Statistika liecina, ka saslimstības vilnis ir ievērojami augstāks nekā iepriekšējie, un mediķi atzīmē, ka ir radīta labvēlīga vide infekcijas izplatībai, jo pieaudzis to bērnu skaits, kuri nav vakcinēti pret garo klepu. Šogad Lietuvā reģistrēti 355 gadījumi ar garo klepu, kas īpaši bīstams zīdaiņiem un jaundzimušajiem. Par to raksta Lietuvas mediji
“Varu teikt, ka visu mūsu ārstu, kuri strādā ar infekcijas slimībām, ģimenes locekļi ir vakcinēti,” portālam lrytas.lt uzsvēra LSMU Kauņas slimnīcas Bērnu neatliekamās palīdzības un konsultāciju centra vadītājs Darjus Varaškevičs . – Mani paša bērni jau ir pilngadīgi un ir vakcinēti pat ar tām potes, par kurām tolaik bija jāmaksā, piemēram, pret pneimokoku vai meningokoku.
Es maksāju par tām vakcīnām no savas kabatas. Tagad vecākiem ir iespēja vakcinēt savus bērnus bez maksas, bet joprojām to nedara.” Ārsts pauda nožēlu, ka vecāki bieži vien bērnu infekcijas slimību bīstamību novērtē tikai pēc tam, kad uzzinājuši par sāpīgu nelaimi.
“Kad ir nopietns gadījums vai iestājas nāve, vakcinācija vienmēr kļūst aktīvāka, jo cilvēki sāk nopietnāk domāt,” atzīmēja D. Varaškevičus.
Iestājas skābekļa bads
Viņš skaidroja, ka garais klepus ir īpaši bīstams zīdaiņiem un jaundzimušajiem, un visaugstākā saslimstība ir bērniem līdz 5 gadu vecumam. ”Ja nav vakcīnas, bērns parasti smagi saslimst. Ir lēkmjveida klepus, ko pavada elpošanas apstāšanās, un tāpēc viss ķermenis nonāk hipoksijā (stāvoklis, kurā trūkst skābekļa).
Jo jaunāks ir pacients, jo vairāk veidojas cistas – tiek skartas gan smadzenes, gan elpceļi. Var attīstīties arī pneimonija, un tās ir ļoti nopietnas slimības maziem bērniem,” brīdināja ārsts.
Viņš piebilda, ka Eiropā ik gadu tiek reģistrēti aptuveni 30 000 saslimšanas gadījumu. Garā klepus gadījumos mirst vidēji 10 bērni. D. Varaškevičs uzsvēra, ka ne vienmēr pēc saslimšanas pilnībā atjaunojas plaušu funkcija, turklāt pastāv arī neatgriezenisku smadzeņu bojājumu risks.
“Cistas veidojas smadzenēs, bojā dažādus centrus un parasti ir garantēta invaliditāte,” sacīja ārsts.
“Kad bērns tiek hospitalizēts, lielākā daļa vecāku nožēlo, ka nav viņu vakcinējuši.” Parasti saka, ka nesanāca vai kāds nav ieteicis,” piebilda D. Varaškevičus.
Jaunais mācību gads nav tālu. Drīzumā skolas soli būs pilni, bērni mijiedarbosies savā starpā un likumsakarīgi, ka ievērojami palielināsies infekcijas slimību izplatīšanās risks.
“Ja mums ir tādi saslimstības skaitļi siltajā sezonā, tad domāju, ka rudenī, ziemā un pavasarī infekciju būs ievērojami vairāk un situācija turpinās pasliktināties”, prognozēja D. Varaškevičus.
Saslimstībai ar infekcijas slimībām ir tendence pieaugt ik pēc 3-5 gadiem, bet Nacionālā Sabiedrības veselības centra (NVSC) statistika liecina par garā klepus izplatību.
Pirmspandēmijas periodā, t.i., 2019. gadā, visvairāk garā klepus gadījumu reģistrēti 2009., 2012. un 2014. gadā (attiecīgi 233., 154. un 143. gadījumi). Šogad – jau 355 gadījumi.
D. Varaškevičus apliecināja, ka paaugstinātā saslimstība atspoguļojas arī situācijā slimnīcās.
”Agrāk bija apzinātāka un disciplinētāka vakcinācija, un vakcinācijas apjoms ir būtiski samazinājies. Tā kā garais klepus ir iekļauts kombinētajā vakcīnā, kur ir iekļauta arī vakcīna pret difteriju un stingumkrampjiem, vecāku motīvs dažkārt ir tas, ka viņi nevēlas vakcinēt savu bērnu pret citu infekciju.
Jauniešu zināšanas bieži vien nāk nevis no ārsta, bet no interneta plašumiem, kur tikai 30-35 procenti. informācija ir precīza. Viss pārējais ir baumu līmenis,” sacīja D. Varaškevičus.
Aizsargā “kokonu vide”
NVSC uzsver, ka no 2023.g grūtnieces var bez maksas saņemt vakcīnu ar garā klepus komponentu.
“Bērns līdz 2 mēnešu vecumam nav vakcinēts pret garo klepu, tāpēc viņam nav imunitātes. Bieži gadās, ka ģimenē ir vecāks bērns, kurš nav vakcinēts un slimības izraisītāju atved mājās no kolektīva. Tā kā ir daudz nevakcinētu bērnu, slimība izplatās ātrāk. Pēdējā laikā mums bija vairāki nopietnāki gadījumi, kad brāļi vai māsas atnesa garo klepu no bērnudārza vai skolas,” stāstīja D. Varaškevičus.
Viņš uzsvēra, ka tad, kad ģimenē tiek radīta “kokona vide” – visi ir vakcinēti -, ir maza iespēja, ka garā klepus infekcija tiks pārvesta mājās.
Saskaņā ar vakcinācijas kalendāru pret garo klepu tiek vakcinēti 2, 4, 6 mēnešus veci mazuļi, bet 1,5 gadus veci, 6-7 un 15-16 gadus veci bērni tiek vakcinēti ar vakcīnas revakcinācijas devu.
“Vakcīna par 100% nepasargā no visām slimībām, bet pasargā no smagām formām. Problēma ir tā, ka ne vienmēr tiek iegūta pilnīga vakcinācija. Dažreiz bērns tiek vakcinēts 2, 4 mēnešu vecumā, un pēc tam nav nepārtrauktības. Tad arī saslimst, jo ir nepieciešama revakcinācija,” sacīja D. Varaškevičus.
Pagājušajā nedēļā Šauļu Republikas slimnīca (RSHL) dalījās ar stāstu, kad visas trīs Akmenes rajonā dzīvojošās Ievas Juškevičienes meitas saslima ar garo klepu.
“Man vairs nepatika tas klepus, un meitai zuda apetīte,” par mēnesi vecā mazuļa satraucošo uzvedību stāstīja mamma.
Pēc mazās pacientes apskates ārsti nolēma viņu uzņemt slimnīcā. ”Atrodoties slimnīcā, klepus pastiprinājās un pat sākās lēkme. Bērns kļuva bāls, uz dažām minūtēm apstājās elpošana – tas bija ļoti biedējoši”, I. Juškevičiene nespēja novaldīt asaras acīs.
Arī viņas pārējās divas meitas tika ievietotas slimnīcā garā klepus dēļ: desmit gadus vecā Ema un astoņus gadus vecā Ugnē. Viņas piedzīvoja smagas klepus lēkmes ar vemšanu. Sieviete pastāstīja, ka abas meitas ir vakcinētas pret garo klepu, bet mazā vēl nav paspējusi vakcinēties, jo divus mēnešus veci jaundzimušie tiek vakcinēti pret garo klepu.
“Paldies” mammām, kuras ir “varones” jeb antivaksres un nevakcinē savus bērnus. Viņu dēļ izplatās garais klepus, un mēs saslimām un nācās piedzīvot tādu murgu”, sūdzējās I. Juškevičiene.
“Nevienai mammai nenovēlu piedzīvot šādu murgu un redzēt savu raudošo bērnu, kuram viņa nevar palīdzēt, kā vien lūgt iedvesmu atveseļoties,” RSHL pārstāvjiem sacīja sieviete.
VUL Santaras klīniku Pediatrijas centra Bērnu infektoloģijas nodaļas vadītāja asoc. Dr. Inga Ivaškevičiene pirms dažiem mēnešiem uzsvēra, ka garais klepus ir nopietna slimība – infekciju dēvē arī par “100 dienu slimību”.