Ukrainas trieciens caur Krievijas aizsardzību pirmajā ārvalstu iebrukumā kopš Otrā pasaules kara ir atklājis Maskavas šķietami iluzorās sarkanās līnijas. Par to raksta The Washington Post (WP)
Ukrainas pretestība Krievijas iebrukumam turpina pārkāpt prezidenta Vladimira Putina sarkanās līnijas.
Kijivas zibensiebrukums Kurskā Krievijas rietumos šomēnes pārsita sarkanāko līniju no visiem aspektiem – tiešs sauszemes uzbrukums Krievijai -, tomēr Putina reakcija līdz šim ir bijusi pārsteidzoši pasīva un klusa, krasā pretstatā viņa retorikai kara sākumā.
Pirmajā iebrukuma dienā 2022. gada februārī Putins brīdināja, ka jebkura valsts, kas stāvēs Krievijai ceļā, saskarsies ar “tādām sekām, kādas jūs nekad neesat redzējis visā savā vēsturē” – draudi, kas šķita vērsti pret valstīm, kuras varētu apbruņot Ukrainu.
Ja tiktu apdraudēta Krievijas teritoriālā integritāte, “mēs noteikti izmantosim visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus, lai aizsargātu Krieviju un mūsu tautu. Tas nav blefs,” viņš teica dažus mēnešus vēlāk septembrī. “Krievijas pilsoņi var būt pārliecināti, ka mūsu Dzimtenes teritoriālā integritāte, mūsu neatkarība un brīvība tiks nodrošināta – vēlreiz uzsveru – ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem,” skaidri norādot uz Krievijas kodolieročiem.
Taču Ukrainas sitiens caur Krievijas aizsardzību pirmajā ārvalstu iebrukumā kopš Otrā pasaules kara atklāja Krievijas militāros trūkumus un atklāja Maskavas šķietami iluzorās sarkanās līnijas.
Tagad daži atkal apšauba Vašingtonas Ukrainas stratēģijas galveno elementu: lēna, kalibrēta ieroču piegāde Ukrainai, lai izvairītos no spriedzes saasināšanās ar Krieviju, kas, pēc kritiķu domām, ir samazinājusi Kijivas izredzes padzīt Krieviju un izraisījusi milzīgus upurus.
Ukrainas iebrukums Kurskā “pierādīja, ka krievi blefo,” sacīja Oleksandrs Daņiļuks, bijušais Ukrainas izlūkošanas un aizsardzības ierēdnis, tagad Londonas domnīcas Royal United Services Institute līdzstrādnieks. “Tas apklusina visas pseidoekspertu balsis … preteskalācijas puišiem.”
Uzbrukums bija “riskants,” viņš turpināja, “taču tas raidīja ļoti spēcīgu signālu un palīdzēja mums mainīt stāstījumu par Ukrainu – ka tā nav spējīga uzvarēt – un uz Krievijas sarkanajām līnijām. Abi stāsti ir iznīcināti.
Ukrainas uzbrukumi vairākkārt ir pārkāpuši šķietamas sarkanās līnijas: nogremdēts Krievijas Melnās jūras flagmanis Moskva; 2022. gada Krimas tilta sprādziens; Storm Shadow raķešu uzbrukumi flotes štābam Sevastopolē; 2023. gada bezpilota lidaparātu uzbrukumi Kremlim un Maskavai; propagandistu slepkavības Krievijas teritorijā; un uzbrukumi stratēģiskām gaisa spēku bāzēm simtiem jūdžu attālumā no Ukrainas.
Rietumu aparatūra, ko izmantoja Ukrainas spēki, HIMARS, tanki, ATACMS un F-16, arī visi kādreiz bija sarkanās līnijas.
Kad Ukrainas bezpilota lidaparāti 2023. gada maijā skāra Maskavu, ietriecoties Kremļa kupolā un slēdzot lielākās lidostas, Putins šo problēmu mazināja, toreiz rakstīja analītiķe Tatjana Stanovaja Kārnegī Starptautiskā miera fonda analīzē.
“Dažu mēnešu laikā šķita, ka Kremļa sarkanās līnijas vai nu nekad nav pastāvējušas, vai arī ir kļuvušas ārkārtīgi mobilas.” Kremlis apgalvoja, ka nav satraukts, viņa rakstīja: “pat ja tas neatbilst veselajam saprātam”.
Tam bija jākļūst par pārsteidzošu piemēru, tomēr, pēc daudzu analītiķu domām, ASV vadītā politika attiecībā uz militāro palīdzību Ukrainai joprojām ir bikla.
Ženēvā dzīvojošais bijušais Krievijas diplomāts Boriss Bondarevs, kurš 2022. gadā atkāpās no amata, protestējot pret karu, intervijā sacīja, ka Vašingtonas bailes izraisīt tiešu militāru konfliktu ar Krieviju ir kropļojušas ASV reakciju, atstājot tās mērķus karā neskaidrus un paredzot amerikāņus. vājums pret Putinu un citiem globālajiem pretiniekiem.
“Kad jūs, tā sakot, uzliekat ienaidnieka sarkanās līnijas kā izšķirošo faktoru jūsu stratēģijai, jūs vienmēr būsiet zaudētāju pusē,” viņš teica.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien izmantoja Kurskas iebrukumu, lai iebilstu pret Vašingtonas ierobežojumiem, kas liedz Kijevai izmantot Rietumu ieročus, lai veiktu dziļāku triecienu militārajiem objektiem Krievijā, piemēram, aviobāzēm, kuras Krievija izmanto postošajiem slīdošo bumbu uzbrukumiem.
“Mēs esam liecinieki ievērojamai ideoloģiskai maiņai – naivā, iluzorā koncepcija par tā dēvētajām sarkanajām līnijām attiecībā uz Krieviju, kas dominēja dažu partneru vērtējumā par karu, šajās dienās ir sabrukusi,” sacīja Zelenskis.
Lai gan Ukrainas Kurskas iebrukums ir mainījis aprēķinus, tas nav mainījis fundamentālo līdzsvaru karā, Maskavai turpinot koncentrēties uz Austrumukrainu, tuvojoties Pokrovskas pilsētai Doņeckas apgabalā, kas ir galvenais loģistikas centrs, kas varētu pavērt ceļu tālākai attīstībai. Krievija virzās uz priekšu, ja Pokrovska krīt.
Ja Vašingtona ļautu Ukrainai ar ASV ieročiem uzbrukt militāriem mērķiem dziļāk Krievijā, tas būtu vēl viens tabu, taču prokremliskais analītiķis Sergejs Markovs norādīja, ka Maskava to jau ir ņēmusi vērā.
“Krievijā nav šaubu, ka šāda atļauja tiks dota,” viņš teica. “Krievija jau uzskata, ka lēmumu ir pieņēmušas ASV”
“Krievija mēģināja skaidri novilkt šīs sarkanās līnijas, bet ASV, kas ir konflikta dalībniece, nolēma, ka” mēs nepārkāpsim nekādas lielas sarkanās līnijas, bet tikai mazas,” viņš teica. “Viņi nolēma, ka mēs grasāmies sagriezt šīs sarkanās līnijas desmitiem mazos, tievos sarkanos pavedienos, šķērsot tās pa druskai, lai nebūtu nekāda liela notikuma, kas varētu kļūt par kara cēloni”.
Kāds Krievijas akadēmiķis, kuram ir ciešas saites ar augsta ranga Maskavas diplomātiem, sacīja, ka Krievijas vadība ASV un Rietumu ieroču izmantošanu dziļāk Krievijā uztver “ļoti nopietni”, taču sacīja, ka nav skaidrs, vai ir pieņemts lēmums, kā reaģēt. Viņš vēlējās palikt anonīms, lai atklāti apspriestu apspriedes Maskavā.
Krievijas varas iestādes ir centušās mazināt Ukrainas iebrukuma nozīmi un tās militārās vadības neveiksmi.
Ukrainas karaspēka klātbūtnei 15 līdz 20 “maz zināmos” Kurskas apgabala ciematos ir “maza nozīme”, salīdzinot ar Krievijas uzbrukumiem Doņeckā, sacīja Markovs. Taču, ja Ukraina ieņemtu visu Gluškovskas rajonu Kurskā vai ieņemtu reģiona galvaspilsētu Kurskas pilsētu, “tas būtu ļoti liels zaudējums”, kas varētu likt Putinam mainīt savu pieeju, viņš piebilda.
