Ukrainas spēki vēlas ielenkt aptuveni 3000 Krievijas karavīru Kurskas apgabalā pēc trīs tiltu uzspridzināšanas pār Seimas upi, cenšoties dot jaunu triecienu Kremlim, trešdien, 21.augustā, raksta The Wall Street Journal (WSJ)
Ukrainas armija paziņoja, ka tā izmantojusi ASV piegādātās Himars raķešu sistēmas un sprādzienbīstamus bezpilota lidaparātus, lai uzbruktu pontonu pārejām un tiltu iekārtām, Krievijai cenšoties novērst savu spēku ielenkšanu starp Seima upi un Ukrainas robežu.
Kurskā Ukraina paplašina savu iebrukumu, nevis meklē dziļāku virzību, ko būtu vieglāk nogriezt, sacīja Miks Raiens , militārais stratēģis un atvaļināts Austrālijas armijas ģenerālmajors.
Ukrainas nodoms izveidot to, ko amatpersonas nodēvējuši par buferzonu, Putinam rada dilemmu, vai mēģināt izspiest spēkus, kas varētu būt dārga operācija. Šādi centieni prasītu ievērojamu spēku izvešanu no Ukrainas, daudzsološo ofensīvu vājināšanu pret stratēģiskiem mērķiem austrumos un potenciāli atvērtu robus Ukrainas karaspēkam, ko izmantot.
Pašlaik šķiet, ka Krievija pārsvarā pārvieto spēkus no Ukrainas rezervēm un apgabaliem, kur kaujas nav tik intensīvas, piemēram, no dienvidiem vai ziemeļaustrumiem.
“Krieviem ir jāredz, kā tas attīstās, un jāmet tik daudz, lai palēninātu ukraiņu darbību,” sacīja Raiens.
Krievijai visa Kurskas apgabala atgūšana var būt otršķirīgs mērķis salīdzinājumā ar stratēģiskāku mērķi virzīties tālāk uz Doņeckas apgabalu Ukrainas austrumos, kuru Putins pasludinājis par Krievijas daļu. Maskava katru mēnesi ir savervējusi aptuveni 25 000 vīru, taču tai trūkst pieredzējušu karavīru, kas nepieciešami, lai izspiestu ukraiņus.
Maskavā valda neliela panika saistībā ar situāciju Kurskā, sacīja Tatjana Stanovaja, Kārnegi Krievijas Eirāzijas centra vecākā līdzstrādniece. Putins uzskata, ka Ukrainas ofensīvai tur ir maza ietekme uz viņa plašāko stratēģisko aprēķinu, kas koncentrējas uz visas Doņeckas sagrābšanu un galu galā Ukrainas valdības sabrukumu, lai atvieglotu ceļu uz sarunām, kas ir labvēlīgas Krievijai.
Stanovaja sacīja, ka Krievijas armija nevēlas tikt ievilināta dārgā Kurskas ofensīvā, kurai var būt nepieciešama tāda veida izdegušās zemes stratēģija, kāda iepriekš tika izmantota tādās Ukrainas pilsētās kā Avdiivka un Bahmuta. Tādas pašas taktikas pieņemšana pret Krievijas pilsētām Kurskā, kur joprojām ir palikuši daži civiliedzīvotāji, nav attaisnojama politika.
“Ja viņš neatradīs militāru risinājumu, tas var turpināties vairākus mēnešus vai gadu,” viņa sacīja par Ukrainas stabilitāti Krievijā. “Un cilvēki Maskavā ir pieraduši pie šīs idejas.”
Pēc Ukrainas militārpersonu domām, okupanti ir atdalīti no apgādes līnijām Seimas apgabalā.
“Tagad, kad esam uzspridzinājuši trīs viņu tiltus, ir tikai laika jautājums, kad šis katls tiem aizvērsies,” WSJ sacīja 14. pulka izlūkošanas vienības komandieris ar izsaukuma signālu Horvats.
Okupanti steigšus sūta uz šo zonu cilvēkus, kurus var atrast. Tagad tajos ietilpst Krievijas Melnās jūras flotes jūras kājnieki. Un agresorvalsts Aizsardzības ministrija paziņoja par trīs jaunu militāro formējumu izveidi, kuriem būs jāaizstāv Kurskas apgabals un kaimiņu reģioni.
