Putins 25. septembrī paziņoja par plāniem veikt izmaiņas Krievijas kodoldoktrīnā. Un neilgi pirms tam, 1.septembrī, Somijas prezidents Aleksandrs Stubs paziņoja, ka Somija atsakās no NATO kodolieroču izvietošanas savā teritorijā. Viņš norādīja, ka Somijas drošības pamatā ir tās dalība NATO, kurai ir arī kodolatturēšanas spēks. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu vietnē kasparov.ru ievada bijušais PSRS gaisa spēku virsnieks Jurijs Ščerbačovs
Šajā sakarā es izsaku somiem, kuri mani pasargāja un deva mājas, dziļas bažas par viņu un vienlaikus arī par savu drošību.
Šī nav pirmā reize, kad Somija cīnās pret savu austrumu kaimiņu. Bet to pavadīja lieli zaudējumi un teritorijas upuri. Vai tiešām Somija tagad vēlas būt pirmā, kas pati pārbauda Ziemeļatlantijas līguma 5.panta ietekmi uz NATO? Un šāda iespēja drīz var parādīties. Piemēram, ja Krievija dabūs pauzi Ukrainā. Un tas var būt atkarīgs no tā, kurš kļūs par nākamo Amerikas prezidentu. Kā redzam, Somijas, kā arī citu valstu, kas robežojas ar Krieviju, drošība ir atkarīga no daudziem faktoriem.
Es nešaubos, ka Somijas varas iestādes dara visu nepieciešamo savas valsts drošībai. Es vienkārši nevaru atbrīvoties no subjektīvās sajūtas, ka savas izcelsmes dēļ es labāk par somiem zinu, kādas briesmas var draudēt no maniem tautiešiem.
Tātad, kas vēl var palīdzēt Somijai Krievijas agresijas gadījumā, ja tiks veikti pasākumi, kas paredzēti Art. NATO līguma 5 nepietiks vai arī tie tiks pieņemti nelaikā?
Aukstā kara laikā gadu desmitiem pasaules pamatā bija bailes no pušu savstarpējas iznīcināšanas vai abpusēji nepieņemama kaitējuma, ko puses viena otrai nodarītu. Vai Somijas drošību var veidot pēc šāda principa? Vai tā var novērst provokācijas un agresiju no Krievijas puses? Vienkārši sakot, vai Somija konflikta gadījumā, negaidot NATO iejaukšanos, pati var nodarīt Krievijai nepieņemamus zaudējumus?
Es atbildu, jā, var.
Fakts ir tāds, ka “nepieņemami bojājumi” Krievijai ir mainīga vērtība. Atkarībā no brīža un, galvenais, no tā tuvākajiem ģeopolitiskajiem mērķiem. Kad Putins beidzot kļūs traks, latiņa par “nepieņemamu kaitējumu” Krievijai varētu pacelties neticami augstu. Tik augstu, ka diemžēl baidos, ka ar NATO pilno spēku izmantošanas draudiem var nepietikt, lai apturētu Herostrātu. Bet mēs šo scenāriju šeit neapskatīsim.
Cita lieta ir pašreizējā situācija. Krievija ir plosīta starp nepieciešamību palielināt konvencionālo ieroču ražošanu, ko izmanto karā Ukrainā, un vēlmi stiprināt savu stratēģisko uzbrukuma kodolieroču arsenālu. Pēdējais tai vajadzīgs starptautiskās šantāžas politikai. Līdz ar to iespēja pazaudēt kaut nelielu daļu no stratēģiskā arsenāla var to atstumt no rīcības, ko nav izraisījusi tūlītēja nepieciešamība.
150-200 kilometrus no robežas ar Somiju, Kolas pussalā, atrodas Ziemeļu flotes stratēģisko kodolzemūdeņu bāzes. Aizsardzības uzņēmumi un kuģu būvētavas Sanktpēterburgā atrodas aptuveni tādā pašā attālumā. Pat ducis maza darbības rādiusa precīzas raķetes (300-500 km) ar taktiskām kodolgalviņām var radīt nopietnus bojājumus šiem uzbrukuma ieročiem un militārajai infrastruktūrai. Ja šīm raķetēm ir nedaudz lielāks darbības rādiuss (līdz 1000 km), vienīgais kodolzemūdeņu ražošanas un remonta uzņēmums manā dzimtajā Severodvinskā atradīsies to iznīcināšanas zonā. Šajā zonā ir iekļautas arī stratēģisko kodolraķešu palaišanas iekārtas Pleseckas kosmodroma rajonā, kas atrodas Arhangeļskas apgabalā.
Pieļauju, ka šādu raķešu klātbūtne Somijā radīs Krievijai situāciju, ka, ņemot vērā tās agresijas pret to iespējamās sekas, tā būs spiesta novērtēt tās kā “nepieņemamus postījumus”. Kā gan citādi var nosaukt situāciju, kad jau pirmajās stundās pēc agresijas sākuma pret atsevišķu valsti var tikt nopietni bojāta ievērojama daļa no ofensīvā stratēģiskā kodolpotenciāla, kas atrodas Krievijas ziemeļrietumos? Un tas ir pasaules kodolkara sagatavošanas stadijā!
Protams, tādu pašu situāciju var izveidot ar augstas precizitātes raķešu palīdzību ar kodolgalviņu. Tiesa, tām vajadzēs daudz vairāk. Krievija par provokāciju un agresijas mērķi var izvēlēties citas valstis, kas ar to robežojas. Bet es joprojām dzīvoju Somijā.
Bez pašām kodolraķetēm attiecībās ar krievu gopņikiem svarīga ir arī politiskā griba. Saticis tevi tumšā alejā, krievu gopņiks nedomās par to, ka tev kabatā varētu būt nazis, ja vien tu pats viņam to nepaziņosi. Tā kā viņš ir piesējies jums, tas nozīmē, ka viņš uzskata, ka jūs nevarēsit viņam adekvāti atbildēt. Bet pirms viņš kaut ko dara, viņš pārbauda jūsu reakciju. Un, ja jums nav naža, bet jūs uzvedaties drosmīgi, neprognozējami, nekaunīgi, izaicinoši, tad viņš, visticamāk, jūs atstās. Gluži pretēji, ja jums ir nazis un jūs to izņemat, bet pēc jūsu uzvedības viņš nosaka, ka esat neizlēmīgs, baidāties no viņa un nezināt, ko darīt ar šo nazi, gaidiet nepatikšanas.
Es saprotu, ka Rietumu politiskā sistēma nav labvēlīga tādu politiķu veidošanai, kuri labi orientējas gopņiku psiholoģijā. Uzticieties man šeit. Tāpat kā Putins nāk no Sanktpēterburgas pavārtēm, es nāku no Viborgas, un mēs esam gandrīz viena vecuma. Bet vairāk radošuma, kungi! Ir nedaudz pāragri izvirzīt Krievijai prasības par Somijai anektēto teritoriju atgriešanu, taču, iespējams, ir pienācis laiks par to sākt diskusiju.