Viņš patiesībā nevēlējās kaut ko darīt: “Bet man kaut kā vajadzēja pievērst uzmanību savai grūtajai situācijai,” medijiem pastāstīja Roberts Frīdls.
Senioram no Vācijas pilsētas Apoldas Tīringenē nācās naktī uz svētdienu piespiedu kārtā nakšņot Lutera baznīcā, kas ir pilsētas lielākā baznīca – un viņš varēja atbrīvoties tikai ar zīmi no augšienes. “Svētais sūds,” saka Frīdls. “Es biju ieslēgts Lutera baznīcā uz vienpadsmit stundām!”
Būdamas kristietis, kungs katru nedēļu vismaz vienu reizi dodas uz baznīcu. Šo sestdien viņš vēlējās noklausīties arī ērģeļkoncertu Melanhtona laukuma neogotikas baznīcā. Viņš devās ceļā no 300 metru attālumā esošā pansionāta “Haus an der Glockenfounderei”, kurā dzīvo: “Pulksten 17.45 iegāju pa plaši atvērtajām durvīm, apsēdos un gaidīju,” atceras baznīcas apmeklētājs
Taču viņš nezināja, ka 30 minūšu garais koncerts jau ir beidzies. Tas sākās 17:00! Visi apmeklētāji jau ir devušies prom. Un tā arī ērģelnieks pensionāru nepamana: aizver aiz sevis biezās koka durvis uz baznīcu – un ieslēdz Robertu Frīdlu.
Kad pensionētais lopkopis saprata situāciju, viņš joprojām bija pārliecināts, ka ”drīz kāds viņu pamanīs”.
Pa to laiku kunga aprūpētāji pansionātā bija noraizējušies, jo Frīdls nav atgriezusies. Viņi izsauca policiju, kas meklēšanā izsūtīja sešas patruļmašīnas. Velti.
Tikmēr stundas piķa tumšajā naktī 90 gadus vecajam kungam paiet lēni jo lēni. Bet viņš paliek mierīgs: “Ja baidies, vari ļaut sevi aprakt…” Tā vietā viņš domāja, kā vēl varētu sevi atbrīvot. Pulkstenis bija aptuveni 3:15, kad Roberts Frīdls atrada zvana zvanīšanas sistēmas vadības ierīci un pagrieza slēdžus. “Es ļāvu zvaniņiem radīt troksni varbūt pusminūti, es biju pārliecināts, ka tā ir mana lielākā iespēja tikt pamanītam,” stāsta Frīdls.
Un ziņu no zvanu torņa faktiski uzreiz atpazīst blakus esošajā policijas iecirknī : galvenais inspektors Jenss Tamms kopā ar kolēģiem pārbauda neplānotos zvanus un dzird aiz baznīcas durvīm ieslodzītā balsi
4:30 klāt ir mācītājs Tomass Robšeits ar atslēgu un izglābj Frīdlu: “Par laimi es dzirdēju telefonu,” saka priesteris.
Frīdls saka: “Es varēju iztikt bez šī piedzīvojuma, bet viss beidzās labi.”
