Tā kā Eiropa ir bijusi abu pasaules karu epicentrs, tā zina drošības vērtību. Veidojot Eiropas Savienību, tās struktūra ietvēra savu spēku klātbūtni, kam būtu jāsadarbojas ar NATO un jāuztur ES dalībvalstu drošība ārpus tās robežām.
Eiropas kopējo ārpolitiku un drošības politiku noteica Māstrihtas līgums 1993. gadā. Tomēr Eiropas Savienība savus bruņotos spēkus sāka veidot tikai 2000. gadu sākumā.
Pēc vairākiem birokrātiskām procedūrām pavadītiem gadiem ES valstis izveidoja atsevišķu nodaļu Eiropas Ārējās darbības dienestā, ko šodien sauc par Eiropas Savienības Militāro štābu.
Tajā pašā laikā tikai gandrīz divus gadus pēc tam, kad Krievija okupēja Krimu un izcēlās konflikts Donbasā, toreiz ieceltā Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni panāca Eiropas Savienības apstiprinājumu ES Globālās stratēģijas padomei, kas ietver arī plašu aizsardzības sadaļu.
Šobrīd Eiropas Savienības Militārais štābs pārvalda tādas ES bruņoto spēku vienības kā Ātrās reaģēšanas spēki, Eiropas korpuss, Eiropas Žandarmērija, Jūras spēki Eiropā un Eiropas Savienības kaujas grupas.
Krīzes situācijās štābs sadarbojas ar NATO un Apvienoto komiteju, kurā ir piecu ES valstu – Vācijas, Francijas, Beļģijas, Luksemburgas un Spānijas – ārlietu un aizsardzības ministriju pārstāvji.
Ņemot vērā pieaugošos draudus Eiropas drošībai un jūlija NATO samita Vašingtonā priekšvakarā, Eiropas politikas analīzes centrs (CEPA) iztaujāja ES Militārā štāba vadītāju ģenerālleitnantu Mihelu van der Lānu (Lt. Gen. Michiel van der Laan, Director General of the EU Military Staff), kurš stājās amatā laikā, kad Krievija pilnībā iebruka Ukrainā, lai apspriestu ES lomu transatlantiskās drošības uzturēšanā.
Kas šodien apdraud kontinenta, kā arī ziemeļu puslodes rietumu daļas drošību?
Ģenerālis (attēlā vidū) nosauca trīs līdzvērtīgus draudus, starp kuriem galvenais ir karš Ukrainā – tiešs, fizisks apdraudējums Eiropas Savienībai.
“Tāpēc Ukraina ir jāatbalsta tik spēcīgi, lai tā pēc iespējas ātrāk varētu uzvarēt šajā karā. Mēs runājam par Eiropas teritorijas aizsardzību, un tas ir NATO uzdevums. Lielākā daļa ES valstu ir NATO dalībvalstis, un kolektīvā aizsardzība ir un vienmēr būs NATO galvenais uzdevums,” uzsvēra van der Lāns.
Kādu līdzdalību Ukrainas atbalstīšanā piedalījās Eiropas Savienības militārajam štābam pakļautie spēki?
Van der Lāns sacīja, ka ES īsteno mācību misiju, kurā piedalās 24 no 27 dalībvalstīm.
Pēdējā pusotra gada laikā vien, pēc ģenerāļa teiktā, ES valstīs apmācīti aptuveni 55 000 Ukrainas militārpersonu. Tajā iesaistītas Polija, Vācija, Spānija, Itālija, Čehija, Lietuva, Latvija un citas valstis.
Ko Eiropas Savienība dara saistībā ar pieaugošajiem Krievijas draudiem Āfrikā?
Van der Lāns sacīja, ka ES saprot, ka dažās Āfrikas valstīs notiek satraucoši notikumi.
“Ne tikai Krievija, bet arī Ķīna un pat Irāna tur piekopj ārkārtīgi aktīvu un agresīvu politiku,” viņš atzīmēja. – Mēs un amerikāņi jau esam padzīti no Nigēras, Mali, Burkinafaso un dažām citām valstīm. Mēs redzam ”Vāgnera” grupas, kā arī ”Āfrikas korpusa” klātbūtni. Tas rada lielas problēmas un arī turpmāk būs problēma, ja mēs nerīkosimies. Mēs jau esam saņēmuši masveida migrāciju, kas vērsta uz Eiropu. Migrācija pati par sevi nav problēma. Tomēr līdz ar migrāciju nāk terorisms un noziedzība. Un to mēs Eiropā nevaram atļauties.
Tajā pašā laikā, atzīmēja ģenerālis, ir valstis, kurās ES jau “pieņēmusi jaunu pieeju sadarbībai un Eiropas pārstāvjiem tur klājas ļoti labi”.
“Tās, pirmkārt, ir Mozambika un Somālija. Mēs pieliekam pūles arī Gvinejas līcī,” viņš piebilda. “Ātrās reaģēšanas spēku atjaunošana, kurā līdz 2025. gadam tiek prognozēts līdz 5000 karavīru, būs ļoti svarīgs solis ceļā uz šāda veida problēmu un krīžu risināšanu.”
Van der Lāns sacīja, ka šo spēku kodols ir tā sauktā “Eiropas kaujas grupa”, kas sastāv no aptuveni 1500 speciālo spēku karavīriem.
“Ideja ir pievienot šim kodolam moduļus atkarībā no prasībām: papildus kājnieki, aviācija un, protams, jūras spēki, jo trešais drauds, ar kuru mēs saskaramies, ir jūras transporta jomas apdraudējums. Huti, kuru mērķis ir iznīcināt komerciālo kuģniecību Sarkanajā jūrā, neļauj ikvienam izmantot Suecas kanālu. Kopā ar ASV tur sākām savu darbību ar nosaukumu “Aspedis”. Lai būtu skaidrs, ja mums neizdosies Sarkanajā jūrā, tas Eiropas Savienībai izmaksās no 200 līdz 300 miljoniem dienā. Tāpēc topošajiem ES ātrās reaģēšanas spēkiem ir jābūt daudzveidīgiem, spēcīgiem un elastīgiem, ar lielu ātrās reaģēšanas spēju gan uz sauszemes, gan jūrā.
Van der Lāns uzskata, ka vissarežģītākie faktori atjauninātu ātrās reaģēšanas spēku izveidē ir divi faktori: dažādu ES valstu dzīvā spēka un aprīkojuma savietojamība un iespēja efektīvi palielināt šo spēku stratēģiskās spējas: eksponenciāls skaita pieaugums. transporta, izlūkošanas un kaujas līdzekļiem.
Kā ES militārais štābs un tam pakļautās vienības mijiedarbojas ar NATO?
Van der Lāns sacīja, ka nekad nav bijusi un nav konkurences starp viņa formācijām un NATO spēkiem ne tehnikas iegādē, ne personāla komplektācijā.
“Mums visiem ir kopīga skaidra prioritāte – kolektīvā aizsardzība,” viņš atgādināja. – Eiropas valstīm ir jāpērk tās lietas, ko nosaka NATO aizsardzības plānošanas process (NAP). Tajā pašā laikā mūsu funkcijas ar NATO ir sadalītas. Mēs esam atbildīgi par, piemēram, alianses sakaru objektu drošības nodrošināšanu, bet reālas kolektīvās aizsardzības uzdevumi ir uzticēti NATO apvienotajiem spēkiem.