Putina fiasko ir ļoti vienkāršs izskaidrojums. Ar šādu vadmotīvu savu viedokli izklāsta publicists Aleksandrs Ņevzorovs.
Mūsdienu Krievijas kaunā nav absolūti nekā jauna. 1903. gadā žurnāli Eiropā un ASV publicēja karikatūras “Krievija pasaules nicinājuma tiesā”.
Tiesā, kurā prezidē “Civilizācijas gars”.
Putina un viņa klaunu “miera iniciatīvas” fiasko ir ļoti vienkāršs izskaidrojums.
Protams, izdzimtenim vakar nevajadzēja izlīst un bravūrēt.
Harkivas ofensīva neizdevās. Orkus vāra dzīvus Volčanskas katlā. Deg Krievijas lidlauki un rūpnīcas.
Frontes svārstības ir apkaunojošas Krievijas “milzīgajai militārajai mašīnai”. Ņemot vērā, ka Krievija jau ir “ielikusi sevi visu” karā, Putina armijas kustības ir “berzes” kopums (turpu un atpakaļ kilometra robežās).
Turklāt visas berzes ir neregulāras un mazas, piemēram, kā norūpējušam, bet novājinātam tarakānam.
No Krievijas ir pārstājuši baidīties
Viss, kas “bija”, paliek pagātnē. Ilūzija par valsts “milzīgumu un varenību” ir izkususi. Vēl pirms trim gadiem Krievija šķita kā milzis.
Bet patiesībā tā izrādījās punduris.
Ekonomiskais punduris, militārais punduris, politiskais punduris, kultūras punduris, zinātnes punduris.
Tās armijas potenciāls jau ir zināms. Tie ir traģikomiski.
Vairs nav pat tādas tehnoloģijas, lai Krievija varētu sasniegt pat Mēnesi. (Pat indieši jau mauc uz Mēnesi pēc aliņa).
Tās kultūra ir smieklīgā, bezbalsīgā habalka Buzova un alkoholiķis Leps. Tās mašīnas ir smieklīgas.
Protams, šis punduris joprojām ir bīstams: 20. gadsimta piecdesmitajos gados viņš no valstīm ar spēcīgu zinātni nozaga “briesmīgās indes recepti” un tagad ar šo indi šantažē pasauli.
Bet Krievijai nav nekā cita, izņemot Manhetenas projekta radītā un PSRS nozagtā kodolinde.