Ilgi pirms pilna mēroga Krievijas spēku iebrukuma 2022. gada februārī, proti, no brīža, kad Krievijas bruņotie spēki izsēdināja savus īpašos spēkus Ukrainas Krimā, sagrāba un anektēja pussalu un pēc tam izvērsa militāru konfliktu Donbasā, aizsākās diskusijas ASV un citās Rietumvalstīs par to, kā izturēties pret Krievijas agresiju pret Ukrainu.
Aizvadītās nedēļas nogalē cienījama Vašingtonas domnīca ”Brūkinga institūts” rīkoja atklātu izbraukuma diskusiju, kurā piedalījās tās eksperti, tostarp no vienas no Dalasas universitātēm Teksasā.
Kāpēc Rietumi nevar palikt malā no kara Ukrainā?
Brūkinga institūta eksperte un bijusī ASV Nacionālās drošības padomes Krievijas direktore Trampa administrācijas laikā Fiona Hila uzsvēra, ka “mēs nedrīkstam aizmirst, ka karš Ukrainā ir lielākais karš Eiropā kopš Otrā pasaules kara.”
Tajā pašā laikā, pēc ekspertes domām, Putina uzdevums bija un paliek “atmest pasauli vēl tālāk pagātnē, atgriezties laikos pirms pašreizējās pasaules kārtības, kas tika izveidota divu pasaules karu rezultātā”.
“Putins izvēlas pasaules robežu sistēmas no dažādiem laikiem atkarībā no auditorijas, ar kuru viņš runā,” sacīja Hila. “Daži no jums, iespējams, ir redzējuši viņa interviju ar Takeru Karlsonu, kur Takers Karlsons bija nedaudz pārsteigts, kad Putins turpināja viņu “vest” uz 9. gadsimtu, argumentējot par Maskavas tiesībām uz Ukrainas teritoriju.”
Tomēr, pēc pētnieces domām, šīs diktatora fantāzijas nemaina realitāti: “Ukraina ir neatkarīga valsts 30 gadus.”
“Bet, ja Putins paliks nesodīts, tas radīs sliktas sekas ne tikai Eiropai, bet arī citām valstīm,” viņa uzsvēra.
Brūkinga institūta ASV un Eiropas attiecību izpētes centra vecākā eksperte Konstance Stelzenmillere piebilda, ka “pasaulei ir jāstājas tam pretī tādā pašā veidā, kā tā stājās pretī holokaustam, tautu genocīdam, kā Rietumi stājās pretī fašismam. un agresijai, jebkuram neizprovocētam konfliktam.
“Putins uzbruka valstij, kas absolūti neko nedarīja, lai provocētu Krieviju,” viņa sacīja. – Viņš nogalina ukraiņu karavīrus, izvērš brutālu iznīcināšanas karu Ukrainas pilsētās visā Ukrainā, iznīcinot tos, kas nav etniskie krievi, un sūta viņu bērnus piespiedu adopcijai uz Krieviju. Tas ir ne tikai amorāli, bet arī nelikumīgi, tas nekādā veidā neatbilst starptautiskajām tiesībām.
Kā bijusī žurnāliste Stelzenmillere uzsvēra, ka šis ir “pirmais karš pasaulē, kurā kara noziegumi tiek dokumentēti tieši reāllaikā”.
“Starptautiskā Krimināltiesa un attiecīgās organizācijas vāc lietiskos pierādījumus par kara noziegumiem, lai tribunāla priekšā stātos Vladimirs Putins un viņa rokaspuiši,” pārliecināta Konstance Stelzenmillere, piebilstot, ka “ņemot to vērā, izrādās, ka nesniedzot dažus ieroču veidus, Rietumi pilnībā neatbalsta Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību, kas galu galā grauj starptautisko tiesību ievērošanu.
“Un tas ir tieši tas, kas Putinam vajadzīgs, jo jau no paša sākuma viņš neslēpa, ka viņam vajag ne tikai Ukrainu. Viņš vēlas, lai Eiropa kļūtu par Krievijas ietekmes sfēru, viņš vēlas, lai amerikāņu karaspēks atkāptos no Eiropas. Un es nedomāju, ka tas ir ASV interesēs. – viņa teica.
Cik daudz ir likts uz spēles?
Džordža Buša institūta direktors un bijušais ASV valsts sekretāra vietnieks Deivids Krāmers ir pārliecināts, ka šodien mēs esam liecinieki izšķirošai cīņai par 21.gadsimtu starp autoritārismu un brīvību.
“Galu galā mēs runājam par neatkarības atņemšanu valstij, par piespiedu robežu maiņu, ko mēs neesam redzējuši kopš Otrā pasaules kara,” sacīja Krāmers. – Visticamāk, nākamā būs Moldova, iespējams, Baltijas valstis, kas ir NATO dalībvalstis, un, tā kā mēs esam NATO dalībvalsts, tad mēs būsim tādā pozīcijā, ka mums būs jāaizstāv Latvija, Lietuva vai Igaunija, norāda Alianses hartas 5. pants. Turklāt visa pasaule skatās, kā mēs reaģējam. Ja vēlamies neļaut Pekinai uzbrukt Taipejai, to var izdarīt, palīdzot ukraiņiem, jo tas liks ĶKP vadībai divreiz padomāt pirms sitiena. Tas sūtīs signālu Teherānai, Phenjanai un citām. Pasaule vēro, kā mēs, Amerikas Savienotās Valstis, mūsu Eiropas sabiedrotie, mūsu demokrātiskās valstis, reaģējam uz šo smago krīzi.
Kāds ir Putina galvenais mērķis?
Fiona Hila, kura visas savas karjeras laikā studējusi Krievijas politiku, atgādināja, ka Putins pie varas ir 25 gadus.
“Un tā patiesībā ir daļa no mūsu problēmas, jo mums kā demokrātijai ir bijuši prezidenti, un Putins ir pārspējis lielu skaitu pasaules līderu, tostarp viņu aizsardzības ministrus, ārlietu ministrus un nacionālās drošības padomniekus. Viņš bija pie varas tik ilgi, ka labi saprata, kā manipulēt ar tādiem cilvēkiem – līderiem, politiķiem. Un viņš ir izdarījis tik daudz, ka nevar ļaut sev aiziet”
“Putins radīja savu vēstures versiju, atrodoties smagā izolācijā COVID-19 laikā,” pieļāva Hila. “Un tad viņš nolēma atgūt “vēsturiskās” (viņa izpratnē) Krievijas robežas.”
Kad Rietumi saprata situācijas nopietnību?
Konstance Stelsenmillere pastāstīja stāstu par savu draugu katoļu kardinālu no Vācijas, kuru viņa negaidīti satika Minhenes drošības konferencē. Uz jautājumu, ko garīdznieks dara starptautiskā ārpolitikas forumā, viņš rūgti atbildēja: “Velns atkal ir mūsu pasaulē”
“Tas bija četrus gadus pirms pilna mēroga Krievijas iebrukuma, bet man bija sajūta, ka cilvēki it kā iztaisnojas, saspringst, sajūtot neizbēgamību satikt nāves un iznīcības mašīnu, kas tuvojas Ukrainai un netieši arī Eiropai,” viņa. teica.
Stelsenmillere pozitīvi vērtēja Eiropas sākotnējo reakciju: “Vācijas kanclers trīs dienas pēc iebrukuma teica runu, ko viņš nosauca par Zeitenwende runu, kas vācu valodā nozīmē “vēsturisks pavērsiens”, un teica, ka “būs jāiegulda daudz naudas.”
Šodien eksperte atgādināja, ka NATO divas trešdaļas alianses dalībvalstu aizsardzībai tērē 2% vai vairāk no IKP.
“Tās ir radikālas un neatgriezeniskas pārmaiņas Eiropas drošības ainavā,” viņa uzsvēra.
Vai pirmais iebrukums Krievijas pēckara vēsturē, ko Ukrainas bruņotie spēki turpina Kurskas apgabalā, bija pārsteigums Rietumiem?
Deivids Krāmers atgādināja, ka daudzas lietas bija negaidītas: ukraiņu spēja pretoties, Zelenska valdības spēja saglabāt kontroli pār valsti kara laikā, daļas okupēto teritoriju atgriešana kaujas ceļā, lielākās daļas Krievijas Melnās jūras flotes iznīcināšana un graudu koridora atjaunošana, attīstība kara apstākļos un savu bezpilota lidaparātu izmantošana utt.
“Beidzot ukraiņi Rietumos nevienu nebrīdināja un nolēma pārcelties uz Kurskas apgabalu Krievijā, ar kuru robežojas. Ukraina. Viņi to darīja vairāku iemeslu dēļ: lai izveidotu buferzonu, lai mēģinātu samazināt uzbrukumus no šī reģiona, lai iegūtu līdzekļus karagūstekņu apmaiņai,” skaidroja Krāmers.
Eksperts piebilda, ka šis no visiem slēptais lēmums bijis arī zināmas vilšanās rezultāts, kas sekoja ukraiņu milzīgajai pateicības sajūtai par palīdzību, stājoties pretī agresoram.
“Ukraina ir neticami pateicīga par Rietumu atbalstu, taču tā ir arī piedzīvojusi zināmu vilšanos lēmumu pieņemšanas procesā, ko mēs pieredzējām ASV un Eiropā. Laikā, kad Ukraina gaidīja pieprasītos ieročus, simtiem, ja ne tūkstošiem ukraiņu tika nogalināti un ievainoti. Esmu pārliecināts, ka mums ir jāpastiprina palīdzība ukraiņiem un tā patiešām jāīsteno, “cik tas nepieciešams”, un līdz ukraiņi uzvarēs,” viņš uzsvēra.
Ko Ukraina un pasaule var sagaidīt pēc ASV prezidenta vēlēšanām?
Fiona Hila joprojām nav pārliecināta, ka ASV pilnībā saprot, kas tieši šodien ir likts uz spēles.
“Mēs vairs nerunājam par Ukrainu. Tas ir par to, ko Ķīna domā par ASV lomu. Tikai pirms gada Brūkinga institūts savā pētījumā fiksēja pārsteidzošu brīdi, kad mūsu brazīliešu kolēģi mums teica, ka viņi uzskata karu Ukrainā kā pirmo starpkaru starp ASV un Ķīnu, nevis starp Ukrainu un Krievijas Federāciju.
Viņi
skaidroja, ka tieši šīs Ķīnas lomas dēļ karā viņi jau sen ir pētījuši, ko par karu domā Ķīna, nevis Kremlis.
Viņi skatās uz Krieviju kā uz vājinošu spēku un daudzējādā ziņā kā uz “Ķīnas ēnu”, paskaidroja Hils.
Tāpēc eksperts ir pārliecināts, ka, “sākot savā starpā cīnīties ASV, mums šķiet, ka mums pietrūkst, kā to uztver pārējā pasaulē. Daudzas citas valstis redz sašķeltu sabiedrību un novājinātu ASV.”
“Šis patiešām ir pārbaudījums, vai ASV ir tas, kas nepieciešams, lai būtu ne tikai pasaules līderis, bet arī nozīmīga valsts, kas nosaka tendences,” sacīja Fiona Hila.
Konstance Stelsenmillere piekrita un norādīja uz Vašingtonas iestādījuma lielo kļūdu, domājot, ka “eiropiešiem jārūpējas par sevi”.
“Jā, patiešām, pat aukstā kara laikā sadalītā Vācija – Rietumvācija tērēja no 3% līdz 4% no IKP, un tas bija sociāldemokrātiskā kreisi centriskā kanclera Villija Brandta vadībā! Tomēr, manuprāt, arguments, ka Amerikai vispār nevajadzētu iejaukties Eiropas lietās, ir kļūdains. Ka tā ir “amerikāņu enerģijas izšķiešana”, jo Amerikai vairs nav resursu, lai sadarbotos divās frontēs vai mijiedarbotos divās frontēs vienlaicīgi.
Pirmkārt, tie, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, droši vien apzinās, cik dziļi integrēta mūsdienās ir transatlantiskā ekonomiskā telpa. ASV investē Eiropā četras reizes vairāk nekā Āzijā. Eiropieši ASV iegulda desmit reizes vairāk nekā Ķīnā un Indijā kopā. ASV ir 32 sabiedrotie Eiropā, salīdzinot ar sešiem Indijas un Klusā okeāna reģionā.
Eiropa ir ASV lielākais ārējās tirdzniecības partneris. Un Eiropas NATO sabiedroto kopējais IKP ir 20 triljoni. Un Āzijā ir sabiedroto 9 triljoni. Mēs esam ekonomiski cieši saistīti. ASV ir bāzes visā Eiropā, kas dod jums iespēju projicēt varu Āfrikā, Tuvajos Austrumos un pret Krieviju. Un visbeidzot, es domāju, ka šajās debatēs, kurās teikts, ka svarīga ir tikai Ķīna un gaidāmā konfrontācija ir tikai par Taivānu, pilnībā netiek ievērots tas, ka mēs jau tagad esam dziļā un ļoti agresīvā ekonomiski stratēģiskā konkurencē ar Ķīnas iejaukšanos gan Eiropas telpā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs. Tāpēc gaidāmajās vēlēšanās ASV ir jāsaglabā vienotība un vienotība ar Eiropu,” skaidroja eksperts.
Kāpēc Krievija ir bīstama un kāpēc tā turpmāk būs jāuzskata par pretinieku ASV ārpolitikā?
Konstance Stelsenmillere atzīmēja, ka tas ir saistīts ne tikai ar karu Ukrainā, bet arī ar hibrīdkaru, kuram
Rietumi vēl tikai mācās pretoties.
Pētniece uzskaitīja veiksmīgas izmeklēšanas un Krievijas diversijas novēršanu uz sauszemes un jūrā (mēģinājumi sabojāt sakarus), mēģinājumus fiziski likvidēt Maskavai nevēlamos cilvēkus, cīņu pret Kremļa propagandu un dezinformāciju, sankcijām un eksporta ierobežojumiem.
Taču, pēc ekspertes domām, “krievi turpina palaist bezpilota lidaparātus virs NATO valstu teritorijām, rada problēmas zvejai un naftas ieguvei pasaules okeānos, spridzina cauruļvadus, apdraud pilsoņu dzīvības visā pasaulē utt.
Kremlis ir izveidojis veiksmīgi strādājošu “propagandas atbalss kameru”, sacīja pētnieks.
Fiona Hila to apstiprināja, aprakstot, kā “Spānijas Katalonijas separātisti atkārtoja Kremļa stāstījumus, kas parādījās Maskavas propagandas resursos (Russia Today), kas bija vērsti uz Latīņamerikas spāniski runājošiem iedzīvotājiem”.
Hila arī runāja par Krievijas specdienestu aktīvajiem pasākumiem Āfrikā un atgādināja ”Vāgnera” PMK algotņu aktivitātes
“Putins visur cenšas atrast kādas ievainojamības. Tie varētu būt zemūdens sakari, varētu būt satelīti kosmosā vai varētu būt vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs. Starp citu, Meksika ir vieta, par kuru mums vajadzētu ļoti uztraukties. Mēs neesam vienīgie, kas domā par imigrāciju un dienvidu robežu. Par to domā arī Krievija, uzskatot to par vienu no mūsu ievainojamībām. Mēs redzējām, kā krievu aģenti tika padzīti no Eiropas. Viņi nolaižas Meksikā,” sacīja analītiķis.
Kādas ir prognozes par Ukrainas kara turpināšanos un rezultātiem?
Konstance Stelsenmillere ir pārliecināta, ka ASV un Rietumi neļaus Krievijai uzvarēt:
“Tomēr visticamākais scenārijs, ko es redzu, ir ilgstošs, ilgs nāves karš, līdz mēs savāksim savu enerģiju dūrē un nodrošināsim Ukrainai visu, kas tai nepieciešams.”
Brūkinga institūta eksperte un bijusī ASV Nacionālās drošības padomes Krievijas direktore Fiona Hila sacīja:
“Mums ir jāmaina globālais spēku līdzsvars. Mums būs kaut kā jāpārliecina Ķīna, ka tās interesēs nav turpināt šo karu. Tas būs ļoti grūti, bet mums ir jāstrādā ar Irānu un Ziemeļkoreju, proti, pasākumi, ko mēs veicam pret Irānu, kas sūta ballistiskās raķetes uz Krieviju, lai tās izmantotu pret Ukrainu.
Mums būs jāpiespiež tādas valstis kā Meksika, Dienvidāfrika, Brazīlija un citas izdarīt spiedienu uz Krieviju, nevis tikai jāļauj krieviem visur veikt visādas noziedzīgas darbības. Arī mums ASV ir jāstrādā ar saviem sabiedrotajiem. Un mums ir arī jāsaglabā normālas un mierīgas vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs, jo šobrīd cilvēki uz visas planētas gaida, ko mēs izlemsim. Viņi vēlas zināt, kur mēs virzāmies un, ka ASV joprojām ir globālā līdere.
Džordža Buša institūta direktors un bijušais valsts sekretāra vietnieks Deivids Kremers joprojām ir piesardzīgi optimistisks, ka ukraiņi var gūt uzvaru, lai gan tas prasīs laiku.
“Uzvaru es definētu kā visu Krievijas karavīru izraidīšanu no Ukrainas teritorijas, saucot Krieviju pie atbildības par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kā arī to 300 miljardu dolāru sagrābšanu, ko Krievija muļķīgi atstāja Rietumu finanšu institūcijās,” viņš skaidroja, nobeigumā piebilstot:
“Es esmu piesardzīgi optimistisks par Ukrainas nākotni, un iemesls tam esam mēs paši. Godīgi sakot, es esmu daudz optimistiskāks un pārliecinātāks par ukraiņiem nekā pret mums. Putins paļaujas, ka mēs pievilsim Ukrainu. Un šķiet, ka mums visiem ir pienākums pierādīt, ka viņš kļūdās par mums. Likmes, kā jau minēts, ir milzīgas. Ja nodrošināsim ukraiņiem nepieciešamos līdzekļus, viss izdosies. Daudzi cilvēki domā, ka Krievijai ir neskaitāmi cilvēki, ko sūtīt uz šo karu. Patiesībā tā nav taisnība. Un pēdējā lieta ir mūsu bailes no eskalācijas. Es zinu, ka izlūkošanas kopienā ir notikušas debates par to, cik tas ir reāli, īpaši 2022. gadā. Visa Kremļa retorika par kodoldraudiem ir vērsta uz to, lai liktu mums atkāpties, lai mēs sasienam ukraiņu rokas aiz muguras. Bet atcerēsimies: mēs esam Amerikas Savienotās Valstis. Un mēs brīdinājām krievus, ka, ja viņi izmantos taktiskos kodolieročus, mēs reaģēsim militāri, ne vienmēr ar kodolieročiem.
