Vienīgās dzīvības pazīmes kara plosītajā Doņeckas apgabala Toreckas pilsētā ir 32.mehanizētās brigādes karavīru klātbūtne, kuri par spīti visam, Krievijas apšaudē cenšas noturēt savas pozīcijas bijušajās aptiekas telpās. Par to raksta The New York Times.
Ukraiņu aizstāvji ļāva žurnālistiem viņus pavadīt un redzēt, kādos apstākļos Ukrainas spēkiem bija jāsaglabā kontrole pār pilsētu. Vienīgais ierobežojums bija aizliegums izpaust informāciju par noteiktām vietām un citas detaļas, kas varētu ietekmēt drošību.
“Svarīgākais ukraiņu kaujas uzdevums ir izdzīvot,” sacīja 32.brigādes dronu vienības komandieris majors Artjoms Osadčijs (28).
Ukraina zaudēja savas nocietinātās pozīcijas Toreckas priekšā un Ņujorkā, mazā pilsētiņā uz dienvidiem no Toreckas. Taču, neskatoties uz Krievijas sasniegumiem, militārie analītiķi un ASV amatpersonas saka, ka liels izrāviens ir maz ticams. To apliecina paziņojums, ka Krievija nespēs pārvērst nelielus teritoriālos ieguvumus vērienīgos sasniegumos, kas būtiski kaitētu Ukrainas aizsardzībai.
Joprojām nav skaidrs, cik ilgi Krievija spēs saglabāt pašreizējo uzbrukuma operāciju tempu, ņemot vērā lielos dzīvā spēka un aprīkojuma zaudējumus.
Pēc Lielbritānijas militārā izlūkdienesta datiem, maijā un jūnijā nogalināti vai ievainoti vairāk nekā 70 tūkstoši Krievijas karavīru, taču šos datus nevar neatkarīgi pārbaudīt, atzīmē žurnālisti. Saskaņā ar departamenta aplēsēm, Krievija jūlijā turpināja zaudēt tūkstošiem karavīru dienā, un norādīja, ka tik augsta statistika saglabāsies visu augustu.
Tajā pašā laikā, ja Krievijas spēkiem izdosies ieņemt Ukrainas aizsardzības bastionus Toreckas apgabalā, tie varēs izdarīt spiedienu uz Konstantinivku, Ukrainas bruņoto spēku loģistikas kodolu austrumos, no cita virziena.
Novērotāji norāda, ka ar to pašu mērķi Krievija izdara spiedienu uz Časivjaru, kas atrodas uz ziemeļiem no Konstantinivkas. Krievijas karaspēks arī cenšas nogriezt galveno ceļu, kas ved no Konstantinivkas uz Pokrovsku. Pēdējo nedēļu laikā Krievijas bruņotie spēki ir virzījušies vairākus kilometrus šajā virzienā, cenšoties iedragāt Ukrainas aizsardzību.
Negaidītas grūtības cīņā par Torecku
Pat ja Krievijas bruņoto spēku virzīšanās ātrums liecina, ka atlikušo Doņeckas apgabala pilsētu ieņemšana ir maz ticama, virzoties tikai dažus kilometrus uz tām, katru dienu tiks veikta vēl lielāka apšaude. Simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju būs jābēg, apgrūtinot loģistiku austrumos.
Toreckas aglomerācija – kalnrūpniecības pilsētu un ciematu grupa, kas izkaisīta pa kalnainām nogāzēm un mijas ar terrikonu kaudzēm – pirmajās pilna mēroga kara nedēļās smagi cieta, taču aizsardzība nepadevās. Aizvadīto gadu frontes grūtākajā posmā sardzē stāvējusi Aizsardzības spēku vecākā brigāde, 24., kas izveidota tālajā 1992. gadā.
“Tranšejas bija dziļas, zemnīcas bija labi organizētas, kontrolpunkti bija labi un viss darbojās. Mēs sapratām ienaidnieku, sapratām viņa kustības un to, kā reaģēt,” skaidroja 24. mehanizētās brigādes 2. bataljona vecākais seržants Pjotrs Ļahovičs.
Bet maijā 24. brigāde tika informēta par tās pārcelšanu uz Časivjjaru un to, ka viņus nomainīs 41. mehanizētā kājnieku brigāde.
24.brigādes karavīri sacīja, ka jau saskata pazīmes, kas liecina par nenovēršamu uzbrukumu Toreckai, un brīdināja vadību, ka tik kritiskā brīdī nav iespējams veikt rotāciju.
Šādas vienību rotācijas ir saistītas ar ārkārtēju risku, jo ir nepieciešams laiks, lai pierastu pie jaunā reljefa. Pat ar veiksmīgu rotāciju pastāv risks.
Rotācija notika vairākas nedēļas, un līdz jūnija sākumam 41. brigāde tika pārvietota no Časivjjaras uz Toreckas apgabalu. 24. brigāde nokļuva Časivjjarā. Divas dienas pēc rotācijas beigām karavīri stāsta, ka krievi uzbrukuši.
Pēc seržanta Ļahoviča teiktā, “tā bija liela kļūda, ka mūs no turienes aizveda.”
Gandrīz uzreiz kļuva skaidrs, ka 41.brigāde nav gatava aizstāvēt Torecku, jo nepārzina reljefu, savos publiskajos paziņojumos atzīmēja karavīri no vairākiem bataljoniem. Brigādes komandieris tika kritizēts arī par neskaidru pavēles izdošanu un ātru nereaģēšanu uz mainīgajiem draudiem.
206. bataljona virsleitnants un bezpilota lidaparātu grupas komandieris Jevgeņijs Strokans, kura karavīri tika pārcelti 41. brigādes pavēlniecībā, intervijā sacīja, ka “bataljonā ir bijuši zaudējumi vecākā komandiera bezjēdzīgo rīkojumu dēļ”.
41. brigāde neatbildēja uz komentāru pieprasījumu, taču nāca klajā ar paziņojumu, kurā teikts, ka militāristi ir “sašutuši par šo nesaprotamo un dīvaino kampaņu, lai diskreditētu mūsu vienības vadību un mūsu karavīrus”.
206.bataljona komandiera vietnieks Romāns Kuļaks, kura karavīri tika pārcelti uz 41. brigādi, sacīja, ka gan 41., gan ģenerālštābs, kas nodarbojas ar kopējo militāro operāciju stratēģiju, ir atbildīgs par to, ka pozīciju, kuru ieņēma gadus, kritās dažu dienu laikā.
“Tā ir vienkārši kara aksioma – vecākie komandieri parasti nevar/atsakās objektīvi novērtēt pakļautā personāla spējas,” sociālajā tīklā X rakstīja Kuļaks.
Bijušais Luhanskas apgabala militāri civilās administrācijas priekšsēdētājs Georgijs Tuka sacīja, ka uz Toreckas apgabalu nosūtīts pārāk maz Ukrainas karavīru, un vieglās kājnieku vienības saņēma uzbrukuma pavēles no 41., kas pārsniedz viņu iespējas un noveda pie smagiem zaudējumiem.
Ukraina ir nosūtījusi dažas no savām labākajām brigādēm, lai stabilizētu situāciju, taču tās ir pārāk izstieptas. Un sīva cīņa, pēc karavīru domām, var sagraut visas Kijovas cerības pārņemt iniciatīvu un atgriezties uzbrukumā.
Ģenerālštābs, atbildot uz žurnālistu lūgumu, atteicās apspriest operatīvās detaļas, taču norādīja, ka militārā vadība “vienmēr ņem vērā lauka komandieru saprātīgo iniciatīvu un priekšlikumus”.
Karavīri no dažādām brigādēm, kas pašlaik cīnās šajā apgabalā, sacīja, ka informēs citus par to, kas noticis nepareizi, un koncentrēsies uz tuvojošos krievu aizturēšanu.
“Mēnesi cīņās nav bijusi pauze,” sacīja ”Ļutj” brigādes uzbrukuma pulka komandiera vietnieks Bogdans. Pēc viņa teiktā, viņš cerēja, ka krievi drīzumā cietīs ievērojamus zaudējumus un nespēs tikt uz priekšu, un līdz tam vajadzēs izturēt.
“Kamēr Torecka ir aizsargāta, citas apdzīvotās vietas var droši dzīvot vairāk vai mazāk normālu dzīvi,” viņš teica.
