Pirms dažām dienām publicējām rakstu par odu populācijas samazināšanas vai ierobežošanas iespējām, izmantojot to koncentrācijas teritorijas apsmidzināšanu ar šim nolūkam paredzētām ķimikālijām. Bet, vai tas neietekmētu ekosistēmu?
Odu skaits nav tik milzīgs, kā mēs varam iedomāties.
Moskīts tiek uzskatīts par bīstamāko dzīvnieku pasaulē, jo tas izplata malāriju, kas katru gadu nogalina simtiem tūkstošu cilvēku.
Odi dod priekšroku cilvēkiem, kuri pārvietojas un svīst.
Odu nerimstošā sīkšana un to spietošana vasaras vakaros var satracināt un likt vēlēties, lai odi pazustu no pasaules kartes.
Ja nu tiešām odi pazustu vienā rāvienā? Vai ekosistēma sabojātos?
Kad odi tiecas pēc ādas, mums rodas malds par to pārpilnību. Tā kā odu ir salīdzinoši maz, salīdzinot ar citiem kukaiņiem, citu dzīvnieku izdzīvošana no tiem nav atkarīga. Piemēram, knišļi ir daudz biežāk sastopami kā barība putniem, sikspārņiem un zivīm nekā odi.
Odu skaitu kontrolē tas, ka to vairošanās vide ir diezgan ierobežota. Odi nevairojas ezeros vai nelielos dīķos, bet tiem ir nepieciešams vairoties kušanas ūdeņu dīķos vai palu baseinos, kur ūdens uzturas vien dažas nedēļas vai pāris mēnešus.
Ja odi pazustu, sekas varētu būt ievērojamas. Tad arī nebūtu slimību, ko izplata odi.
Odi izplata daudzas slimības, no kurām lielākā daļa nāves gadījumu ir malārijas dēļ. Līdz ar odu izzušanu radikāli samazinātos arī dzeltenā drudža un Zikas vīrusa izraisītu nopietnu slimību un nāves gadījumu skaits.
Ods savā ziņā ir visbīstamākais dzīvnieks pasaulē, jo var izplatīt nāvējošas slimības. Ja nebūtu odu, simtiem tūkstošu cilvēku paliktu dzīvi, īpaši Subsahāras Āfrikā.
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem katru gadu no malārijas saslimst aptuveni 250 miljoni cilvēku un aptuveni 600 000 cilvēku mirst. Lielākā daļa no malārijas slimo un mirst bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem.
Mūspusē snākos laikos malārijas ods bija daudz izplatītāks nekā mūsdienās. Vecajās baznīcu grāmatās kā cilvēku nāves cēlonis ir konstatēts malārija. Kad cilvēki pārstāja dzīvot vienās telpās ar dzīvniekiem, dzīves līmenis pieauga un higiēna uzlabojās, malārija pazuda.
Lai gan mūsu reģionā joprojām ir odu suga, kas var izplatīt malāriju, pati slimība neeksistē, jo malārijas parazīts, kas izraisa slimību, mūsu reģionā ir izmiris. Piemēram, kā liecina Norvēģijas Veselības un labklājības institūts, ziemeļu reģionos diagnosticētās malārijas infekcijas nāk no ārvalstīm.
Parastie odi sabiedrības veselības ziņā nav īpaši nozīmīgi dzīvnieki. Dzēlieni ir nepatīkami, bet parasti nav bīstami.
Viņi nekur nepazudīs, bet ja visi odi pēkšņi pazustu, tas varētu nedaudz ietekmēt dažu vaboļu populācijas, kas izmanto odus kā pārtiku. Arī citas populācijas, kas pārtikā galvenokārt izmanto odu kāpurus, pēc odu pazušanas varētu samazināties pavisam nebūtiski.
Odi nav īpaši svarīga putnu vai, piemēram, sikspārņu barības sastāvdaļa, tāpēc to pazušana ekokatastrofu neizraisītu.
Odi te ir bijuši vismaz 180 miljonus gadu, tie nepazudīs vienā mirklī. Pirmais veids, kā izvairīties no odu kodumiem, ir valkāt nosedzošu apģērbu un uzklāt ādu pret moskītu atbaidīšanas līdzekli, kas satur DEET (Dietiltoluamīds).
Dažādi cilvēki odus pievilina dažādos veidos. Tam ir daudz iemeslu, taču odi neizvēlas upurus pēc asinsgrupas.
Odi virza savu lidojuma ceļu uz cilvēku, iespējams, daudzu faktoru ietekmē.
Odi var sajust cilvēka smaku. Viņi jūt kustību, cilvēka izdalīto oglekļa dioksīdu, kā arī ūdens tvaikus un siltumu.
Jo vairāk cilvēks pavada laiku ārā, jo vairāk viņam ir faktoru, kas aicina pie viņa odus. Pastāv versijas, ka odi dod priekšroku tumšas krāsas aģērbam. Ja cilvēks valkā gandrīz baltu, iespējams, ka viņš odiem nav tik interesants.
