200 cilvēku vienība, ko komandē virsleitnants Nazarijs Kišaks, ir ceturtdaļa no spēka, ko veido bijušie ieslodzītie, kuri “apmainīja” sodu, lai dienētu Ukrainas armijā. Par to raksta The Economist.
Pirms trim mēnešiem šie cilvēki atradās cietumā, bet tagad viņi jau ir iznīcinājuši 70 čečenu kolonnu.
Virsnieks apgalvo, ka bijušie ieslodzītie izrādījušies labākie karotāji, kādus viņš jebkad redzējis. Viņa vienība Krievijas Kurskas apgabala teritorijā iekļuva tikai 10.augustā un tikai pēc trīs dienu kaujām zaudēja savu pirmo vīrieti, 24 gadus veco Mihailu, kurš iepriekš bija notiesāts par laupīšanu.
Virsleitnants uzskata, ka Ukrainai, iespējams, pietrūkst spēka, lai šajā rajonā atvērtu jaunu uzbrukuma asi.
“Sudža paliek prioritāte. Mums nav karaspēka, ko mums mest,” saka virsnieks.
Vienlaikus virsnieks iesaka saviem karavīriem sagatavoties negaidītajam, jo nav zināms, kādā virzienā turpmāk varētu virzīties Ukrainas operācijas.
“Es vienmēr sapņoju par kebabu veikala atvēršanu Maskavā,” ar ironiju sacīja Nazarijs Kišaks.
Tieši akūts kaujinieku trūkums frontē, kā raksta The Economist, kļuva par galveno iemeslu, kāpēc Ukraina nolēma sekot Krievijas piemēram un ļaut notiesātos priekšlaicīgi atbrīvot no cietuma.
Komandieris saka, ka šī eksperimenta panākumi liecina, ka cilvēkiem ir jādod otra iespēja, bet ar diviem izņēmumiem: “izvarotājiem” un “Vladimiru Putinu”.
Viņš atzina, ka ar saviem padotajiem piekopj “stingru mīlestību”, kas var izpausties kliedzienos vai stingrā pavēles izpildē. Tomēr šādi pasākumi ir jāveic, lai glābtu viņu dzīvības.
Paši notiesātie uzskata, ka jaunais posms viņos atdzīvinājis dzīves jēgu.
