Vācijas Greenpeace nodaļa ir publicējusi izmeklēšanas materiālu par to, kā Krievija izmanto ēnu floti, lai transportētu jēlnaftu caur Baltijas jūru. Daudzi tankkuģi, kā konstatējuši vides speciālisti, ir ļoti sliktā stāvoklī un tiem nav nepieciešamās apdrošināšanas avārijas gadījumā.
Kopš Eiropas Savienība pārtrauca Krievijas naftas importu, Krievija pa jūru ir piegādājusi vairāk jēlnaftas uz Āziju. Lai gan ES sankcijas aizliedz Rietumu kuģniecības un kuģu apdrošināšanas kompānijām piedalīties Krievijas jēlnaftas eksportā, Krievija spēj apiet šos ierobežojumus, izmantojot ārvalstu kuģus, teikts pētījumā.
Tajā pašā laikā Krievija izmanto vecus kuģus, kas ir sliktā stāvoklī. Lielākā daļa no tiem ir vecāki par 15 gadiem (jo vecāks tankkuģis, jo lielāks nodiluma un korozijas risks), neskatoties uz to, ka līdz 2021. gadam kravas tika pārvadātas ar kuģiem, kas nav vecāki par deviņiem gadiem. Apmēram 2/3 tankkuģu nav pietiekami plašas apdrošināšanas, tāpēc nav skaidrs, kurš būs atbildīgs par bojājumiem avārijas gadījumā.
Dažiem kuģiem pat nav aktuālu jūras karšu, norāda Greenpeace. Neskatoties uz to, tankkuģi ar bīstamām kravām tiek nosūtīti uz aizsargājamām teritorijām, pārvadājot naftas daudzumu, kas atbilst 150 olimpiskajiem peldbaseiniem.
Ekoloģiskā katastrofa – jebkurā laikā
Greenpeace uzskata, ka Krievijas naftas noplūde Baltijas jūrā ir laika jautājums. Vismaz šobrīd tā iespējamība ir daudz lielāka nekā pirms kara sākuma.
Pie Baltijas jūras krastiem Vācijā tankkuģi šķērso īpaši bīstamu kanālu – Kadetrinnes šaurumu. Šis ir viens no noslogotākajiem maršrutiem Baltijas jūrā, caur kuru kursē liels skaits tirdzniecības kuģu un naftas tankkuģu. Taču šaurās tranšejas padara šo šaurumu ļoti sarežģītu un bīstamu navigācijai. Vides aizstāvji uzsver, ka sadursmes vai kuģu nonākšana krastā šeit nav nekas neparasts.
Pēc Greenpeace datiem, kopš 2021. gada janvāra jēlnaftas tankkuģu skaits, kas nāk no Krievijas (galvenokārt kuģi no Primorskas, Sanktpēterburgas, Ustjlugas un Visockas ostām), ir pieaudzis par 70%. Tā 2023. gadā Baltijas jūras piekrasti šķērsoja aptuveni 1000 kuģu, kas veda Krievijas naftu. Vidēji tie ir divi līdz trīs kuģi dienā. Galvenie Krievijas naftas pircēji ir Indija un Ķīna.
“Ērtie” karogi
Daudzi Krievijas kuģi izmanto ”ērtos” karogus. Tās ir valstis, kas ir pazīstamas ar zemiem nodokļiem un kuģu drošības standartiem – piemēram, Panama, Libērija un Kuka salas. Pēc tam, kad ASV palielināja spiedienu uz Libērijas kuģu remonta uzņēmumu, daudzi kuģi, kas veda Krievijas naftu, sāka kuģot zem Gabonas karogiem.
“40% jēlnaftas tankkuģu, kas 2024. gada jūlijā brauca gar Vācijas krastu ar Krievijas naftu, piederība ir nepārskatāma,” teikts pētījumā.
Greenpeace sniedz vairākus šādu kuģu izmantošanas piemērus. Tā 5. augustā trīs tankkuģi, kas veda Krievijas naftu, izbrauca cauri Baltijas jūrai. Tie ir 17, 18 un 19 gadus veci, viņi kuģojuši zem Panamas karoga un kopumā pārvadājuši 328 tūkstošus tonnu naftas. 0,1 mm biezs naftas plankums no šāda naftas daudzuma aizņems aptuveni 4 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību, norāda vides aizstāvji.
Augusta beigās pagāja garām vēl trīs naftas tankkuģi. Kopumā tie pārvadāja 275 tūkstošus tonnu jēlnaftas. Vecākaiis no tiem, Chili, tika uzcelts 2004. gadā. 247 metrus garais kuģis, kas peld ar Antigvas-Barbudas karogu, veda Krievijas naftu uz Saūda Arābiju. Pārbaudēs atklāto defektu dēļ tankkuģis iepriekš vairākkārt aizturēts. Indijas varas iestādes sūdzējās par kuģa koroziju un citiem pārkāpumiem. Jaunākajam tankkuģim Nari Strengtam ir 17 gadi. Tas kuģo zem Kuka salu karoga, nav zināms, kam kuģis pieder.