Ukraina uz nenoteiktu laiku paturēs augustā okupētās Kurskas apgabala teritorijas, lai piespiestu Vladimiru Putinu ātri sēsties pie sarunu galda. Par to NBC News paziņoja prezidents Volodimirs Zelenskis.
Valsts galva norādīja, ka Krievijas teritorijas saglabāšana ir neatņemama kara izbeigšanas plāna sastāvdaļa. Kijiva drīzumā iepazīstinās ar šo plānu savus sabiedrotos, tostarp Vašingtonai, viņš piebilda: “Šobrīd mums tas ir vajadzīgs (Kurskas apgabala teritorija).
Zelenskis neatbildēja uz žurnālista jautājumu par to, vai Ukraina grasās sagrābt vēl vairāk Krievijas teritorijas. “Atvainojiet, es nevaru par to runāt. Tas ir kā mūsu Kurskas operācijas sākums,” sacīja prezidents. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka veiksme slēpjas pārsteigumā.
Ukrainas bruņotie spēki, kas 6.augustā uzsāka negaidītu un strauju ofensīvu Kurskas apgabalā, šobrīd kontrolē aptuveni 1300 kvadrātkilometrus reģiona teritorijas un 100 apdzīvotās vietas. 29. augustā kļuva zināms, ka Ukrainas militāristi aizvēruši katlu, kurā iesprostoti aptuveni 3 tūkstoši Krievijas karavīru.
Pēc militārā analītiķa Jana Matvejeva domām, Kurskas apgabala pilnīgai aizsardzībai un zaudēto teritoriju atgriešanai Krievijas Aizsardzības ministrijai nepieciešami aptuveni 50 tūkstoši militārpersonu. Bet Kremlis neplāno pārvest armiju no Ukrainas, koncentrējot visus spēkus ofensīvai Donbasā.
Iesauktie tiks nosūtīti uz Kurskas apgabalu, aģentūrai Bloomberg iepriekš pavēstīja Kremlim tuvu stāvoši avoti. Pēc Krievijas varas iestādēm pietuvināto Medūzas sarunu biedru teiktā, kaujas pie Kurskas turpināsies “vairākus mēnešus”, un tas ir “optimistisks novērtējums”.
Ukrainas armijas iebrukums Kurskas apgabalā būtiski pastiprināja Krievijas pilsoņu bažas par jaunas mobilizācijas draudiem. Saskaņā ar Levada centra datiem augustā 46% krievu baidījās, ka varasiestādes varētu atkal izsludināt masveida iesaukšanu karā. To iedzīvotāju īpatsvars, kuri neizslēdz jaunu mobilizāciju, ir gandrīz vienāds ar to pilsoņu īpatsvaru, kuriem šādas bailes nav (48%). Salīdzinājumam: vēl februārī pēdējo bija gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējo – 34% aptaujāto baidījās no jaunas mobilizācijas, bet 59% to negaidīja.
