Kijiva vairs neizturas naidīgi pret sarunām par kara izbeigšanu ar Krieviju, kuru laikā tiek apspriesta iespēja zaudēt teritorijas, atsaucoties uz Eiropas diplomātiem, kuri apmeklēja ANO Ģenerālo asambleju Ņujorkā, raksta Financial Times
Viņi teica, ka ir notikušas “taustāmas izmaiņas” diskusiju par iespējamo izlīgumu tonī un saturā. Īpaši viņi atzīmē Kijivas amatpersonu lielāku atklātību, apspriežot pamiera līguma iespēju, pat kamēr Krievijas karaspēks paliek Ukrainas teritorijā.
Diplomāti atzīmēja, ka jaunais Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiga savā pirmajā braucienā uz ASV izmantoja privātas tikšanās ar Rietumu kolēģiem, lai apspriestu iespējamos kompromisa risinājumus un ieņēma pragmatiskāku nostāju attiecībā uz sarunu iespējamību pēc principa “zeme drošībai”. ” nekā viņa priekšgājējs Dmitro Kuļeba.
“Mēs arvien atklātāk runājam par to, kā tas beigsies un no kā Ukrainai būs jāatsakās, lai panāktu pastāvīgu miera līgumu,” sacīja kāds Ņujorkā klātesošs diplomāts. Viņš uzsver, ka šīs ir “lielas pārmaiņas salīdzinājumā ar situāciju pirms sešiem mēnešiem, kad šādas sarunas bija aizliegtas”.
Tajā pašā laikā uz Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski tiek vērsts arvien lielāks Rietumu partneru spiediens, lai rastu diplomātisku ceļu uz izlīgumu, pat ja viņš saskaras ar skepsi par Krievijas vēlmi drīzumā uzsākt sarunas un bažām, ka Ukrainas pozīcija ir pārāk vāja, lai nodrošinātu taisnīgumu. darījumu tieši tagad. “Lielākā daļa spēlētāju vēlas deeskalāciju,” atzīst augsta ranga Ukrainas amatpersona.
Lai gan Zelenska “uzvaras plāns” atkārto vecus sarunu punktus, tā patiesā nozīme ir tāda, ka tas pārceļ Ukrainas mērķus no pilnīgas atbrīvošanās uz kara pavēršanu Kijivas labā, viņš piebilst. Pēc imedija sarunu biedra teiktā, “šis ir mēģinājums mainīt kara trajektoriju un vest Krieviju pie sarunu galda”, un Zelenskis “tam patiešām tic”.
Tajā pašā laikā ASV vēlas “novest šo karu mierīgākā stāvoklī”, jo prezidenta Džo Baidena administrācija “apzinās, ka tās pašreizējā stratēģija nav ilgtspējīga”, saka Eiropadomes Vašingtonas ārējo attiecību biroja vadītājs Džeremijs Šapiro.
Tagad arī Ukrainai ir draudi Donalda Trampa izskatā, kura uzvara prezidenta vēlēšanās var novest pie miera līguma “uzspiešanas” Kijivai. Ja viņš atsakās piekāpties, republikānis spēj apturēt finansiālās un militārās palīdzības nodošanu.
Kijiva pēdējos mēnešos ir koncentrējusi pūles, lai pārliecinātu savus sabiedrotos atļaut tādas raķetes kā ASV ATACMS, Apvienotās Karalistes Storm Shadow un Francijas SCALP izmantot liela attāluma triecieniem Krievijas teritorijā. Jo īpaši Ukrainas bruņotajiem spēkiem nav aizsardzības pret slīdbumbām, kuras Krievija šogad aktīvi izmanto, lai uzbruktu viņu kaujas pozīcijām. Pēc militārpersonu domām, visefektīvākais līdzeklis šādu ieroču apkarošanai būs tāla darbības rādiusa raķetes, kas spēj notriekt Krievijas lidmašīnas. Taču sabiedrotie šādu atļauju vēl nav devuši.
Putins pieprasa Ukrainai atteikties no visām Krievijas sagrābtajām teritorijām un pievienošanās NATO, kā arī veikt “demilitarizāciju un denacifikāciju” un pieņemt no kodolieroču brīvas valsts statusu. Zelenskis uzstāj uz atgriešanos pie 1991.gada robežām un visa karaspēka izvešanu.