Kremļa fīrers Vladimirs Putins tikās ar Apvienotās spēku grupas vadību un uzklausīja ziņojumus par pretdarbību Ukrainas Bruņoto spēku iebrukumam Kurskas apgabalā, ziņo Kremļa preses dienests .
“Putins tikās ar Apvienotās spēku grupas vadību un saņēma ziņojumus no Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieka Valērija Gerasimova un Ģenerālštāba Galvenās operāciju direkcijas priekšnieka Sergeja Rudska. vēršoties pret ienaidnieka spēkiem, kas iebrukuši Kurskas apgabala teritorijā, un to iznīcināšanai veiktajiem pasākumiem,” teikts vēstījumā.
Valsts galva uzklausīja arī militāro grupu komandieru ziņojumus par operatīvo situāciju viņiem uzticētajās jomās.
Pēdējā sanāksmē par situāciju Kurskas apgabalā Putins pieprasīja “izspiest ienaidnieku” no Krievijas teritorijām, notikušajā vainoja Rietumus, kā arī solīja sniegt “cienīgu atbildi” Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas līdz plkst. tas laiks jau bija pavirzījies 25 km no robežas. Viņš arī apliecināja, ka visi Kijivas mērķi ir izgāzušies: Krievijas spēku ofensīvas temps Donbasā, pēc prezidenta teiktā, palielinājās pusotru reizi, un Krievijas sabiedrība nepadevās mēģinājumiem sēt “nesaskaņas”. Tajā pašā laikā Putins ne reizi nenosauca notiekošo par “iebrukumu”, bet tā vietā lietoja vārdus “notikumi”, “situācija” un “pretterorisma situācija”.
Kā vēsta Bloomberg, Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs par iebrukuma gatavošanos zinājis no izlūkdienestiem, taču informāciju ignorējis un neziņojis par to prezidentam. Kā norādīja laikraksta Novaja Gazeta žurnālists Valērijs Širjajevs, 7. augustā Drošības padomes sēdē Gerasimovs sacīja, ka Krievijas teritorijā iekļuva aptuveni 1 tūkstotis Ukrainas bruņoto spēku karavīru, lai gan jau tajā laikā daudzi televīzijas un ar to saistīto izdevumu militārie korespondenti. ar Aizsardzības ministriju nosauca lielāku skaitu.
Gerasimovs prezidentam solīja, ka Ukrainas armija tiks padzīta atpakaļ ārpus Krievijas. Ģenerālis sacīja, ka Ukrainas bruņoto spēku vienības, kuru skaits ir līdz 1000 cilvēkiem, 6.augustā pulksten 5.30 sāka virzīties uz priekšu, “lai ieņemtu daļu Sudžanskas rajona”. Tajā brīdī viņš arī apliecināja, ka Ukrainas bruņoto spēku virzība “dziļāk teritorijā Kurskas virzienā ir apturēta”.
Tomēr informācija par Ukrainas militārpersonu virzīšanos dziļi Krievijā “apturēšanu” arī izrādījās neuzticama: Ukrainas bruņotie spēki pēc tam paņēma vēl aptuveni 10 apmetnes un Sudžas gāzes mērīšanas staciju, caur kuru Krievijas gāze tiek pārsūknēta uz Eiropu. Sagūstīti desmitiem Krievijas militārpersonu, tostarp iesauktie. 9.augustā Kurskas teritorijā, kā arī Belgorodas un Brjanskas apgabalos tika ieviests ”pretterorisma operācijas” režīms.
Ukrainas bruņoto spēku uzbrukums Kurskas apgabalam šokēja Krievijas vadību un padarīja Putinu “nervozu”, laikrakstam The Moscow Times iepriekš sacīja avoti no pašreizējām Kremļa valdības amatpersonām. Pēc viena no viņiem teiktā, Putins tik drūms nav redzēts kopš 2022. gada rudens, kad Krievijas armija bija spiesta pamest Hersonu. Kurskas neveiksme varētu negatīvi ietekmēt Gerasimova karjeru, laikrakstam The Moscow Times sacīja cits avots.