Krievija mēģina veikt pretuzbrukumu Kurskas apgabalā, taču vēl nav atbrīvojusi ukraiņu okupēto teritoriju. Krievu bēgļi lūdz izvest tur palikušos radiniekus un tuviniekus – viņi baidās no Krievijas armijas uzbrukumiem. Kremlis nevēlas tur ielaist Sarkano Krustu. Ar šādu vadmotīvu sava viedokļa izklāstu ievada politologs un žurnālists Vladimirs Ruvinskis
“Krievijas armija ir sākusi uzbrukumu Sudžai un, ja Ukrainas bruņotie spēki nolems aizstāvēties pilsētā, civiliedzīvotāju izredzes izdzīvot ir minimālas” – šis ir citāts no petīcijas, kuru jau parakstījis 181 iedniedzējs, kura radinieki vai draugi palikuši Ukrainas armijas okupētajā Sudžas rajonā.
Kolektīvā vēstule, ko pilnībā publicēja Novaja Gazeta, ir adresēta Krievijas un Ukrainas, ANO un Sarkanā Krusta prezidentiem. Parakstītāji lūdz ātri izveidot humānās palīdzības koridoru daudzo civiliedzīvotāju izvešanai uz Krieviju vai Ukrainu. Pretējā gadījumā viņi baidās no ļaunākā.
“Iedzīvotājus aplenktajā pilsētā nevajadzētu pakļaut apšaudei vai tiešam uzbrukumam,” teikts aicinājumā, atsaucoties uz Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību, kuru ratificējušas gan Ukraina,gan Krievija. “Tomēr mēs saprotam, ka pilsētu kauju apstākļos, izmantojot artilērijas un aviācijas bumbas, tas nav iespējams.”
No kā krievi baidās?
Krievijas armija šajā karā izceļas ar tanku, artilērijas un īpaši aviācijas masveida izmantošanu uzbrukumā apdzīvotām vietām, un pēdējo divarpus gadu laikā ir vairākkārt pierādījusi, kā tā “atbrīvo” pilsētas un apdzīvotas vietas Ukrainā – iznīcina tās līdz pamatiem (nogalināto un ievainoto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, saskaņā ar ANO datiem, pārsniedza 35 000 cilvēku).
Īpašus postījumus nodara spēcīgas slīdošās un nevadāmās aviācijas bumbas – KAB un FAB, kas no zemes virsas noslauka ēkas un pagrabus – tā, ka Ukrainas aizstāvjiem vairs neatliek, kur paslēpties. Tā tas bija Mariupolē, Bahmutā un Avdijivkā. Tas tagad notiek ar Vuhledaru. Sudža, pēc evakuēto vietējo iedzīvotāju stāstiem, arī tiek daudz apšaudīta.
“Tagad Sudža patiešām ir karadarbības zona,” uzsver Tatjana Mozgovaja, kuras vīrs pēc evakuācijas atgriezās Sudžā pēc drauga mātes un nevarēja atgriezties. “Situācija ar katru dienu pasliktinās.” Katru dienu kāds nomirst”, medijiem pastāstīja kāds vietējais iedzīvotājs, kura radinieki palika Sudzā “Un ar katru dienu Sudžā paliek arvien mazāk cilvēku.”
Pretuzbrukuma laikā pagājušajā nedēļā Kurskas apgabalā Krievijas karaspēks ziņoja par kaujām vairākos ciematos un, spriežot pēc z-blogeru stāstiem un video, tur aktīvi izmanto aviāciju. Bet pat bez tā iznīcināšana ir liela: piemēram, “Donbasa mežonīgās divīzijas” kaujinieki videoklipā parāda atbrīvoto Ņečajevas ciematu Kurskas apgabalā – uz drupu un degošas ēkas fona.
“Uz lodes un bumbas, kas nogalina cilvēkus, nav rakstīts, kurš to izšāva: tie lido, tie nogalina cilvēkus,” šādi uz jautājumu, kur rodas draudi, atbild kāds Sudžas rajona iedzīvotājs, kurš lūdza palikt anonīms. “Bet ir skaidrs, ka tas, kurš uzbrūk, ir tas, kurš bombardē.” Un mēs baidāmies, ka Krievijas armija, pilots, kura uzdevums ir bombardēt ienaidnieku kādā mājā, nezina, ka tur ir civilie cilvēki.
Tā tas notika Ukrainā.
Gaidiet atbildi
Par petīciju ziņoja daudzi Krievijas un starptautiskie mediji. Krievijas varas iestādes dažādos līmeņos, tostarp Ārkārtas situāciju ministrija, Cilvēktiesību komisārs un Valsts dome, rakstveidā paziņoja autoriem par tās saņemšanu – sak, viņi ņēmuši vērā. Bet viņi nespēra nekādus soļus.
Krievijas karaspēka grupa “Ziemeļi”, kas vadīja pretuzbrukumu, oficiāli paziņojusi Kommersant, ka humānās palīdzības koridora tēma ir federālās Aizsardzības ministrijas jurisdikcijā – un tur, kā gaidīts, klusē, lai gan civiliedzīvotāji lūdz jau mēnesi bez rezultātiem . Krievijas nacionālais līderis paliek kā pēdējais līdzeklis.
Otrdien, 17.septembrī, Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka Kremlis nav saņēmis lūgumus no Sudžas rajona iedzīvotājiem. “Ja godīgi, šī ir pirmā reize, kad par to dzirdu. Diemžēl mēs neko neesam redzējuši vai saņēmuši šajā sakarā,” viņš teica . Bet tā ir klaja nepatiesība – autori tika informēti arī par petīcijas saņemšanu no Putina biroja.
Uz aicinājumu atbildēja tikai Valsts dome – deputāts Dmitrijs Kuzņecovs ierosināja Sarkanajam Krustam savā kontrolē evakuēt civiliedzīvotājus no Sudžas rajona dziļi Ukrainā un pēc tam caur trešās valsts teritoriju atpakaļ uz Krieviju. Savukārt Ukrainas Ārlietu ministrija aicināja ANO un Sarkano Krustu “pievienoties humānās palīdzības pasākumiem” Ukrainas bruņoto spēku kontrolētajās Kurskas apgabala teritorijās.
Taču Kremlim šī ideja nepatīk, ko arī personīgi norādīja Vladimira Putina pārstāvis. “Mēs ceram, ka šādus provokatīvus paziņojumus saņēmēji neņems vērā,” 16. septembrī sacīja Dmitrijs Peskovs , dienu pirms tam, kad paziņoja, ka Kremlis neko nav dzirdējis par Sudžas rajona iedzīvotāju petīciju. Ko tas nozīmē?
Kāpēc Kremlī ir bezdarbība?
Pēc Ukrainas informācijas, no 6.augusta pirmajās trīs nedēļās Ukrainas bruņotie spēki pārņēma savā kontrolē aptuveni simts ciemu vairāk nekā 1000 kvadrātkilometru platībā. Krievijas armija ar kaujām atdeva vairāk nekā duci ciematu – bet jo tālāk, jo sīvākas var kļūt cīņas ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem par teritoriju Kurskas apgabalā. Tas nozīmē, ka iznīcināšanas iespēja ir lielāka.
Ukrainas militārpersonas nesteidzas pamest okupētos apgabalus, jo aiz ofensīvas Kurskas apgabalā slēpjas Ukrainas mēģinājums piespiest Krieviju pārvest kaujas gatavās vienības no Donbasa un tādējādi vājināt Krievijas ofensīvu tur. Rezultāts gan nav redzams: Krievijas armijas virzība Donbasā turpinās.
Uz 16. septembri petīcijai pievienotajā sarakstā ir 560 radinieki, paziņas un kaimiņi, kas palikuši Sudžas rajonā. Bet tas ir minimums: pašā Sudžā pēc bēgļu teiktā, kā teica viens no viņiem, palikuši vismaz tūkstotis vietējo iedzīvotāju. Policijai vajadzētu būt precīzākai informācijai (kuri nav reģistrēto bēgļu vidū), bet viņi ar to nedalās.
Ukraina neveic civiliedzīvotāju piespiedu evakuāciju Kurskas apgabalā, jo to aizliedz starptautiskās konvencijas. Vēl 15.augustā toreizējā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka sacīja, ka Kijiva ir gatava atvērt humanitāro koridoru Kurskas apgabala iedzīvotājiem – gan virzienā uz Ukrainu, gan uz Krieviju.
Bet tam Kijivai ir vajadzīgs oficiāls Krievijas pieprasījums, ko Kremlis nesteidzas izpildīt. Un vispār Peskovs demonstrē, ka Kremlim šī tēma neinteresē. Viens no iemesliem, iespējams, ir tas, ka oficiāli Kurskas apgabalā kara vietā ar Ukrainu notiek “pretterorisma operācija”.
Un Vladimirs Putins, kā zināms, publiski neveic sarunas ar “teroristiem” – pat uz lielu civiliedzīvotāju upuru rēķina, kā liecina pēdējie divi kari Čečenijā (un pat skolas uzbrukums Beslanā). Viņam arī nepatīk saukt palīgā Rietumus. Citas Kurskas gadījumā pirms 24 gadiem Kremlis izsauca ārvalstu glābējus uz zemūdeni, kad apkalpe jau bija mirusi.
Starp divām robežām
Izredzes pārvest cilvēkus pāri frontes līnijai Kurskas apgabalā ir minimālas – ir jāpārtrauc kaujas, kam Kremlis acīmredzot nav gatavs. Turklāt tas ir ļoti grūti, sarunā ar mani skaidro vietējais iedzīvotājs: ceļi ir mīnēti, visur ir izkaisītas kaujinieku grupas.
Sarkanā Krusta ielaišana Sudžas rajonā, iespējams, ir vienīgais iespējamais organizatoriskais risinājums. Tātad dažu dienu laikā ir iespējams savākt un nogādāt civiliedzīvotājus, kuri vēlas uz Krieviju, caur Ukrainu. Bet Kremlis tam nepiekrīt, un bez drošības garantijām starptautiskas organizācijas tur nerādīsies.
Sudžā palika tie, kuriem nebija laika, negribēja vai nevarēja doties prom – tie galvenokārt ir veci un slimi cilvēki, ir bērni. Daudzu cilvēku atrašanās vieta nav zināma. Daži civiliedzīvotāji, pēc ārvalstu korespondentu ziņām, slēpjas vietējās internātskolas pagrabā. Bet pat pagrabi, kā mēs zinām no Ukrainas pilsētu piemēriem, nevar glābt no smagām aviācijas bumbām.
“Pastāstiet saviem vadītājiem, lai viņi parāda patiesos faktus. Jo meli padara iespējamu civiliedzīvotāju nāvi,” pirmajās iebrukuma dienās Putinam sūdzējās bēgļi no Sudžas rajona. Tagad mirst civiliedzīvotāji, tostarp bezpilota lidaparātu triecienos – vienu šādu stāstu par mirušu precētu pāri dzirdēju 13. septembrī no Sudžas rajona Čerkaskoje-Porečnoje ciema iedzīvotāja.
Sudžas rajona iedzīvotāji šobrīd neriskē evakuēties – viņi var iet bojā, lai gan vecākas sievietes izvēlējās evakuēties, riskējot. “Varbūt, kad ieradīsies Sarkanais Krusts, vairs nebūs tūkstotis, bet pieci simti cilvēku – vai varbūt simts,” rūgti iebilst sarunu biedrs, kura vecāki palika Sudžā. “Un es patiešām nevēlos pat izvirzīt jautājumu par atbildību par to cilvēku nāvi, kuri tur būs.” Dievs viņiem tiesnesis.”