Viņa nekompetence jau ir manāma pat krieviem. Ar šādu vadmotīvu savu viedokli izklāsta ietekmīgais Krievijas opozīcijas politologs Abass Gaļamovs
Strādājot ar sabiedrisko domu, ļoti svarīgi ir pareizi formulējumi. Ir jēga Krievijas armijas neveiksmes raksturot ne tik daudz kā Putina “vājuma” izpausmi, bet gan kā viņa nekompetences pierādījumu. “Vājums” ir jēdziens, kas ir pārāk piesātināts ar emocijām un tāpēc ļauj spēlēties ar konotācijām, pārklājot dažas nozīmes ar citām. Jūs varat, piemēram, demonstrēt nežēlību un tādējādi kompensēt iepriekš parādīto vājumu.
“Nekompetence” šajā ziņā ir daudz sausāks, racionālāks un līdz ar to funkcionāls jēdziens. Nežēlība nevar kompensēt kompetences trūkumu.
Un vispār, tā kā gandrīz ceturtdaļgadsimtu, uz visu pārējo rēķina, viņš nodarbojās ar valsts militāro spēju veidošanu un specdienestu stiprināšanu, un tad, tiklīdz tas aizgāja līdz darīšanai, kļuva skaidrs, ka ne šie specdienesti, ne šī armija uz neko nopietnu nebija spējīgi. Un.kas tad tas ir, ja ne klaja politiskā un vadības nekompetence?
Lielākā daļa krievu vēl nav gatavi atzīt valdošo režīmu par noziedzīgu, viņiem tas ir par daudz. Taču pārliecinošs vairākums piekritīs nekompetences tēzei.
Putins arvien vairāk atgādina reliģiozu fanātiķi; viņa cīņa ar Rietumiem arvien vairāk izskatās pēc īsta krusta kara. Un fanātisms no sabiedrības uztveres viedokļa ir pretējs kompetencei. Kompetents cilvēks domā prātīgi un atraisīti, bet fanātiķis uz to nav spējīgs. Pēdējais, pat ja viņš nekliedz ar izspiedušām acīm kā Hitlers, viņa galvā joprojām ir “funktieris”, kas neļauj viņam adekvāti paskatīties uz lietām.
Kā Štirlicam teica kāds gudrs nacistu ģenerālis: “Sākumā fanātiķi var uzvarēt. Bet viņi nekad nenoturēs uzvaras. Jo viņiem nogurs paši no sevis.”
