Krievijas karaspēks 26.augusta rīta uzbrukumā Ukrainai izmantoja vairāk nekā simts dažādu tāla darbības rādiusa raķešu un bezpilota lidaparātu Shahed. Ukrainas un Rietumu izlūkdienesti, iespējams, nepareizi aprēķināja savas prognozes par agresora ieroču krājumiem. Krievijas aizsardzības nozare pielāgojas jauniem izaicinājumiem, norāda Ukrainas mediju intervētie militārie analītiķi
Krievijas armija 26. augusta rītā veica masveida uzbrukumu Ukrainai, izmantojot dažāda veida raķetes : aeroballistiskos “kinžalus”, jūras “kalibrus”, ballistiskos ieročus, kā arī uzbrukuma bezpilota lidaparātus.
Pēc Ukrainas premjerministra Denisa Šmihala teiktā , sprādzieni bijuši dzirdami 15 reģionos, agresors tēmējis uz enerģētikas infrastruktūras objektiem. Valsts uzņēmums Ukrenergo bija spiests izmantot avārijas elektroenerģijas padeves pārtraukumus, lai stabilizētu sistēmu. Situācija ir sarežģīta, enerģētiķi cenšas likvidēt sekas, sacīja Ukrainas Enerģētikas ministrijas vadītājs Germans Galuščenko.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien notikušo Krievijas karaspēka kombinēto triecienu nosauca par vienu no spēcīgākajiem: tika izmantotas vairāk nekā simts dažāda veida raķetes un aptuveni simts ”šahedu”.
“Enerģētikas sektorā ir daudz bojājumu, turpinās remontdarbi visu diennakti. Tagad ir jāatver ”Neuzvaramības punkti” visās pilsētās un apdzīvotās vietās,” informēja valsts vadītājs.
Zelenskis atcerējās, ka pretgaisa aizsardzības sistēmas jādarbina kopā ar Ukrainas Eiropas kaimiņvalstu aviāciju. Šāda vienotība efektīvi darbojās Tuvajos Austrumos Irānas raķešu uzbrukumu laikā Izraēlai no 2024. gada 13. līdz 14. aprīlim, taču tā nekad netika realizēta pilna mēroga kara laikā Ukrainā.
Pēc raķešu uzbrukuma krievi palaida uzbrukuma bezpilota lidaparātu vilni pāri Hersonas, Mikolajivas, Harkivas, Poltavas, Sumi, Čerņihivas, Kijivas, Čerkasu, Vinnicas, Hmeļņickas un Ternopiļas apgabaliem, paziņoja Ukrainas gaisa spēki
Iztērēti miljoni? Kā Krievija papildina savus raķešu krājumus
Naudas apjomu, ko Krievija iztērēja raķešu un bezpilota lidaparātu uzbrukumam 26. augustā, var aplēst tikai aptuveni. Ja par pamatu ņemam Forbes aprēķinus, iznāk šādas summas:
Raķete X-101 – 13 miljoni USD,
Jūras raķete “Kalibr” – 6,5 miljoni ASV dolāru,
Ballistiskā raķete Iskander – 3 miljoni dolāru,
Raķetes X-22 – 1 miljons, X-55 – 2 miljoni, X-555 – 4 miljoni, X-47 “Kinžal” – 15 miljoni dolāru,
Drons “Shahed-136” – 50 tūkstoši dolāru.
Pamatojoties uz šiem aptuvenajiem aprēķiniem, Krievija 26. augusta rīta uzbrukumam, visticamāk, iztērēja aptuveni 5 miljardus eiro raķetēm un līdz 5 miljoniem eiro bezpilota lidaparātiem. Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība nebija publicējusi publicēšanas laikā publiskoto statistiku par mērķiem.
Ir arī citi atklāti dati par “Kalibr” raķešu izmaksām. Krievu Vikipēdija sniedz daudz mazākus skaitļus: no 300 līdz 350 tūkstošiem dolāru un līdz 500 tūkstošiem dolāru eksporta versijai. Pēc Forbes aplēsēm izrādās, ka “Kalibr” ir trīs reizes dārgāka nekā amerikāņu Tomahawk Block IV jaunākā modifikācija no jūras palaižamās spārnotās raķetes par 2 miljoniem dolāru.
Aptuvenu un objektīvu priekšstatu par Krievijas ieroču cenām ir grūti izveidot eksporta līgumu slepenības dēļ. Var mēģināt analizēt visu komponentu cenas: dzinēju, korpusu, vadības sistēmu un citus, skaidro Konstantīns Krivolaps, bijušais Antonova dizaina biroja testu inženieris un aviācijas eksperts .
“Acīmredzot, ja krievi pirks rezerves daļas raķetēm no Rietumiem, tad Krievijas ieroču pašizmaksa būs augstāka nekā Eiropā ražotajam. Eiropas Savienība pilda līgumus ar lielu peļņu, savukārt krievi zaudē pievienoto vērtību liela mēroga masveida ražošanas trūkuma dēļ. Krievijai nav līgumu par 500-800 tūkstošiem munīcijas un raķešu vienību, neaizmirsīsim, ka nauda tiek atmazgāta par katru militāro piegādi”, komentēja eksperts.
Provizoriskie Krievijas raķešu cenu aprēķini bieži vien izslēdz iespēju ražot dažus komponentus Krievijā, nevis tos iegādāties. Rietumu elektroniskās mikroshēmas jau sen ir kļuvušas par šāviņu neatņemamu sastāvdaļu. Jermaka – Makfola sankciju grupas dokumentā 2023. gada jūnijā teikts, ka mikroelektroniku ražo ASV, Šveicē, Vācijā un Japānā. Amerikas Savienoto Valstu daļa veidoja vairāk nekā 80% no kopējā apjoma.
Iskander kompleksa ballistiskajām raķetēm ir 32 ārvalstu elektronikas veidi, bet Kinžal – gandrīz 50 . Nav precīzi zināms, kādos apstākļos Krievija saņem augstas kvalitātes raķešu sastāvdaļas. Kā noskaidroja The Insider, Salvadorā atrodas japāņu izcelsmes amerikāņu kompānijas Kyocera AVX rūpnīca, kas ražo tantala kondensatorus ar augstu temperatūras noturību. 2021. gadā ceturtā daļa no visiem kondensatoru krājumiem nonāca Krievijā tieši no Salvadoras, bet tagad tos var transportēt caur Ķīnu.
Par naftas barteru un līgumiem: kā Krievija maksā par ieročiem
Amerikas Kara studiju institūts 2024. gada 27. jūlija ziņojumā rakstīja par veiksmīgo ieroču apmaiņu starp Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju. Phenjana Maskavai nodeva aptuveni 4,8 miljonus munīcijas vienību, bet Teherāna – daudzus Shahed kamikadze bezpilota lidaparātus. Irānas bezpilota lidaparāti tiek montēti arī objektā ”Alabuga” speciālajā ekonomiskajā zonā Krievijas Tatarstānā, speciālisti gatavojas līdz 2025. gadam saražot 6000 vienību.
Ķīna stingri noliedz militārās palīdzības sūtīšanu Krievijai, taču Pentagona gada ziņojumā teikts, ka Ķīnas valsts uzņēmumi Krievijas armijai pārdevuši divējāda lietojuma produktus. Sarakstā iekļauti kājnieku ieroči, droni, navigācijas aprīkojums un aizsardzības līdzekļi. Apmaiņā Krievija var palielināt naftas eksportu uz Ķīnu par zemām cenām.
Bartera maksājumu laiki, pēc Konstantīna Krivolapa domām, jau ir pagājuši. Partneri dod priekšroku Krievijas ieroču iegādei par līgumcenām, kas ne vienmēr ir izdevīgi Maskavai. Indija piespieda agresoru veikt darījumus ar ievērojamu valūtu vērtības samazināšanos.
Stokholmas Starptautiskais miera institūts lēš, ka pēdējo desmitgažu laikā Maskava nodrošinājusi 65% no Ņūdeli ieroču iepirkumiem, taču kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, ir mainījusies iepirkumu struktūra.
“Krievi gribēja maksāt rūpijās, bet indieši viņiem iedeva tādu likmi, ka ar viņiem strādāt kļuva neizdevīgi,” piebilda aviācijas eksperts.
Krievija neražos precīzas mikroshēmas raķetēm, un Ķīna neražos ātrgaitas un kvalitatīvas shēmas plates. Jāvēršas Eiropā vai Taivānā, taču datu par piegādēm no pēdējās valsts nav, apliecina speciālists.
Ķīnas Starptautisko ekonomisko attiecību centra vadošais ekonomists Čens Venlings paziņoja, ka 2023. gadā Ķīna ir kļuvusi par galveno mikroshēmu eksportētāju. Pirms tam Ķīna katru gadu importēja šos produktus no ASV, Japānas un Dienvidkorejas par vairāk nekā 400 miljardiem USD.
Pieaugošā Rietumu spiediena dēļ Pekinai nācās izveidot savu ražošanu. Tagad ekonomists stāsta, ka mikroshēmas pamazām kļūst par “galveno preci” Ķīnas eksporta struktūrā.
“Mums cenas neinteresē” Vai Maskava rēķina Ukrainas kara izmaksas?
Spriežot pēc masveida raķešu triecienu turpināšanās un iebrucēju ofensīvas Donbasā, Maskava īpaši neskatās uz militārajām izmaksām pilna mēroga kara laikā Ukrainā. Prezidentam Vladimiram Putinam ir svarīgi sasniegt savus mērķus, tostarp daļēju Ukrainas ”aptumšošanu”, uzskata rezerves pulkvedis, bijušais Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba spīkers Vladislavs Seļezņevs.
Āzijas un Tuvo Austrumu valstis jau sen ir pārvērtušās par centriem, caur kuriem Krievija saņem augstas precizitātes elementus raķetēm. Un, izmantojot piemēru par vadošo uzņēmumu rūpnīcu atvēršanu Salvadorā, var saprast, kā ir palielinājusies Ķīnas ekonomiskā loma. Paši pasaules rūpniecības giganti izvietoja ražošanu trešās pasaules valstīs, un laika gaitā ražotāji ieguva piekļuvi jaunām tehnoloģijām.
Ukrainas un Rietumu izlūkdienestu prognozes par Krievijas raķešu rezervju trūkumu neatbilst realitātei. Krievijas aizsardzības nozare pielāgojas izaicinājumiem, darbojas un rada jaunus ieroču veidus, secināja Seļezņevs.