Ģeologi deviņas dienas saņāma noslēpumainus seismiskos signālus. Tagad pētnieki ir noskaidrojuši, kas aiz tā slēpjas: mega cunami.
Vai cilvēka izraisītas klimata pārmaiņas nepastāv? Daži skeptiķi to joprojām spītīgi apgalvo. Zinātnieki daudzus gadus ir redzējuši lietas ļoti atšķirīgi – un viņi vāc arvien vairāk pierādījumu, kam patiesībā vajadzētu mainīt noliedzēju domas. Jaunākais piemērs ir zinātnieku, seismologu, okeanogrāfu, ģeologu un citu cilvēku veiktā izmeklēšana saistībā ar notikumu Grenlandē: pagājušā gada septembrī tur tika reģistrēta milzīga erozija.
Tas bija ledāja gabals, kas bija atlūzis un iekritis jūrā. Deviņu dienu laikā seismogrāfi dažādās vietās visā pasaulē fiksēja noslēpumainus signālus; Kā izrādījās, tās bija ledāja sabrukšanas izraisītas trīsas. Cita starpā masīvā erozija izraisīja “mega-cunami”, kas skāra arī dažas pētniecības stacijas Ellas salā Grenlandes ziemeļrietumos. Dānijas militārpersonu izmantotā pētniecības stacija tika iznīcināta.
Zinātnieki gadu pētīja dabas notikuma ietekmi un nonāca pie pārsteidzošiem secinājumiem, kurus tagad publicējuši zinātniskajā žurnālā “Science”. Ledāju erozijas rezultātā radās masīvs plūdu vilnis, kas esot bijis līdz 200 metru augsts savā smailē un līdz divus kilometrus plats.
Pētnieki spēja rekonstruēt veselu notikumu ķēdi saistībā ar cunami, kura cēlonis bija temperatūras paaugstināšanās Arktikā. Attiecīgi reģionā neparastais siltums sākotnēji izraisīja ledāja mēles nolūšanu. Tā rezultātā viss kalns kļuva nestabils, un tā virsotne – tikpat augsta kā debesskrāpis – galu galā nolūza, nosūtot šķembu un ledus lavīnu Diksona fjordā, kas savukārt izraisīja cunami. Tiek ziņots, ka pavisam īsā laika periodā jūrā iekrituši 33 miljoni kubikmetru šķembu. Tas ir 13 200 olimpiskā izmēra peldbaseinu saturs.
Un zinātniekiem izdevās noskaidrot vēl ko: tā kā gruveši ietriecās jūrā gandrīz 90 grādu leņķī un fjordu ieskauj arī stāvas sienas, kas darbojās kā baseins, ūdens masas pēc tam deviņas dienas ritēja uz priekšu un atpakaļ. Tik ilgi cunami bija aktīvs. “Neviens nekad agrāk neko tādu nav novērojis,” sacīja ģeologs Kristians Svennevigs, pētījuma galvenais autors, teikts Kalifornijas Universitātes Sandjego paziņojumā.
Tas ir brīnums, ka cunami nevienam nav nodarījis kaitējumu, sacīja Svennevigs. Tikai dažas dienas pirms notikuma apkārtnē atradās kruīza kuģis, kas, cita starpā, bija apstājies Ellas salā. Arktikas tūristi pat bija izkāpuši krastā. Kad pēc dažām dienām salu skāra cunami, zinātnieki aprēķināja, ka paisuma viļņi joprojām bija četrus metrus augsti. “Tā bija tīra veiksme, ka tur neviena nebija, kad tas notika,” sacīja Svennevigs
