Covid-19 uzsvēra vakcīnu kritisko nozīmi. Pandēmija izraisīja 16 miljonus globālu nāves gadījumu, un pašreizējās bailes, kas saistītas ar Mpox (Pērtiķu bakas), uzsver, ka iedzīvotāji joprojām baidās no jauniem uzliesmojumiem. Tas liek domāt, ka lielajām farmaceitiskajām grupām būtu jāiegulda resursi vakcīnu arsenālā, lai cīnītos pret nākamo lielo vīrusu. Tomēr šobrīd tā nav, un nav skaidrs, ka viņi to darīs.
Pasaules Veselības organizācija saka, ka pasaulei ir jāsagatavojas vīrusam, kas varētu būt 20 reizes nāvējošāks nekā Covid-19. Zinātnieki šo hipotētisko vīrusu sauc par slimību X un uzskata, ka nākamais uzliesmojums varētu rasties no nezināma patogēna, nevis no zināma vīrusa, piemēram, gripas. Šī prognoze ir vēl satraucošāka, jo pandēmijas jau kļūst arvien biežākas
Saskaņā ar Nacionālās medicīnas bibliotēkas datiem piecas no pēdējām 12 pandēmijām notikušas 20. gadsimtā. Vēl divas notika 21. Palielināta ceļošana un dzīvesveids pilsētās bieži tiek minēti kā biežāku uzliesmojumu cēloņi: ņemot vērā ceļošanas biežumu, zinātnieki lēš, ka nāvējošs patogēns var izplatīties visā pasaulē dažu stundu laikā.
Šis paaugstinātais risks rada ievērojamus draudus pasaules ekonomikai. Starptautiskais Valūtas fonds lēsa, ka pēdējās pandēmijas globālās izmaksas bija gandrīz 13 triljoni USD, samazinot pasaules IKP par 3% vien 2020. gadā. Veselības sistēmas visā pasaulē joprojām cīnās, lai lividētu rekordlielu gaidīšanas laiku uz būtiskiem pakalpojumiem. Ņemot vērā draudus vēl vienai veselības ārkārtas situācijai, ir pašsaprotami, ka Big Pharma (lielākie farmācijas) uzņēmumi ieguldīs vakcīnās, lai risinātu šādu ārkārtas situāciju.
Zāļu ražotāju priekšniekiem nav jābūt jaukiem puišiem, lai to uzskatītu par labu ideju. Ja uzņēmums ražo uzvarošu vakcīnu pret nāvējošu vīrusu, tas nozīmē bagātību. Pfizer’s tirgus vērtība laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam palielinājās par 80% līdz 337 miljardiem USD, pateicoties tā MRNA vakcīnām Covid-19. Tās darbības peļņa tajā pašā periodā vairāk nekā divas reizes pieauga līdz 40 miljardiem USD. Tikmēr Moderna’s akciju cena pieauga 11 reizes, izmantojot to pašu tehnoloģiju, un tā pieauga no vairāk nekā 500 miljonu ASV dolāru darbības zaudējumiem līdz gandrīz 9,5 miljardu ASV dolāru peļņai 2022. gadā.
Neskatoties uz to visu, zāļu ražotāji nav droši par pandēmijām nākotnē. Pfizer un AstraZeneca, 257 miljardu dolāru vērtais zāļu gigants, kas pandēmijas laikā arī ražoja Covid-19 vakcīnu, tērē naudu, lai veicinātu savas onkoloģijas franšīzes, nevis veiktu vakcināciju. Pfizer iztērēja 43 miljardus dolāru Seagen, cenšoties dubultot savu pretvēža zāļu ražotni pagājušā gada beigās. Tā nav veikusi līdzīgus ieguldījumus cīņā pret nākotnes Covid.
Tikmēr AstraZeneca 2021. gadā pandēmijas kulminācijas laikā piešķīra uzņēmumam Alexion 39 miljardus dolāru, lai izveidotu savu reto slimību portfeli, kas ļauj tai gūt lielus panākumus, ja tā radīs izrāvienu slimību jomā, kas skar nelielu cilvēku skaitu. Ar nelielām investīcijām ir maz cerību, ka AstraZeneca vakcīnu un imūnterapijas bizness pieaugs, pārsniedzot 2% no pārdošanas apjoma, ko tas veidoja pagājušajā gadā.
No pirmā acu uzmetiena šī atturība ir savdabīga. Investori pievieno 50% piemaksu, novērtējot vakcīnu uzņēmumus salīdzinājumā ar citām farmācijas vienībām, Reuters Breakingviews sacīja kāds investors.
Vēsturiski tas nozīmē GSK attiecīgais bizness būtu novērtēts aptuveni 15 reizes par paredzamo EBITDA, savukārt tā pārējā farmācijas vienība būtu tikai aptuveni 9,5 reizes. Tāpat investori novērtēja Sanofi farmācijas struktūrvienība ir 10,5 reizes, savukārt tās vakcīnu bizness, kas ģenerē gandrīz 7,5 miljardus eiro, kas ir aptuveni 17% no Francijas grupas kopējā apjoma, tiek veidots modeļos ar 14 reizes lielāku EBITDA.
Tomēr šī prēmija nav tik noderīga, kā izskatās, lai palīdzētu pasaulei cīnīties ar jaunu Covid. Akcionāru iecienītā stabilitāte lielā mērā ir paredzēta vakcīnām, kur būs pastāvīgs pieprasījums, piemēram, gripas vakcīnām. Mazāk sastopamas, bet spēcīgas slimības — veids, kas var izraisīt pandēmijas —, visticamāk, tirgū netiks novērtētas tik augstu.
Mpox, kā tas notiek, piedāvā dzīvu piemēru tam. Dānijas 3,1 miljardu dolāru Bavarian Nordic, kas šo stāvokli ietekmē, kopš gada sākuma tās akcijas ir palielinājušās par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar S&P Pharmaceuticals Select Industry Index pieaugumu par 15%. Pirms tam investori uzņēmumam piešķīra nelielu atzinību par efektīvu nāvējošas slimības ārstēšanu. Pagājušajā gadā Kopenhāgenā bāzētais uzņēmums tirgojās tikai ar 2 reižu pieaugumu, turpretim tagad vairāk nekā 4 reizes.
Līdzīgi nepastāvīgu stāstu stāsta arī tādu zvaigžņu kā Pfizer un Moderna likteņi pēc Covid. Pēdējo trīs gadu laikā Pfizer akcijas ir samazinājušās par 40%, savukārt Moderna akcijas ir samazinājušās par 80%. Izpilddirektoriem ir maz iemesla veikt lielu akcentu uz vakcinācijām, ja vērtēšana ir tik īsa.
Kauliņu ripināšana, veicot potēšanu nišas apstākļos, jebkurā gadījumā ir riskants solis. Lai saņemtu apstiprinājumu no tādiem regulatoriem kā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde, farmācijas grupām ir jāuzrāda pierādījumi, ka zāles vairumā gadījumu darbojas. Tomēr šāda veida sliekšņi apgrūtina citiem zāļu ražotājiem konkurēt ar jauniem produktiem. Tas ir tāpēc, ka regulatoriem ir tendence saraukt uzacis, iesaistot pacientus vakcīnu izmēģinājumos, kad tirgū jau ir iedarbīgs līdzeklis.
Valdības varētu iejaukties gadījumos, kad privātais sektors cieš neveiksmi. Visaptveroša globāla stratēģija paredz, ka valstis sadarbosies, lai izstrādātu plānu, lai nodrošinātu kopīgu finansējumu jaunām vakcīnām, kas nozīmē, ka varētu būt sava veida stratēģiska trieciena rezerve pret turpmākajām pandēmijām. Šī versija vilcienā: veselības aizsardzības amatpersonas visā pasaulē ir strādājušas uz tā saukto “100 dienu izaicinājumu”, kura ietvaros tajā pašā laika posmā tiktu identificēts nezināms patogēns.
Tomēr publiskā sektora cerības panākt spēcīgu pandēmijas reakciju šķiet tikpat nožēlojamas. Pasaules Veselības asamblejā maijā valstis nespēja vienoties par to, kā vakcīnas tiks izlietotas turpmākās pandēmijas gadījumā, un plāni par līgumu, kurā būtu izklāstīts pandēmijas reaģēšanas protokols, kļuva velti. Tāpēc pasaules cerības nākotnē izstrādāt strauju grūdienu balstās uz ad hoc (spontāni veikta darbība īpašos apstākļos) sabiedrības atbalstu atsevišķiem projektiem. Tas nav nekas neparasts – piemēram, ASV valsts līdzekļi palīdzēja Bavarian Nordic uzlabot Mpox ārstēšanu. Taču, ņemot vērā, ka Covid-19 ir mazāk nekā piecus gadus veca, nodokļu maksātājiem varētu šķist dīvaini, ka galvenā stratēģija, lai izvairītos no turpmākiem ekvivalentiem, pamatā ir tikai cerība, ka tas neatkārtosies.
