Vladimira Putina ceļojums uz Ziemeļkoreju un Vjetnamu ir radījis starptautiskas ziņas, kas lielākoties ir nepatīkamas tiem, kuri uzskata, ka totalitāra negodīga režīma apbruņošana ir slikta ideja. Ziemeļkorejas kaimiņvalstu, ASV un Rietumu valdības ārkārtīgi negatīvi reaģēja uz Krievijas un KTDR līderu parakstītajiem līgumiem, kas patiesībā ir pakts par kopīgu aizsardzību “agresijas gadījumā”.
Putina vizītes Phenjanā un Hanojā tika iekārtotas pēc labākajām padomju tradīcijām: godasardze, bērni ar ziediem un karogiem, vietējo iedzīvotāju pūļi gar ceļiem, kas sagaidīja Krievijas prezidentu, un pat īpaša veida fanfaras, par kurām rakstīja Krievijas ziņu aģentūras. Tajā pašā laikā pieņemšana, ko Kims Čenuns sarīkoja Putinam, īpaši neatšķīrās no pieņemšanas, ko viņa tēvs Kims Čenils rīkoja Krievijas prezidentam pirms 24 gadiem: tad notika arī personīga tikšanās lidostā, bērni ar ziediem, godasardze un pat pionieru kaklauta uzsiešana uz Putina kaklasaites.
Tomēr 2000. gadā Vladimirs Putins devās vizītē uz Phenjanu pa ceļam uz G8 Okinavā un atveda uz Japānu solījumu, ko viņam it kā esot devis Kims Čenirs, ierobežot Ziemeļkorejas raķešu programmu (KTDR līderis vēlāk paskaidroja, ka šie viņa vārdi ir jāuztver kā joks). Tagad Putins Phenjanā ieradies kā “ieroču brālis” un cīnītājs “pret ASV hegemoniju”, noslēdzot vienošanos ar Ziemeļkoreju par savstarpēju militāro palīdzību agresijas gadījumā.
Pēdējo 24 gadu laikā Putins Vjetnamā viesojies biežāk: Hanoju viņš iepriekš apmeklējis 2001., 2006., 2013. un 2017.gadā, un šī vizīte nekādus lielus pārsteigumus nesagādāja. Tajā pašā laikā tieši Vjetnamā Putins nāca klajā ar vairākiem paziņojumiem, kas izraisīja otro ziņu vilni pēc KTDR un Krievijas vienošanās: viņš runāja par iespējamo Maskavas kodoldoktrīnas pārskatīšanu un deva mājienus, ka Ukrainas vēlme Krievijai sagrābto teritoriju atgūšana ir tieši tā “agresija”, kuras gadījumā Maskava un Phenjana apņēmās sniegt viena otrai militāru palīdzību.
Turklāt vizīte Vjetnamā bija “pateicības vizīte”: Putins rakstā, kas pirms viņa ierašanās Hanojā tika publicēts Vjetnamas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas laikrakstā “Nyanzan”, pateicās Vjetnamai par tās “līdzsvaroto pieeju” pret karu, ko Kremlis veic Ukrainā (Vjetnama ANO Ģenerālajā asamblejā nebalsoja pret rezolūcijām, kas nosoda Krieviju par šo agresiju, kā to darīja KTDR, bet visu laiku atturējās).
“Valsts drošības draudi” un “ārkārtējas bažas”
Spriedzes pieaugums reģionā pēc Putina vizītes bija jūtams uzreiz, lasot ziņu plūsmu: Korejas Republikas valdība izsauca Krievijas vēstnieku, lai protestētu pret Krievijas līgumiem ar KTDR, Seulā sāka runāt par Dienvidkorejas pārskatīšanu pieejai palīdzībai Ukrainai (Seula vēl nav piegādājusi Kijivai neko letālu, bet tagad par to domā), bet Japāna ieviesa jaunu sankciju kārtu pret Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem.
Japāna pauda nopietnas bažas arī oficiālā līmenī: valsts Ministru kabineta ģenerālsekretārs, bijušais Japānas ārlietu ministrs Jošimasa Hajaši sacīja, ka militārā sadarbība starp Krieviju un KTDR “var kļūt par tiešu ANO Drošības padomes rezolūciju pārkāpumu”.
To apstiprināja ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs, piektdien, 21. jūnijā, atbildot uz žurnālistu jautājumu: “Pret KTDR ir noteiktas sankcijas, ko apstiprinājusi Drošības padome. Jebkuras valsts attiecības ar KTDR, tostarp Krievijas Federācija, ir pilnībā jāpakļauj šīm sankcijām.
Japānas televīzijas kompānijas NHK intervētie eksperti paziņoja par acīmredzamu “Maskavas-Phenjanas ass” izveidi, lai stātos pretī sadarbībai starp Japānu, Dienvidkoreju un ASV. To īpaši norādīja Nagojas Nanzan universitātes profesors Hiraiva Šunji, kurš savā komentārā uzsvēra, ka šāda ass ir “tieši draudi Japānas nacionālajai drošībai”. Tāpat, pēc japāņu zinātnieka domām, Krievijas militārā palīdzība Ziemeļkorejai “ļaus tai izpildīt lielāko daļu piecu gadu valsts aizsardzības plāna”.
ASV arī norādīja, ka ieroču piegādes Ziemeļkorejai, par kuras iespējamību Putins tieši paziņoja Vjetnamā, var pārkāpt ANO Drošības padomes rezolūcijas, par kurām balsojusi pati Krievija. To paziņoja ASV Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers, kurš žurnālistiem sacīja, ka šie plāni ir “ārkārtīgi satraucoši”.
Šajās bažās ir vienisprātis arī vadošo ASV domnīcu eksperti: jo īpaši Vašingtonas Stratēģisko starptautisko pētījumu centrs paziņoja par Putina un Kima Čenuna vienošanos diskusiju ar virsrakstu “Draudi, kuriem nav analogu”.
“Līdz pat karavīriem”
RAND korporācijas vadošais eksperts Āzijas valstu militārās sadarbības jomā Marks Kozads norāda, ka vienošanās starp Maskavu un Phenjanu var attiekties uz visām šo valstu kaimiņvalstīm. Āzija, tostarp Ķīnu:
“Pati ideja, ka vienošanās starp Putinu un Kimu Čenunu garantē zināmu savstarpējas palīdzības līmeni konfliktos un karā, ir ārkārtīgi satraucoša. Es domāju, ka tas satrauks arī ķīniešus. Vai nu Ķīna, iespējams, par to zināja iepriekš, vai, ja nē, līgums ir fakts, kas, iespējams, radīs viņiem lielas bažas. Jo, ja Ziemeļkoreja to izmanto provokatīviem nolūkiem, tas patiešām palielina nestabilitātes iespējamību reģionā.
Eksperts arī neizslēdz, ka runa varētu būt par Ziemeļkorejas militārpersonu tiešu dalību Krievijas operācijās Ukrainas austrumos:
“Cita lieta, par ko šajā gadījumā ir jādomā, ir tas, ko tieši šis līgums saka, ko pati Ziemeļkoreja ir gatava sniegt Krievijai. Jautājums par papildu Ziemeļkorejas munīcijas, raķešu un pat, iespējams, pašas militārās vienības piegādi paliek atklāts. Domāju, ka šāda vienošanās varētu pavērt durvis kaut kam tādam, lai gan vēl ir pāragri spriest – mēs neko daudz nezinām par to, ko viņi viens otram teica personīgi.
Atšķirības starp Phenjanu un Hanoju
Tajā pašā laikā Marks Kozads uz Krievijas saiknēm ar Vjetnamu raugās kā uz mēģinājumu atdzīvināt padomju perioda ciešās attiecības:
“Ja skatāmies uz Vjetnamu, šīs valsts pagātnē ir bijusi Krievijas ieroču tirgus. Šī ir valsts, ar kuru Krievija ir bijusi vēsturiski saistīta, īpaši pēdējās piecās sešās desmitgadēs. Tāpēc ir pilnīgi dabiski, ka Putins cenšas uzrunāt valstis ārpus ASV, ar kurām Krievijai ir bijušas attiecības jau iepriekš un uz kurām viņš varētu paļauties, īpaši šajā reģionā. Viņam tas ir vajadzīgs pašreizējiem vai turpmākiem ieroču darījumiem, kā arī politiskam atbalstam vai vismaz tam, lai politikā nebūtu antagonisma ar šīm valstīm.
Savukārt Vašingtonas Miera institūta eksperts Donalds Džensens sacīja, ka “publicētais Krievijas un Vjetnamas komunikē, atšķirībā no Ziemeļkorejā parakstītā, bija diezgan mīksts un vājš. Militārās drošības partnerības tiek pieminētas ļoti maz. Un es domāju, ka tas atspoguļo daudz neatkarīgāku ārpolitiku Vjetnamā.
Tomass Kents, bijušais Radio Liberty/Radio Free Europe prezidents, kurš tagad māca Kolumbijas Universitātē, arī sacīja, ka starp Phenjanu un Hanoju pastāv nopietnas atšķirības attiecībās ar Maskavu: “Vjetnamai ir nozīmīgas tirdzniecības attiecības ar Rietumvalstīm, kuras droši vien ir izdevīgākas nekā attiecības ar Krieviju, no tīri ekonomiskā viedokļa.
Runājot Hadsona institūta Vašingtonā forumā, kas veltīts gatavošanās gaidāmajam NATO samitam, senatore Džīna Šahīna atgādināja:
“Mēs redzam, ka Vladimirs Putins no Ziemeļkorejas devās uz Vjetnamu, mēģinot izveidot “atbalsta grupu” savai darbībai Ukrainā. “Kad martā bijām Vjetnamā, es biju ļoti gandarīta, redzot, cik pozitīvi Vjetnamas vadība izturējās pret partnerību ar ASV, viņi ar to ļoti lepojās.”
Krievija un Ukraina: atšķirības aliansēs
Donalds Džensens un Tomass Kents arī atzīmē, ka Krievija, kā saka citi eksperti, cenšas izveidot pretrietumu bloku, taču tas tai nav viegli, jo daudzas “globālo dienvidu” valstis nevēlas stāties nopietnā. konfrontācija ar Rietumiem par draudzību ar Maskavu.
Vienlaikus ASV Nacionālās drošības padome atzīmē atšķirību starp koalīcijām, ko Maskava cenšas izveidot, un demokrātisko valstu masveida apvienošanos, lai palīdzētu Ukrainai. To 20. jūnijā paziņoja NSC Eiropas direktors Maikls Kārpenters, kurš rīkoja audiobrīfingu žurnālistiem:
“Attiecībā uz Putina un Kima Čenuna tikšanos Phenjanā un visu to pompu un apstākļiem, kas patiešām atspoguļo Ziemeļkorejas režīma totalitāro raksturu, ir skaidrs, ka šī partnerība paplašinās. Taču vizīte parāda arī to, kur Krievija atrodas pasaules arēnā – tās tuvākie partneri pasaulē ir Ziemeļkoreja, Irāna, Sīrija un pēc tam zināmā mērā (un citā mērā) Ķīnas Tautas Republika… Vispārīgi runājot, tā ir Krievijas savāktā koalīcija.
Salīdziniet to ar 50 valstu koalīciju Ukrainas aizsardzības kontaktgrupā (“Rammstein formāts”), kas atbalsta Ukrainu, kā arī ar aptuveni simts valstīm, kuras atbalstīja ANO Statūtu principus Šveicē (“Miera samitā”), un jūs redzēsit skaidru kontrastu.”