Krievija plāno panākt izšķirošu uzvaru Ukrainā līdz 2026. gadam, pirms ekonomiskās grūtības un mobilizācijas problēmas vidējā un ilgā termiņā sāk ietekmēt spēju turpināt karu. Par to 15. septembra ziņojumā raksta Kara studiju institūts (ISW).
Publikācijas autori atsaucas uz Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) vadītāja Kirilo Budanova izteikumiem, kurš” YES” 20. forumā Kijivā sacīja, ka Kremlis 2025. gadu uzskata par pagrieziena punktu, jo nespēja gūt uzvaru līdz 2026. gada sākumam iedragās Krievijas centienus turpmākos 30 gadus palikt par globālu lielvalsti.
Pēc Budanova teiktā, Krievija sagaida ekonomiskās un sociāli politiskās situācijas pasliktināšanos līdz 2025.gada vidum, kā arī pieaugošas grūtības ar vervēšanu armijā. Pēc Budanova teiktā, Krievijas militārpersonām trūkst personāla un brīvprātīgo, kas paraksta līgumus.
Vienreizējo maksājumu pieaugums līgumkaravīriem (vairāk nekā 10 000 eiro), iespējams, liecina par pieaugošām grūtībām savervēt darbiniekus.
Budanovs arī sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku parādīšanās Kurskas apgabalā un uzbrukumi Krievijas teritorijai demoralizēja Krievijas pilsoņus.
Pēc viņa teiktā, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam būs vai nu jāpaziņo par mobilizāciju, vai jāsamazina karadarbības intensitāte Ukrainā.
Budanova vērtējumi netieši norāda, ka rietumvalstis saglabās pašreizējo atbalsta līmeni Ukrainai nākamo 1-2 gadu laikā. Joprojām nav skaidrs, kādus pasākumus Kremlis varētu veikt līdz 2026. gadam vai cik efektīvi būs centieni kompensēt kara sekas, tostarp. caur ārvalstu partneriem – Irānu, Ziemeļkoreju un Ķīnu.
ISW turpina uzskatīt, ka Putins joprojām nevēlas izsludināt vēl vienu daļēju mobilizāciju, baidoties no iekšējas neapmierinātības. Krievijas Aizsardzības ministrija, visticamāk, turpinās pašreizējos slēptās mobilizācijas centienus. Līdz brīdim, kad šie centieni sāks ievērojami atpalikt no operatīvajām vajadzībām Ukrainā.
Putinam ir potenciāls izsludināt vēl vienu mobilizācijas kārtu – kā viņš to darīja 2022. gada rudenī -, neskatoties uz viņa vēlmi no tā izvairīties. Tajā pašā laikā, pēc analītiķu domām, Kremlis arī nevēlas samazināt karadarbības intensitāti, jo uzskata, ka iniciatīvas saglabāšana visā frontē ir stratēģiska nepieciešamība.
Joprojām nav skaidrs, vai Putins izsludinās jaunu mobilizāciju, ja saskarsies ar jaunu krīzi, kas ir līdzīga 2022. gada rudenī, vai vēl sliktāka par to, jo Krievijas investīcijas militārajā vervēšanas sistēmā, militārajā ekonomikā un starptautiskajā militārajā sadarbībā pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami palielinājušās un, visticamāk, turpināsies visu 2026. gadu
