Apzinoties sarežģīto situāciju frontē un galveno sabiedroto militārās palīdzības samazināšanas risku, Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis izstrādā pats savu rīcības plānu, kura mērķis ir šoruden izbeigt karu. Viņš cer uz starptautisku spiedienu uz Krieviju, lai panāktu mieru ar nosacījumiem, kas būs pieņemami Ukrainai. Tā teikts Spānijas medija EFE rakstā.
Nelielos informācijas gabaliņos, ko žurnālisti un analītiķi mēģina salikt kopā kā puzli, Ukrainas prezidents atklāj dienas kārtības detaļas, kurām tagad ir visbūtiskākais elements tā dēvētajā “uzvaras plānā”, ar kuru Zelenskis ir sācis dalīties. viņa galvenais partneris.
“Es veidoju šo plānu, pamatojoties uz to, ka to var īstenot, pateicoties mūsu partneriem, nevis pateicoties Krievijas gribai vai nevēlēšanai,” pagājušajā nedēļā intervijā sacīja Ukrainas prezidents.
Pirms tam Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis norādīja, ka karš varētu beigties šoruden, ja vien sabiedrotie izdarīs pietiekamu spiedienu uz Kremli un sniegs Kijivai papildu militāro atbalstu. Zelenskis svētdien uzrunā tautai sacīja, ka ir pārrunājis “uzvaras plāna” detaļas ar ASV Kongresa delegāciju, ar kuru viņš tikās ekonomikas forumā Itālijā.
Pirmo reizi viņš paziņoja par šo “uzvaras plānu” 27. augustā, paskaidrojot, ka plāno to prezentēt pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam, kā arī kandidātiem gaidāmajās vēlēšanās – Donaldam Trampam un Kamalai Herisai .
Kā toreiz skaidroja Zelenskis, viņa plāns ir šā gada septembrī nodot dokumentu visiem trim kandidātiem.
“Šī plāna galvenais mērķis ir piespiest Krieviju pārtraukt karu,” viņš teica.
Viens no galvenajiem faktoriem šī mērķa sasniegšanā, pēc viņa teiktā, būs panākumi Ukrainas operācijā Krievijas Kurskas apgabalā, kur Kijiva kontrolē aptuveni 1300 kvadrātkilometrus mēnesī pēc pārrobežu ofensīvas sākuma.
“Šķiet, ka Kurskas operācijas mērķis bija piespiest Maskavu nosūtīt uz turieni karaspēku no Donbasa, paaugstināt morāli valstī un, iespējams, piespiest Putinu risināt sarunas,” EFE sacīja ukraiņu analītiķis Volodimirs Duboviks. “Bet šķiet, ka tas nedarbojas. Neizskatās, ka Putins piekāpjas. Izskatās, ka viņš ir gatavs ilgam karam,” viņš piebilst.
Papildus iespējai apmainīties ar okupētajām teritorijām starp Kijivu un Maskavu, plāns satur arī ekonomiskus aspektus un priekšlikumus par Kijivas lomu starptautiskajā drošības sistēmā, atzīmēja Zelenskis. Ceturtajā dokumenta sadaļā ir sīki aprakstīti soļi, kas nepieciešami, lai apturētu Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu.
Turklāt Kijiva pirms gada beigām gatavojas organizēt otro Miera samitu, un šoreiz plāno uzaicināt Krieviju, atšķirībā no pirmās, kas jūnijā notika Šveicē bez tās līdzdalības.
No Zelenska un citu Ukrainas pārstāvju vārdiem noprotams, ka otrās tikšanās mērķis ir, lai pēc iespējas vairāk valstu izdarītu spiedienu uz Krieviju, liekot tai samierināties ar mieru ar Kijivas piedāvātajiem nosacījumiem dokumentā, kas var. būt, bet ne obligāti, tā sauktais “uzvaras plāns”, kas tiks prezentēts samitā.
Žurnālisti atzīmē, ka šī spiediena efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no Krievijai tuvu valstu, piemēram, Ķīnas un Indijas, pozīcijas. Kijiva aktīvi uzrunā viņus, taču līdz šim viņi nevēlējās izmantot savu ietekmi uz Maskavu, lai piespiestu Krieviju daļēji vai pilnībā izvest karaspēku no Ukrainas, kā to pieprasa Zelenskis.
Žurnālisti konstatē, ka Zelenska centieni rast izeju no konflikta, kas šķiet bloķēts, sakrīt ar to ukraiņu procentuālās daļas pieaugumu, kuri saskaņā ar aptauju datiem ir gatavi sarunām ar Krieviju.