Divi galvenie ASV prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa padomnieki viņam iesnieguši plānu, kā izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu, kas paredz, ka Kijiva saņems vairāk amerikāņu ieroču tikai tad, ja tā sāks miera sarunas ar Maskavu.
To intervijā aģentūrai Reuters norādīja viens no Trampa padomniekiem nacionālās drošības jautājumos, atvaļinātais ģenerālleitnants Kīts Kellogs .
Vienlaikus saskaņā ar plānu ASV brīdinās Krieviju, ka jebkura atteikšanās no sarunām izraisīs Ukrainas atbalsta palielināšanos.
Saskaņā ar plānu, ko izstrādāja Kellogs un Freds Fleits, kurš 2017.–2021. gada prezidentūras laikā bija Trampa Nacionālās drošības padomes štāba priekšnieks, miera sarunas ietver pamieru saskaņā ar pašreizējām kontaktlīnijām.
Viņi iepazīstināja Trampu ar savu stratēģiju, un bijušais prezidents uz to atbildēja pozitīvi.
“Es nesaku, ka viņš tam piekrita vai piekrita katram vārdam, taču mēs priecājāmies, ka saņēmām atsauksmes,” sacīja Fleits.
Tajā pašā laikā Trampa pārstāvis Stīvens Čuns sacīja, ka par oficiāliem uzskatāmi tikai paša Trampa vai viņa priekšvēlēšanu kampaņas pilnvaroto dalībnieku izteikumi.
Plāns ir visdetalizētākā stratēģija, ko līdz šim ir izstrādājuši Trampa sabiedrotie, un tas iezīmēs dramatiskas izmaiņas ASV nostājā karā. Tajā pašā laikā tas riskē saskarties ar ASV Eiropas sabiedroto un Republikāņu partijas pretestību.
Galvenie plāna elementi ir izklāstīti publiski pieejamā pētnieciskajā dokumentā, ko publicējis America First Policy Institute, Trampam draudzīga domnīca, kurā Kellogs un Fleits ieņem vadošus amatus.
Kellogs sacīja, ka gadījumā, ja Tramps uzvarēs vēlēšanās, būs ārkārtīgi svarīgi ātri vest pie sarunu galda Krieviju un Ukrainu.
“Mēs sakām ukraiņiem: “Jums ir jānāk pie galda, un, ja jūs nenāksit pie galda, ASV atbalsts beigsies,” un Putinam: “Jums ir jānāk pie galda, un ja jūs nenāksiet pie galda, tad mēs dosim ukraiņiem visu nepieciešamo, lai jūs nogalinātu kaujas laukā,” viņš teica.
Pētījumā norādīts, ka Maskava varētu tikt piespiesta pie sarunu galda arī, ilgstoši novilcinot solījumu par Ukrainas dalību NATO.
Fleics sacīja, ka Ukrainai nav nepieciešams formāli atdot teritoriju Krievijai saskaņā ar viņu plānu. Tomēr, pēc viņa teiktā, Ukrainai, visticamāk, tuvākajā laikā neizdosies atjaunot efektīvu kontroli pār visu savu teritoriju.
“Mūsu bažas rada tas, ka šis karš ir kļuvis par noplicināšanas karu, kas nogalinās veselu jauniešu paaudzi,” viņš sacīja.
Pēc Kelloga un Fleica domām, ilgstoša miera nodrošināšana Ukrainā prasīs papildu drošības garantijas Ukrainai. Fleics piebilda, ka “Ukrainas apbruņošana līdz zobiem”, visticamāk, būtu galvenais elements šajā jautājumā.
Vairāki analītiķi pauduši bažas, ka Kelloga-Fleica plāns varētu dot Maskavai priekšrocības sarunās.
“Tas, ko Kellogs apraksta, ir process, lai panāktu, ka Ukraina atsakās no visas teritorijas, ko Krievija tagad ieņem,” sacīja Daniels Frīds, bijušais valsts sekretāra palīgs, kurš strādāja pie Krievijas politikas.
