Alianse plāno palielināt kaujas gatavības brigāžu skaitu no 82 līdz 131, katru jauno brigādi veidos 5 tūkstoši cilvēku, kā arī piecas reizes palielināt sauszemes pretgaisa aizsardzības vienību skaitu, atsaucoties uz NATO dokumentiem, vēsta laikraksts Die Welt
NATO valstīm ir jānodrošina ievērojami vairāk karaspēka un ieroču, lai aizsargātos pret draudiem no Krievijas. Par to sestdien, 5.oktobrī, ziņoja Die Welt, atsaucoties uz tā rīcībā esošajiem NATO dokumentiem.
Jo īpaši plāns paredz izveidot 49 jaunas lielas vienības ar aptuveni 5 tūkstošiem cilvēku katrā, tas ir, runa ir par NATO karaspēka skaita paplašināšanu par aptuveni 250 000 karavīru. Turklāt, lai nodrošinātu šo karaspēku darbību, kaujas korpusu skaits jāpalielina no sešiem līdz piecpadsmit, bet divīziju štābi no 24 līdz 38, raksta Die Welt.
Atteikšanās no plāna ir nevēlama, teikts dokumentā, jo tas “kaitēs procesa akceptēšanai” un “apšaubītu visas alianses un, galvenokārt, tās stratēģisko komandieru uzticamību”. Kā atzīmē Die Welt, šie plāni galvenokārt ir vērsti uz caurskatāmības un savstarpējas informācijas nodrošināšanu, un izplatīšana notiks “vertikāli”.
Paredzams ievērojams tehniskais pastiprināšanās
Tāpat dokumentā minēta vajadzība pēc alianses tehniskās stiprināšanas, munīcijas un tāldarbības precīzijas ieroču nodrošināšanas, loģistikas un transporta. Paredzams, ka tikai uz zemes izvietoto pretgaisa aizsardzības vienību skaits tiks palielināts piecas reizes – no 293 līdz 1467, kas tiks aprīkotas ar Patriot, Iris T-SLM, Skyranger un citām sistēmām.
Kā skaidro Die Welt, dokumentā ir izklāstītas tā sauktās “minimālās spējas prasības” (MCR), ko definējuši amerikāņu ģenerālis Kristofers Kavoli un franču admirālis Pjērs Vandjē, divi NATO augstākie militārie komandieri. Dokumentā atzīmēta nepieciešamība pēc “ievērojamiem” gaidāmajiem izdevumiem militārajai rūpniecībai. Saskaņā ar prognozēm, lai sasniegtu NATO mērķus, “visticamāk, sabiedrotajiem aizsardzībā būs jāiegulda ievērojami vairāk nekā divi procenti no IKP”.
Die Welt: Vācija ir viena no NATO vājajām vietām
Līdz NATO aizsardzības ministru sanāksmei 2025.gada oktobrī MCR tiks sadalīti starp 32 dalībvalstīm kā obligāti mērķi militāro spēju veidošanai, raksta Die Welt. “Piešķirto līdzekļu apjoms ir atkarīgs no sabiedrotā relatīvās bagātības un iedzīvotāju skaita,” teikts dokumentā. Tajā arī paskaidrots, ka pēdējo reizi Vācija šai izdevumu sadaļai atvēlēja tikai “apmēram 9,28 procentus no kopējās jaudas”.
Pēc publikācijā teiktā, tiek pieņemts, ka Bundesvēram būs jānodrošina NATO ar “piecām līdz sešām papildu kaujas brigādēm”, kā arī “papildu kaujas korpusa” un vēl vienas helikopteru vienības personālu. Pašlaik Bundesvērā ir astoņas brigādes, devītā ir formēšanas stadijā, bet desmito plānots uzbūvēt līdz 2031.gadam, precizē Die Welt.
Atbildot uz publikācijas pieprasījumu, Vācijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Vācijas valdība uzskata “NATO spēju veidošanas mērķu sasniegšanu par valsts prioritāti” un “īpaši ņems vērā Bundesvēra būtisko vajadzību panākt attīstību.”
Jaunais NATO ģenerālsekretārs sola stiprināt Rietumu atbalstu Ukrainai
Jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rutte 3.oktobrī nepieteiktās vizītes laikā Kijivā solīja Ukrainai panākt, ka Rietumvalstis nostiprinās savu atbalstu Ukrainai tās aizsardzības karā pret Krieviju.
Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību, pēc Rutes teiktā, “nebeidzas pie robežas”, un tāpēc valstij ir jāspēj izšaut tāla darbības rādiusa Rietumu raķetes uz Krievijas teritoriju. “Krievija ved nelikumīgu karu, kas nozīmē, ka mērķēšana uz Krievijas iznīcinātājiem un raķetēm, pirms tos var izmantot pret Ukrainas civilo infrastruktūru, varētu palīdzēt glābt dzīvības,” skaidroja NATO ģenerālsekretārs.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par Ukrainas izredzēm dalībai NATO, Rutte norādīja, ka sabiedroto pēdējie kopīgie soļi “ceļ tiltu uz dalību aliansē”. Viņš skaidroja, ka runa ir konkrēti par aptuveni 40 miljardu eiro finansiālo palīdzību, divpusējiem drošības līgumiem un jaunas NATO pavēlniecības veidošanu palīdzības un karavīru apmācības koordinēšanai. Viņš arī apliecināja, ka varēs sadarboties ar ASV neatkarīgi no tā, kurš uzvarēs šīs valsts prezidenta vēlēšanās novembrī.