti.
Kas attiecas uz sugu pārdali zonālā virzienā vai pat pretēji (no ziemeļiem uz dienvidiem), šo problēmu nav iespējams atrisināt, izmantojot parasto klimatisko pieeju. Citi nozīmīgi vides pārmaiņu marķieri, piemēram, slāpekļa un sēra nogulsnēšanās atmosfērā un mežu traucējumi, ir vāji saistīti ar klimata pārmaiņu ģeogrāfiju, taču var ietekmēt sugu izplatību un izzušanu.
Cik spēcīga ir šī ietekme, nav zināms. Science publicētajā rakstā liela starptautiska zinātnieku grupa, kuru vadīja Pīters Sančuks no Ģentes universitātes Beļģijā, analizēja datus, kas savākti Eiropā no 2954 meža apgabaliem, kas tika periodiski uzraudzīti laikā no 1933. līdz 1994. gadam. Salīdzinājumam ņēma informāciju no atkārtotiem pētījumiem, kas tika veikti laikā no 1987. līdz 2017. gadam. Rezultātā tika noteikts 266 meža augu sugu nobīdes ātrums un virziens.
Izrādījās, ka mērenās joslas mežu apakšējā slāņa augi pamazām kolonizē rietumu reģionus. Šis process notiek gadu desmitiem ar vidējo ātrumu 3,56 kilometri gadā. 39 procenti sugu migrē uz rietumiem, bet tikai 15 procenti migrē uz ziemeļiem.
Pēc autoru domām, galvenais iemesls ir atšķirīgais slāpekļa nogulsnēšanās ātrums no atmosfēras. Eiropas rietumu reģioni ir vairāk piesārņoti ar slāpekli. Uz turieni pārvietojas augi, kas ir toleranti no Austrumeiropas, aizstājot specializētās sugas. Šo procesu veicina arī meža seguma traucējumi.
Pētījumā konstatēts, ka bioloģisko daudzveidību ietekmē ļoti dažādi vides faktori, ne tikai klimata pārmaiņas. Vides aizstāvjiem un politikas veidotājiem tas būtu jāņem vērā, izstrādājot zemes apsaimniekošanas un ekosistēmu saglabāšanas programmas.
