Nekādas sarunas ar Putinu! Šādus ”spēles noteikumus” ir pieņēmušas daudzas Rietumu valstis, bet Ukrainā tas ir nostiprināts likumdošanā. Tāpēc nebija pārsteigums, ka šo moto, pēc aizvadītajā nedēļā notikušās ieslodzīto apamaiņas, komentāros pieminēja ne vien cilvēki Latvijā. Bet šoreiz nolēmām apkopot to, kā uz notikušo reaģēja Ukrainā un, kāpēc Krievijas opozicionāru izteikumi rafījuši sašutumu ukraiņos un cik nozīmīga būs atbrīvoto balss pasaulē
Atbrīvotā Krievijas opozīcijas trīsvienība, kuru pārstāv Jašins, Kara-Murza un Pivovarovs, apliecināja, ka turpinās nodarboties ar politiku, vienlaikus koncentrējoties uz starptautiskajām lietām.
Šajā kontekstā, pārrunājot Rietumu sankciju politiku, Kara-Murza uzsvēra, ka tagad rietumvalstu sankcijas ir vērstas “ne pret Putina režīmu, bet pret visiem Krievijas pilsoņiem”.
“Un tas, manuprāt, ir ārkārtīgi negodīgi un neproduktīvi. Vai nav desmitiem miljonu cilvēku, kas iebilst pret karu? Tāpēc es uzskatu, ka mana darba galvenā uzmanība ir atgādinājums cilvēkiem brīvajā pasaulē, ka Krievija un Putins nav viens veselums. Sankcijas ir jāregulē tā, lai tās būtu vērstas pret Putinu, nevis pret parastajiem Krievijas pilsoņiem,” atzīmēja Kara-Murza, vienlaikus paužot pārliecību, ka Krievija kādreiz kļūs par “normālu demokrātisku valsti”.
Savukārt Andrejs Pivovarovs atzīmēja, ka pat atrodoties cietumā, centies “cieši sekot līdzi sociālpolitiskajai diskusijai”. Viņš norādīja, ka savu uzdevumu redz kā tādu soļu izstrādi, kas ļaus pret Putina režīmu noskaņotajiem cilvēkiem paust savu nostāju ar minimāliem riskiem. Pivovarovs nesniedza sīkāku informāciju par šo plānu, taču vairākkārt norādīja uz nepieciešamību vājināt tās sankcijas pret Krieviju , kas kaitē “parastajiem cilvēkiem”. Viņš aicināja pasaules sabiedrību nenoslēgties no Krievijas un dot krieviem iespēju “redzēt, ka ienaidnieki šeit nedzīvo”.
Tikmēr Iļja Jašins pastāstīja, kā viņš redz kara beigas. Atbildot uz šo jautājumu, viņš izslēdza iespēju okupētās teritorijas atgriezt Ukrainas kontrolē.
Ar šo paziņojumu Krievijas opozicionārs izraisīja sašutuma vilni Ukrainas sociālo tīklu segmentā. “Kļūst arvien grūtāk atšķirt “labos” krievus no “sliktajiem”, jp viņi cietumā un brīvībā uzvedas gandrīz vienādi,” sociālajā tīklā Facebook raksta politologs Viktors Ņeboženko.
Tikmēr savā Youtube kanālā svētdien, 4.augustā, Jašins radikāli koriģēja savu nostāju un uzsvēra : “Galvenais uzdevums visiem cilvēkiem, kuri vēlas dzīvot brīvā pasaulē, ir glābt Ukrainu no Putina. Šī izvēle pilnībā atbilst Krievijas patiesajām interesēm. Tāpēc patriotiskā pozīcija ir prasība izvest karaspēku no Ukrainas.”
“Nevis Ukrainas meinstrīmā, bet… Man ir patiess prieks, ka krievu politieslodzītie tika izvilkti no cietumiem un neļāva ar viņiem izrēķināties Krievijā, ieskaitot dzīvības atņemšanu, esmu pārliecināts, ka ar tādiem cilvēkiem var runāt un pārliecināt viņus. Nav “labo vai slikto” krievu. Ir noziedznieki, ir arī tādi, kas nav pilnībā apmānīti ar krievu propagandu. Viņi nekad nepieņems ukraiņu nacionālās intereses. Bet kopīgā cīņā ar Krievijas režīmu mums ir jāatrod argumenti, lai atrastu efektīvus ceļus,” atzīmē bijušais Ukrainas vēstnieks ASV Valērijs Čalijs.
Jašins, Kara-Murza un Pivovarovs ir nekas
Politologs Igors Reiterovičs atzīmē: “Ukrainai nevajadzētu uzņemties nekādu iniciatīvu saziņā ar Krievijas opozicionāriem, kuri Rietumu apmaiņas ar Krieviju rezultātā tika atbrīvoti. Jo, visu cieņu pret šiem cilvēkiem, viņi nav nekādu politisko spēku pārstāvji.
Pēc eksperta domām, Jašina, Kara-Murzas, Pivovarova un citu cilvēku balsij nebūs nekādas ietekmes uz Krievijas auditoriju, jo viņi tika pilnībā marginalizēti un nerada nekādas briesmas ne Putina režīmam, ne pašam Putinam.
“Turklāt viņus nevar aplūkot alternatīvas varai kontekstā, jo Krievijas dziļienes tautai nepatīk, ja kāds, atrodoties ārzemēs, māca, kā dzīvot. Tomēr tagad bijušajiem Krievijas politieslodzītajiem kādu laiku būs ietekme uz sabiedrisko domo Rietumos Bet ne tik daudz Krievijas un Ukrainas kara kontekstā, bet kontekstā ar to, kas šobrīd notiek Krievijā,” uzsver Igors Reiterovičs.
Attiecībā uz atbrīvoto pretsankciju aicinājumiem nekādas izmaiņas nav gaidāmas, uzskata politologs.
“Rietumos valda vienprātība par sankcijām pret Krieviju, un tā ir tāda, ka tās sankcijas, kas pastāv šodien, ir jāsaglabā vismaz līdz kara beigām. Es nedomāju, ka tā pati Vācija, kur atrodas Kara-Murza un citi darboņi , pēkšņi mainīs savu politiku tā, ka parastie krievi jutīsies “ļoti labi”.
Krievijas opozicionāru izteikumi daļēji sasaucas ar Rietumu auditoriju
Savukārt politologs Oleksijs Jakubins atzīmē: “Neskatoties uz to, ka jau pirms cietuma tā paša Jašina vai Kara-Murzas darbība bija diezgan ierobežota, viņiem bija noteikta auditorija Krievijā. Un šī auditorija, nebūdama publiska, kait kur tur ir arī šodien.Grūti pateikt, cik tās ir, bet ir acīmredzams, ka atbrīvotie Krievijas opozicionāri vēršas pie šiem krieviem.”
Vienlaikus politologs uzskata, ka viņu izteikumi, īpaši tie, kas attiecas uz sankciju mīkstināšanu pret Krieviju, daļēji sasaucas ar Rietumu auditorijas ptiekšstatu.
“Ir svarīgi saprast, ka kopš aukstā kara laikiem ASV un Rietumi kopumā ir sadalījuši varu un sabiedrību, tolaik PSRS un tagad Krievijas Federācijā, un man šķiet, ka no šīs pieejas viedokļa tā paša Kara-Murzas “pret-sankciju” aicinājumiem var būt rezonanse Rietumos, jo tie atspoguļo atsevišķu Rietumu politiķu nostāju, kuri runā par mērķtiecīgas sankciju pieejas nepieciešamību pret valsts varas iestādēm, nevis pret parastajiem krieviem,” uzsver Oleksijs Jakubins.
Atsevišķi eksperts vērš uzmanību uz neseno Kremļa politieslodzīto retorikas maiņu: “Ja agrāk viņi apgalvoja, ka Putina režīmu var mainīt tikai ar militāriem līdzekļiem, tad tagad šādus signālus vairs nedzirdam. Iespējams, tas saistīts ar to, ka daži tikko atbrīvotie opozicionāri redz savas politiskās izredzes tieši Krievijā, pie kaut kādas nosacītas liberalizācijas. Tāpēc viņi izvēlējās citu retoriku.
Vai ASV un Krievija var vienoties par mieru Ukrainā bez Ukrainas?
Laikraksts Washington Post vēsta, ka pēc ieslodzīto apmaiņas starp ASV un Krieviju, Kijivā radās bažas, ka abas valstis varētu arī slepeni vienoties par mieru Ukrainā.
WP norāda, ka Ukrainas amatpersonas uzstās, lai Džo Baidens turas pie sava solījuma: “Neko par Ukrainu bez Ukrainas.”
Atgādinot, ka pirms 10 gadiem, pēc Krievijas iebrukuma Austrumukrainā, Francijas un Vācijas līderi Fransuā Olands un Angela Merkele spieda toreizējo prezidentu Porošenko parakstīt Minskas vienošanos ar ārkārtīgi neizdevīgiem nosacījumiem, žurnālisti norāda, ka šodien Ukrainai ir pamatots iemesls. paust bažas par to, ka viņus varētu piespiest izdarīt “nepieņemamus kompromisus”.
Tikmēr par to, ka Vašingtona un Maskava, iespējams, varēja izvairīties no turpmākas konflikta eskalācijas, pateicoties ASV iejaukšanās, kas liedza Kijivai veikt kaut kādu slepenu operāciju, ziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Tajā pašā laikā diplomāts atsevišķi norādīja, ka Krievija neplāno piekāpties ASV.
Tikmēr politologs Igors Reiterovičs, komentējot šos signālus, atzīmēja sekojošo: “Es nedomāju, ka ASV un Krievija var runāt par kaut kādu mieru Ukrainā, jo tas pats Salivans publiski paziņoja, ka ieslodzīto apmaiņas kanāli neskāra reālus kontaktus ar Putinu, pirmkārt. Otrkārt, krievi īpaši popularizēja tēmu, ka ASV kopā ar Krieviju, it kā ir novērsuši kaut kādu operāciju Ukrainā, kas padarīja eskalāciju neiespējamu. – sak, ka gandrīz piespieda Vašingtonu izdarīt spiedienu uz Ukrainu. Man šķiet, ka šajā gadījumā runa ir par Ukrainas uzbrukumiem radiolokācijas stacijām un kaut kādiem atturēšanas spēkiem. Taču šī nav nekas vairāk kā epizode, un vismaz pagaidām nekādas miera sarunas mums aiz muguras nenotiek..”
Tajā pašā laikā politologs Oleksijs Jakubins ir pārliecināts, ka nesenā ieslodzīto apmaiņa ir noņēmusi zināmu psiholoģisko barjeru starp Krieviju un Balto namu.
“Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma 2022. gadā pat ārkārtīgi svarīgos projektos, piemēram, masu iznīcināšanas ieročos, starp ASV un Kremli notika “sasalums”, taču šī apmaiņa parādīja , ka puses var vienoties savā starpā,” atzīmē eksperts.
Tāpat, pēc politologa domām, Vašingtona un Maskava var mēģināt mainīt savu pieeju Krievijas un Ukrainas karam attiecībā uz miera sarunu rīkošanu vai nē. Un, ja Baidena administrācija uzsāktu šādas sarunas tagad, tad demokrāti, politologs ir pārliecināts, noteikti izsistu atbilstošo trumpi Trampam no rokām
