Černobiļas avārija notika pirms 38 gadiem, taču līdz šim nav bijis uz pierādījumiem balstīta avārijas seku novērtējuma Lietuvai. Izskanēja un joprojām ir nepamatoti apgalvojumi, ka Lietuvā Černobiļas avārijas seku dēļ pieaug onkoloģisko saslimšanu un pat nāves gadījumu skaits. Valsts vēža institūta (NVI) veiktais liela mēroga retrospektīvs epidemioloģiskais pētījums ļauj runāt par zinātniski pamatotiem datiem.
”Lai izvērtētu dažādu faktoru kancerogēno ietekmi, nepieciešama ilgtermiņa uzraudzība. Piemēram Ļaundabīga mezotelioma, kuras attīstība ir saistīta ar azbesta iedarbību, var rasties 30 līdz 50 gadus pēc sākotnējās iedarbības. Tātad kopš Černobiļas avārijas ir pagājis pietiekami daudz laika, lai runātu par seku novērtēšanu uz veselību. Pētījuma gaitā tika pārbaudīts negadījuma likvidācijā iesaistīto personu ļaundabīgo audzēju risks un mirstības risks no dažādiem nāves cēloņiem. Kā īpaši vērtīgu pētījuma daļu vēlos izcelt Lietuvas bērnu un pusaudžu vairogdziedzera jonizējošā starojuma ekspozīcijas individuālo un kolektīvo, reģionam specifisko devu rekonstrukciju, izmantojot radionuklīdu aktivitātes mērījumus pienā, zālē un citos tuvākajā laikā ņemtajos paraugos. pēc avārijas visā Lietuvas teritorijā. Šī daļa tapusi sadarbībā ar Fizikālo un tehnoloģisko zinātņu centra un Starptautiskās vēža pētījumu aģentūras (Liona, Francija) zinātniekiem, stāsta NVI Vēža epidemioloģijas laboratorijas un vēža reģistra vadītājs asoc. Dr. Giedrė Smailytė.
Nacionālā vēža institūta pētniece, ārste onkoloģe, staru terapeite Rita Steponavičiene intervijā stāstīja par negadījuma sekām Lietuvai, balstoties uz jauniem pierādījumiem.
Nacionālā vēža institūta pētnieki veica visaptverošu esošo un nesen savākto datu analīzi. Sāksim ar Lietuvas karti. Tātad, kuri mūsu valsts reģioni patiešām cieta visvairāk?
Radioaktīvā joda mērījumi pirmajā dienā pēc avārijas uzrādīja, ka tā koncentrācija gaisā bija 10 reizes lielāka par normu. Radioaktīvo nokrišņu dēļ laikapstākļi izraisīja atšķirīgu Lietuvas reģionu ekspozīciju. 131I (Jods-131) aktivitāte bērnu vairogdziedzeros pēc ČAE avārijas Lietuvā netika tieši izmērīta. Taču tika paņemti radioloģiski svarīgi paraugi – 131I ganību zāles un piena piesārņojuma mērījumi visos Lietuvas rajonos. Vidējās jonizējošā starojuma iedarbības devas uz bērnu vairogdziedzeri un to variācijas robežas visā Lietuvas teritorijā tika novērtētas arī pēc 1989.g. administratīvais iedalījums (44 rajoni un 11 pilsētas) pēc piesārņojuma pakāpes. Atkarībā no piesārņojuma reģiona izmērītās dozas bērnu vairogdziedzeros svārstījās no maksimālās vērtības 272,9 mSv Rietumlietuvā: Palangas pilsētā, Klaipēdas pilsētā un rajonā. Mazākas devas Marijampoles, Druskininku, Neringas, Varēnas, Taurages un Pagėgiu apkārtnē. Un attiecīgi minimālās vērtības – 1,5 mSv – Ziemeļlietuvā.
Kā saprast apgalvojumu “cieta” – cieta tie iedzīvotāji, kuri atradās klajā laukā, bet kā ar iedzīvotājiem, kuri bija mājās?
Pēc 38 gadiem retrospektīvi novērtēt, kurš tobrīd bijis mājās, ārā vai prom, to zina tikai paši pilsoņi. Tāpat kā nepatīkamāko faktu gribu atgādināt, ka tajā laikā visa informācija tika slēpta vai pasniegta nepareizi, kas padara mūsu sabiedrību vēl jūtīgāku. Tāpēc tika izmantotas visas iespējamās objektīvās izpētes metodes, lai analizētu Černobiļas avārijas piesārņojuma sekas. Jo īpaši tāpēc, ka šajā pētījumā tika analizēta radioaktīvā joda ietekme uz cilvēku veselību.
Vēlos citēt starptautiskā daudzcentru pētījuma rezultātus, ka Lietuva pēc piesārņojuma līmeņa iekļuva vienā grupā ar Baltkrievijas rietumu daļu (Gardinas un Minskas apgabali), Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Grieķiju, Horvātiju, Moldova, Rumānija, Krievijas Federācijas Kalugas reģions, Slovākija, Slovēnija un lielākā daļa Ukrainas (izņemot visvairāk piesārņotās teritorijas). Lietuvas gadījumā aprēķinātā attiecināmā jonizējošā starojuma iedarbības daļa, kas ļauj prognozēt saslimstību ar vairogdziedzera vēzi, bija aptuveni 1,26 procenti. līdz 2065. gadam visās vecuma grupās, arī sasniedza līdz 2,14 procentiem tiem, kas negadījuma brīdī bija jaunāki par 15 gadiem.
Ko var teikt par jonizējošā starojuma devām? Vai vienreizēja deva ir kaitīga uzreiz vai arī tai ir ilgstoša iedarbība? Ja Rietumlietuva saņemtu lielākas devas, arī tur saslimstībai ar vēzi vajadzētu būt lielākai?
Tieši šī pētījuma laikā devas tika sasaistītas ar dzīvesvietu un personas vecumu negadījuma brīdī, kā rezultātā tika novērotas tendences, ka palielinās risks saslimt ar vairogdziedzera vēzi. Tomēr nesteigsimies viennozīmīgi spriest, galu galā ļaundabīgo audzēju parādīšanās ir svarīga arī citiem riska faktoriem. Neizslēgsim arī pārdiagnostikas efektu. Jonizējošā starojuma kaitējums ir atkarīgs ne tikai no devas lieluma, bet arī no iedarbības intensitātes un ilguma, un tādējādi tie saglabājas visu mūžu.
Jonizējošais starojums atšķirīgi ietekmē pieaugušos un bērnus. Kurus orgānus bojā jonizējošais starojums?
Bērnus un jauniešus jonizējošais starojums ietekmē spēcīgāk. Jonizējošais starojums ietekmē visu bioloģisko sistēmu, tas ir, ķermeni, tikai visi mūsu orgāni ir vairāk, piemēram, hematopoētiskā sistēma, vai mazāk, piemēram, nervu šūnas, ir jutīgas pret iedarbību.
Kādu ietekmi uz veselību un citu slimību attīstību atstāj jonizējošais starojums?
Bērnus un jauniešus jonizējošais starojums ietekmē spēcīgāk. Jonizējošais starojums ietekmē visu bioloģisko sistēmu, tas ir, ķermeni, tikai visi mūsu orgāni ir vairāk, piemēram, hematopoētiskā sistēma, vai mazāk, piemēram, nervu šūnas, ir jutīgas pret iedarbību.
Kādu ietekmi uz veselību un citu slimību attīstību atstāj jonizējošais starojums?
Es saprotu, ka šis pētījums vērsa uzmanību uz to, ka jonizējošais starojums var radīt kaitīgu ietekmi, taču ļoti gribu uzsvērt, ka cilvēce jonizējošo starojumu medicīnā izmanto diagnostikas un ārstniecības nolūkos. Vai mūsdienu medicīnā vienu dienu varētu iztikt bez rentgena, datortomogrāfijas, pozitronu emisijas tomogrāfijas u.c. Tā kā, starp citu, bez staru terapijas izmantošanas vēža ārstēšanā es pati esmu staru terapeite. Tāpēc, atbildot uz šo jautājumu, ir jāuzsver un jācenšas skaidri izskaidrot, ka medicīnā (tāpat kā, starp citu, arī citās nozarēs un mājsaimniecībās) jonizējošais starojums ir ļoti svarīgs, taču saskarsmei ar to ir jābūt atbildīgam. Kā avansu es vēlos lūgt sabiedrību vairāk paļauties uz medicīnas speciālistiem.
Ko var teikt par avāriju likvidatoru turpmāko dzīvi? Viņi acīmredzami saņēma ievērojami lielākas devas, strādājot negadījuma vietā. Cik cilvēku strādāja avārijas likvidācijas darbos?
Šajos darbos piedalījās aptuveni 17 tūkstoši cilvēku. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji. Lielākā daļa likvidatoru no Baltijas valstīm bija lietuvieši (apmēram 7 tūkstoši, precīzāk 6917). Černobiļas seku pārvarēšanas darbā likvidatori piedalījās no viena līdz pieciem mēnešiem. Viena likvidatora vidējā jonizējošā starojuma iedarbības deva bija 100 mGy. Saskaņā ar mūsu pētījumu vairogdziedzera, smadzeņu ļaundabīgo audzēju un leikēmijas biežuma palielināšanās tika konstatēta likvidatoru grupā, kas piedzīvoja vislielāko iedarbību. Konstatēts arī mirstības riska pieaugums onkoloģisko, asinsrites sistēmas, tuberkulozes un cerebrovaskulāro slimību dēļ.
Turpat blakus – Astravas AES. Kas Lietuvas iedzīvotājiem jāzina iespējamās avārijas gadījumā?
Mūsu pētījums parādīja, ka mēs varam daudz mācīties, analizējot pagātnes negadījumu sekas. Pirmām kārtām ir informācijas sniegšana: laicīgi, detalizēti, nesarežģīti, lai visas plānotās darbības noritētu raiti. Uzticēties atbildīgajiem darbiniekiem un veikt visas darbības saskaņoti, bez pārmērīga satraukuma. Kālija jodīda tabletes tika izrakstītas un tiek izrakstītas, un tās var iegādāties, taču tās jāsāk lietot pēc norādījumiem.
Turklāt mēs varam vērst uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt datu vākšanu un glabāšanu. Lai šis darbs nekļūtu putekļains, jāturpina interese un analīze par jonizējošajam starojumam pakļauto cilvēku ilgtermiņa ietekmi uz veselību. Manuprāt, Lietuvā šobrīd trūkst globālāku darba vietu, kurās būtu iekļauti visas republikas pilsoņi.