Ukrainas operācija Kurskas apgabalā parādīja, ka pārsteigumi karā atkal ir atgriezušies. Telegraph redaktora vietnieks Dominiks Nikolss analizē Ukrainas taktiku un skaidro, ko Kijiva cenšas panākt.
Žurnālists norāda, ka Kijivas karaspēka rīcībā šobrīd ir aptuveni 1000 kvadrākilotmetru teritorijas Krievijas iekšienē. Pēdējo septiņu dienu laikā viņi ir sagrābuši vairāk teritorijas nekā Krievija pēdējā gada laikā. Kremlis bija spiests izsludināt ārkārtas stāvokli Kurskas un Belgorodas apgabalos.
“Maskava atstāja neapsargātu lielāko daļu robežas – satriecoši stulbs un augstprātīgs lēmums. Turklāt ukraiņi zina, ka Krievijas armija ir visvājākā tad, kad tai ātri jāreaģē. Kremļa iecienītais stingrais vertikālais vadības modelis, kas palēnina lēmumu pieņemšanu un attur no neatkarīgas domāšanas un rīcības, pazīst tikai masu un spēku izsīkumu,” teikts pārskatā.
Autors uzsver, ka Krievijas armija nevar pielāgoties tempam kaujas laukā. Pēc viņa teiktā, Ukrainas taktika un pārsteigums, ar kādu tas tika izmantots, var neizturēt pat nedēļu, taču tas nav nepieciešams. Ukrainas bruņotie spēki jau ir pierādījuši, ka tādas lietas var izdarīt un var izmantot savu pieredzi citās jomās.
Žurnālists stāsta, ka šajā gadījumā Kijivas sauszemes spēki darbojas kā jūras spēku trieciengrupa, kas spēj dot triecienu gar un pāri krastam. Ienaidnieks nekad precīzi nezina, kur būs nākamais trieciens. Tas ir efektīvs veids, kā Ukraina var noturēt Krieviju uz kājām.
Putinam vajadzētu arī uztraukties par to, ka Ukraina ir parādījusi spēju izmantot kombinētus ieroču manevrus, kuros tanki, kājnieki un inženieri var darboties saskaņoti, nekļūstot par “nesakārtotu putru”. Novērotājs uzsver, ka tas dos pārliecību ne tikai Kijivas karaspēkam un visai Ukrainas sabiedrībai, bet arī Rietumu sponsoriem. Viņi varēs redzēt atdevi no ieguldījumiem militārajā aprīkojumā.
Ja tiks parādīts, ka Krievijas armiju uz lauka var sakaut, tad arvien skaļākos aicinājumos uz sarunām Ukraina var plānot vēl vienu pārsteiguma uzbrukumu un tādējādi nostiprināt savus trumpjus.