Oregonas Veselības un zinātnes universitātes pētnieki ir ierosinājuši pieeju, kas varētu palīdzēt izveidot universālu gripas vakcīnu. Vakcīna, kas izstrādāta, pamatojoties uz celmiem, kas no 1918. līdz 1920. gadam izraisīja Spānijas gripas pandēmiju, pasargāja primātus no ļoti patogēnā putnu gripas vīrusa H5N1, raksta Nature
Ierosinātajā metodē tiek izmantota HIV un tuberkulozes apkarošanai iepriekš izstrādāta pieeja, kas jau tiek izmantota HIV vakcīnas klīniskajos pētījumos. Metode ietver nelielu patogēnu fragmentu ievietošanu citomegalovīrusā. Vīruss, kas neizraisa smagas sekas, darbojas kā vektors, kas izraisa imūnreakciju no organisma T šūnām.
Pašreizējās gripas vakcīnas rada antivielu reakciju, kas ir vērsta uz jaunāko vīrusa attīstību, kas atšķiras ar ārējo virsmu pārklājošo proteīnu izvietojumu. Šīs olbaltumvielas ātri attīstās, lai izvairītos no antivielu veidošanās, tāpēc vakcīnas ir pastāvīgi jāatjaunina.
Turpretim noteikta veida T šūnas plaušās — atmiņas efektoršūnas — ir vērstas pret vīrusa iekšējām strukturālajām olbaltumvielām, nevis uz pastāvīgi mutējošo ārējo apvalku. Šīs struktūras laika gaitā daudz nemainās, veidojot nekustīgu imunitātes mērķi.
Lai pārbaudītu teoriju, pētnieki izstrādāja vakcīnu, izmantojot 1918. gada gripas vīrusu kā veidni, un ievadīja to 11 primātiem. Pēc tam pērtiķi tika inficēti ar H5N1 putnu gripas vīrusu. Rezultāti parādīja, ka seši no 11 primātiem izdzīvoja, bet visi pieci pērtiķi bez vakcīnas nomira.
“Tas darbojās, jo vīrusa iekšējais proteīns ir tik labi saglabājies, ka pat pēc gandrīz 100 gadus ilgas evolūcijas vīruss nevar mainīt šīs kritiskās sevis daļas,” sacīja pētījuma līdzautors Džons Sača .
Pētnieki uzskata, ka, izmantojot modernākas vīrusu veidnes, ir iespējams radīt efektīvu un noturīgu reakciju pret plašu jaunu gripas variantu klāstu. “Es domāju, ka piecu līdz desmit gadu laikā vienreizēja vakcinācija pret gripu kļūs par realitāti,” piebilda Sača.