Rietumi deva klusu piekrišanu Kurskas operācijai Krievijā, kā rezultātā Ukraina ieguva kontroli pār aptuveni 1000 kvadrātkilometru Krievijas teritorijas. Operācija piespieda Maskavu izvest tūkstošiem karaspēka no frontes Ukrainā, kur pēc vienas no asiņainākajām kaujām, kādu Eiropa pieredzējusi 80 gadu laikā, tā upurēja desmitiem tūkstošu cilvēku, lai noturētu tikpat lielu teritoriju, kādu Ukraina sagrāba Krievija pēc nedaudz vairāk kā nedēļas ilgušās ofensīvas.
Kremlis cerēja, ka nepārtraukts spiediens novedīs pie izšķiroša izrāviena. Tagad, kad karaspēks un aizsardzības ieroči ir izvesti, tas būs grūti, ja ne neiespējami, saka Frensiss Dārnlijs, The Telegraph komentāru redaktora palīgs.
Lai novērstu turpmākus iebrukumus, Putins drošības nolūkos būs spiests pārvietot cilvēkus un tehniku uz citām Krievijas robežas ar Ukrainu daļām, atkal izsmeļot frontē esošos resursus.
No politiskā viedokļa gan Krievijā, gan ārvalstīs operācijai Kurskas apgabalā ir arī ilgtermiņa sekas. Rietumos runas par pamieru un sarunām ir beigušās, to vietā nākušas runas par jaunām ieroču piegāžu atļaujām.
Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka operācija mainīja debates Maskavā. Kremlis vairs nevar uzstāt uz frontes līnijas iesaldēšanu kā cenu sarunu uzsākšanai, jo tas nozīmētu, ka Ukraina saglabātu savas pozīcijas Krievijas robežās.
