Vai Latvija ir īstā valsts, kurā publicēt informāciju par globālajām klimata problēmām? Šāds jautājums atkal nedod mieru kopš vakardienas, kad pēc objektīvas informācijas publicēšanas, atkal sākās plakanzemiešu un līdzīgi mazizglītotas publikas uzbrukumi, kuru kopsavilkumam arī izvēlējāmies ievadā uzdoto jautājumu.
Viena lieta ir mūsu valstiskā diženuma un patriotisma izjūta, bet pavisam kas cits ir kaut uz brīdi izprast savu vietu tik globālā procesā, kāds ir mūsu planētas klimats. Šajā jomā ir jāsaprot neapstrīdamais fakts par to, ka – ja mūsu valstī nebūtu vispār nevienas govs, vispār nevienas automašīnas vai siltumražošanas uzņēmuma, tas Zemes kopējā klimata ainā maz ko mainītu. Tāpēc arī vieglāk un pareizāk mums būtu palikt pie tā, ko saprotam ar jēdzienu ”tīra vide”, bet par ar savu 0,01% ietekmi uz globālo klimatu, mums joprojām ir jābūt solidāriem ar pārējo pasauli, tieši tāpat, kā to darām pret kaimiņu, kurš dzīvo blakusmājā. Un, pat tad, ja viņš savu māju apkurina ar akmeņoglēm, mēs taču to nedarīsim, vai ne?
Šoreiz tikai statistika, kuru jau kopš 1952.gada organizācija Enerģētikas institūts (Energy institute) apkopo ”EI Statistical Review of World Energy”, no kura esam paņēmuši tikai publikācijā izmantotos abus attēlus, bet kopējo statistiku, arī par Latvijas vietu pasaulē, varat izvērtēt paši šeit
Ja pirmajā attēlā redzams galveno energoresursu sadalījums, tad zemāk esošajā redzat līkni ar šī raksta virsrakstā minēto ”rekordu”
2023. gads bija otrais rekordgads pēc kārtas globālā enerģijas patēriņā, jo tas pieauga par 2%, sasniedzot 620 EJ. Izaugsme bija par 0,6% virs desmit gadu vidējā rādītāja un par 5% virs 2019. gada pirmsCOVID līmeņa. Jauns rekords patēriņā tika reģistrēts fosilajam kurināmam (absolūtos skaitļos), tomēr procentuāli 2023. gadā tas samazinājās līdz 81,5% salīdzinājumā ar gandrīz 81,9% 2022.gadā. Pieprasījums saglabājies dabasgāzei, kurai ir salīdzinoši zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis pret ar oglekli intensīvāko naftas un ogļu izmantošanu. Kopumā tas nozīmē, ka sasniegtas arī ar enerģiju saistītās siltumnīcefekta gāzu emisijas rekordaugsts līmenis, pirmo reizi pārsniedzot 40 gigatonnas CO2 emisijas
