Rastislavs Pucovskis savā lauksaimniecības zemē Serbijas ziemeļos turēja dūri sojas pupiņu, kas sarucis līdz piparu graudiņiem, kur zeme, kas sausuma dēļ bija izžuvusi līdz putekļiem, virpuļoja vējā. Par to ziņo Reuters
Īsa lietusgāze, pirmā vairāk nekā 40 dienu laikā, nesniedza nekādu atvieglojumu. Apkārtējie lauki netālu no Backi Petrovac pilsētas palika izkaltuši, kukurūzas un sojas ražas nokaltušas.
“Viss ir sauss,” sacīja 48 gadus vecais Pucovskis, šonedēļ uzraugot savu zemi. “Es nezinu, kā mēs to pārdosim.”
Serbija, tāpat kā lielākā daļa Balkānu, piedzīvoja savu visu laiku karstāko vasaru, ko veicināja atkārtoti karstuma viļņi, kas paaugstināja temperatūru virs 40 grādiem pēc Celsija.
Karstums kopā ar sausumu ir sasprindzinājis reģiona trauslo elektrotīklu, samazinājis galvenās ūdens rezerves un izraisījis neražu. Tas ir arī radījis bažas par straujām klimata pārmaiņām, tostarp neregulāriem nokrišņiem un augstāku temperatūru, ko jau tagad piedzīvo liela daļa Dienvideiropas.
Balkānu vīna audzētāji saka, ka viņi varētu būt reti uzvarētāji, jo karstais laiks ir palielinājis cukura saturu viņu vīnogās. Bet kukurūza, soja, saulespuķes un daži dārzeņi var tikt izpostīti, sacīja lauksaimnieki.
Lauksaimniecība veido aptuveni 6% no Serbijas IKP. Ražotāju provizoriskie dati liecina, ka Serbijas kukurūzas raža var samazināties par aptuveni 20%.
Viena problēma ir ūdens pieejamība. Serbija, kurā vēsturiski ir bijis daudz lietus, apūdeņo tikai 1,4% savas lauksaimniecības zemes, liecina Statistikas biroja dati.
Būtu nepieciešami simtiem miljonu eiro, lai sasniegtu pasaulē vidējo 17% no apūdeņotās lauksaimniecības zemes, sacīja Belgradā dzīvojošais lauksaimniecības analītiķis Braņislavs Gulans.
Viņš sagaida, ka sausuma dēļ lauksaimniecība šogad zaudēs aptuveni 500 miljonus eiro.
Kaimiņvalstī Bosnijā sausums var uz pusi samazināt kukurūzas ražu līdz 4,5-5 tonnām no hektāra, sacīja Bosnijas Serbu Republikas Lauksaimniecības institūta eksperts Dragans Mandičs.
Bijeljinas reģiona lauksaimnieks Dejans Jovanovičs sacīja, ka viņa labība “ir izpostīta”.
“Kukurūzas lapas ir papīrbaltas un drupanas, graudi ir niecīgi.”
Vīnogu ražas rekordi
Karstais laiks šogad ir krasi mainījis vīnogu ražu Balkānos. Ražotāji ir bijuši spiesti novākt vīnogas agrāk, nekā kāds spēj atcerēties. Dažas ražas būs mazākas, bet kvalitāte būs labāka, sacīja ražotāji.
Horvātijas austrumu Ilokas reģionā vīnogu novākšanas mašīnu priekšējie lukturi caurdur tumšās joslas starp vīnogulājiem. Vīna darītāji ir sākuši vākt naktī, jo vīnogas sāk pārāk ātri rūgt, ja tās novāc dienas karstumā.
“Labāk novākt ražu naktī, jo nav tik karsts,” sacīja mašīnas vadītājs Darko Sili.
Šogad raža būs gandrīz mēnesi agrāk nekā parasti un karstuma dēļ varētu būt līdz pat 30% mazāka, sacīja Ilocki Podrumi vīna darītavas pārstāve Vesna Stajnere.
Kosovā novākšana sākās augustā, arī mēnesi agrāk nekā pērn. Īpašnieki teica, ka viņi tik agri sezonas laikā meklēja savācējus.
Vairāki desmiti strādnieku rītausmā pulcējās vīna darītavas Stone Castle vīna dārzā netālu no Rahovecas pilsētas dienvidu daļā.
“Mūsu vecvecāki nevar atcerēties, ka vīnogas tika novāktas tik agri,” sacīja Nebi Durajs, Stone Castle vīnogu ražošanas koordinators.
Viss ir otrādi. “Tas ir kā ēst cukuru,” sacīja kāds aptuveni 60 gadus vecs strādnieks, piepildot muti ar baltajām vīnogām.
Durajs sacīja, ka šogad vīna kvalitāte būs labāka nekā jebkad agrāk salduma dēļ, kas pārvēršas alkoholā.
“Kad tuvākajos gados meklējat vīnu, pieprasiet 2024. gada ražu.”
