Lielbritānijas likumdevēji drīzumā apsvērs, vai ļaut neārstējami slimiem pieaugušajiem izvēlēties iespēju izbeigt savu dzīvi ar medicīnisko palīdzību, jo pēc atbalstītāju teiktā ir mainījusies sabiedriskā doma kopš līdzīga pasākuma noraidīšanas pirms desmit gadiem.
Lielbritānijas valdošās Leiboristu partijas likumdevēja Kima Līdbītere, kura uzvarēja balsojumā, dodot viņai tiesības iesniegt likumprojektu par viņas izvēlētu tēmu, ceturtdien apstiprināja, ka 16.oktobrī iesniegs likumprojektu par mirstības palīdzību.
“Es… stingri uzskatu, ka mums ir jādod cilvēkiem, kuri saskaras ar visneizturamāko dzīves nogali, izvēle par to, kādas ir šis beigas,” viņa raksta laikrakstā The Guardian.
Paredzams, ka likums ļaus psihiski kompetentiem, neārstējami slimiem pieaugušajiem Anglijā un Velsā, kuriem dzīvot ir atlikuši seši mēneši vai mazāk, izvēlēties, vai izbeigt savu dzīvi, un ļaus mediķiem viņiem palīdzēt. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem par palīdzību pašnāvībā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 14 gadiem.
Premjerministrs Keirs Stārmers šā gada sākumā solīja dot likumdevējiem brīvu balsojumu par šo jautājumu, kas nozīmē, ka leiboristi, kas uzvarēja vēlēšanās jūlijā, nesniegs norādījumus saviem biedriem, kā balsot. Arī citas partijas saviem biedriem paziņojušas, ka var balsot pēc savas sirdsapziņas.
Vairāki likumdevēji no visām Lielbritānijas lielākajām partijām joprojām ir skeptiski, īpaši paužot bažas, ka nedziedināmi slimi pacienti, kuri ir neaizsargāti un jūtas apgrūtināti savām ģimenēm, var saskarties ar spiedienu izbeigt savu dzīvi.
“Lai gan es ļoti cienu debates, es vēl neesmu redzējis tiesību aktus, kas pilnībā risinātu bažas par piespiešanu vai šaubām,” leiboristu likumdevējs Džeimss Frīts rakstīja par X. “Ja šodien notiktu balsojums, es balsotu pret mirstības palīdzību.”
Tie, kas pavada radiniekus, izvēloties eitanāziju tādās vietās kā Šveice, kur tā ir likumīga kopš 1942. gada, tagad Lielbritānijā var tikt saukti pie kriminālatbildības par palīdzību pašnāvībā.
Pēdējos gados Austrālija, Kanāda, Jaunzēlande un daži ASV štati ir legalizējuši palīdzības sniegšanu noteiktos apstākļos. Apvienotajā Karalistē Skotijas decentralizētais parlaments, kas nosaka savus likumus šādos jautājumos, apsver līdzīgus tiesību aktus.
Pētnieku grupas Savanta piektdien publicētā aptauja, kurā piedalījās 2000 britu, liecina, ka 48% to atbalsta, 21% bija pret, 22% apgalvo, ka neatbalsta, bet neiebilst, bet pārējie nezina.
“Šī ir vēsturiska iespēja radīt reālas pārmaiņas mirstošajiem cilvēkiem… Noskaņojums Vestminsterā ir dramatiski mainījies, beidzot panākot sabiedrisko domu,” sacīja Sāra Vūtona, kampaņas grupas “Cieņa mirstībā” vadītāja.