“Mēs atdodam parādu savai dzimtenei, bet mūsu dzimtene nav gatava mūs sagaidīt pusceļā, jo mēs mīlam “nepareizos”.” Kā Kijivā notika Līdztiesības gājiens
Kijivā notika pirmais LGBT praids kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma. Akcijas norises vietu organizatori slēpa līdz pēdējam brīdim, bet uz Līdztiesības gājienu ieradās vairāki simti cilvēku. Tajā pašā laikā Hreščatikā pulcējās galēji labējo organizāciju pārstāvji, paziņojot, ka viņi rīko akciju “tradicionālajām vērtībām”.
“Gatavojam dokumentus, atveram maisus. Nekā caurduroša vai griežoša, nekādu ieroču,” pie izejas no metro stacijas Teatralnaja KyivPride dalībniekus sveica policija. Par tikšanās vietu tika izvēlēta šeit esošā Ukrinform ēka, kas līdz pasākuma dienai netika atklāts.
Tika pieļauts, ka par akciju zinās ierobežots cilvēku skaits – 500 iepriekš reģistrēti un pārbaudīti praida dalībnieki un vairāki žurnālisti. Pēc organizatoru domām, visiem viņiem bija jāsaņem ziņas par akcijas vietu un precīzu laiku vairākas stundas pirms tās sākuma. Šādi pasākumi tika veikti, jo pastāvēja sadursmes ar galēji labējiem, kas iebilst pret LGBT kopienu.
Taču slepenību nevarēja saglabāt. Gan žurnālisti, gan galēji labējie jau iepriekš zināja, kur un kad notiks Līdztiesības gājiens. Tomēr pasākums neattaisnoja savu nosaukumu. Baidoties no sadursmēm ar praida pretiniekiem, policija dalībniekiem ļāva noiet tikai 100 metrus, un pati akcija ilga aptuveni 30 minūtes. Patiesībā sanākušie varēja tikai šķērsot ielu.
Arī laika apstākļi bija nelabvēlīgi rīkotājiem. Varavīksnes karogi atteicās plīvot lietusgāzē, papīra reklāmkarogi, kas aicināja ievērot nebināro personu un transpersonu tiesības, tika notraipīti un saplēsti lietusgāzē. Taču sanākušie nepadevās.
“Dumpojies! Mīli! Neatsakieties no savām tiesībām!” – kliedza šī piketa aktīvākie dalībnieki.
“Mēs varas iestādēm neesam nekas, lai gan arī mūs nogalina”
Neliela mītiņa, kurā bija tikai daži simti cilvēku, priekšgalā atradās vīriešu grupa, daži no viņiem valkāja sieviešu rotaslietas. Sanākušie spieda pie krūtīm frontē mirušo draugu un tuvinieku portretus. Aiz viņiem stāvēja vīrieši un sievietes militārā formā. Daudziem no tiem brigādes vai bataljona ševronu vietā bija svītras ar varavīksnes karogu vai vienradža galvu – tradicionāliem LGBT simboliem. Kā vēlāk paskaidroja organizatori, LGBTQ+ militārpersonu kolonna ar ArmUkraineNow reklāmkarogu pievienojās šī gada Vienlīdzības martam.
“Kyiv.Pride” galvenais mērķis, pēc organizatoru domām, bija pievērst uzmanību to LGBT kopienas pārstāvju liktenim, kuri cīnās ar Krievijas iebrucējiem vai ir militārpersonu ģimenes locekļi.
Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem geji un lesbietes nevar nokļūt pie saviem tuviniekiem slimnīcā, ja viņi ir ievainoti, viņiem nav tiesību saņemt maksājumus partnera nāves gadījumā un viņi pat nevar paņemt ķermeni apbedīšanai no slimnīcas morga, stāsta praida dalībnieki. Tas viss ir pieejams tikai tiem, kas no valsts viedokļa ir likumīgi precējušies. Seksuālo minoritāšu pārstāvji Ukrainā nevar stāties šādās savienībās.