Krievijas pārstāvjiem vajadzētu apmeklēt otro miera samitu par Ukrainu, preses konferencē sacīja prezidents Volodimirs Zeļenskis. Pēc viņa teiktā, gaidāmā pasākuma plāns tiks izstrādāts tuvākajā laikā trīs sanāksmēs, dokumentam jābūt gatavam līdz šā gada novembrim.
Jūlijā Katarā notiks pirmā tikšanās ministru un drošības padomnieku līmenī, kurā tiks apspriesti samita rezultāti un sagatavots enerģētiskās drošības plāns. Augustā Turcijā notiks sanāksme par brīvo navigāciju, kuras ietvaros tiks izstrādāts Ukrainas pārtikas drošības plāns. Septembrī Kanādā notiks sanāksme par humanitārajiem jautājumiem, tostarp tiem, kas saistīti ar ieslodzīto apmaiņu un no Ukrainas izvesto bērnu atgriešanu, sacīja prezidents .
“Pēc šiem trim punktiem, ja tie darbosies, būs gatavs visu punktu īstenošanas pilnīgs plāns . Un es izvirzīju mērķi, ka novembrī mums būs pilnībā sagatavots plāns. <…> Un es domāju, ka Krievijas pārstāvjiem vajadzētu būt otrajā samitā,” atzīmēja Zelenskis.
Iepriekš Ukrainas mediji publicēja aptaujas rezultātus, saskaņā ar kuriem nedaudz mazāk nekā puse ukraiņu uzskata, ka ir pienācis laiks sākt sarunas ar Krieviju. Respondentiem tika uzdots jautājums: “Vai, jūsuprāt, ir pienācis laiks sākt oficiālas miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju?” Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 44% teica, ka ir pienācis laiks, 35% bija pretējās domās, bet 21% nevarēja sniegt konkrētu atbildi. Lielākā daļa cilvēku, kas vēlas miera sarunas ar Maskavu, dzīvo valsts dienvidu daļā – 60%. Tālāk seko centrālā daļa – 49%. Vismazāk sarunas ar Krieviju vēlas Ukrainas austrumos un rietumos (attiecīgi 33% un 35%). Krievijā 58% pilsoņu vēlas sarunas ar Ukrainu, liecina vasaras sākumā veiktā ”Levada centra” aptauja.
Krievijas delegācija netika uzaicināta uz pirmo Miera samitu, kas notika 15.–16.jūnijā Bürgenstokā, Šveicē. Konferencē tika apspriesti daži Volodimira Zeļenska miera formulas punkti. Komunikē pēc samita parakstīja aptuveni 80 valstis.
Īsi pirms pasākuma sākuma Vladimirs Putins nosauca savus nosacījumus pamieram Ukrainā un miera sarunu sākšanai. Tad Krievijas prezidents pieprasīja Ukrainas karaspēka izvešanu no daļām Hersonas, Zaporižjas, Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļām, kuras nav okupējusi Krievijas armija, kā arī Ukrainas atteikšanos pievienoties NATO. Kijivā šis priekšlikums tika noraidīts, nosaucot to par ultimātu.
11. jūlijā Krievijas ārlietu ministra vietnieks Mihails Galuzins paziņoja , ka Krievija nedomā piedalīties otrajā miera samitā par Ukrainu. Pēc viņa teiktā, Maskavā dzird “iepriekšējo retoriku veltīgā cerībā izspiest absolūti strupceļa ultimātu “Zeļenska formulā””, kā arī redz “apzinātu citu Ukrainas krīzes risināšanas iniciatīvu neievērošanu”.
