Naktī no 11. uz 12. augustu, kā arī nākošajā naktī, visa Ziemeļu puslode (sliktāk pārējās pasaules daļas) varēs novērot līdz 100 krītošām zvaigznēm stundā. Šis datums iezīmē Perseīdu meteoru plūsmas maksimumu. Zinātnieki sola, ka lielākā daļa meteoru būs redzami rītausmas stundās.
Zvaigžņu krišanu vislabāk ir vērot ārpus pilsētas, prom no ielu lampu gaismas, apvidū ar diezgan atvērtu horizontu. Svarīgs nosacījums ir skaidrs laiks. Krītošās zvaigznes var redzēt ar neapbruņotu aci, tomēr ļaujiet acīm kārtīgi pierast pie tumsas un šajā laikā nevērojiet arī telefonu. Jāskatās uz ziemeļaustrumiem, jo tieši tur šajā laikā atradīsies Persejs.
Perseīdu meteoru lietus ir ikgadēja parādība. Tas veidojas, Zemei izejot cauri Svifta-Tatlas komētas izdalītajām ledus un akmens putekļu daļiņām. Sīkās daļiņas, smilšu graudu lielumā, lido ar ātrumu aptuveni 60 kilometri sekundē un saduras ar atmosfēras augšējiem slāņiem aptuveni 80 -100 kilometru augstumā. Tās sadeg, veidojot “zvaigžņu lietu”.
Gandrīz neviens no fragmentiem nesaskaras ar Zemi, bet, ja tas notiek, to sauc par meteorītu.
