Tas Kremlim izmaksās dārgi. Ar šādu vadmotīvu savu viedokli izklāsta The Telegraph kara ziņu autors Frensiss Dārnlijs
Virs galvas rūc kaujas lidmašīnas, rūc artilērija, un pūlis kliedz.
Šoreiz nevis Ukrainā, bet Normandijā, kur prezidents Baidens nolēma Ukrainas konfliktu saistīt ar upuri, ko viņa tautieši nesa pirms 80 gadiem.
“Ukrainā ir iebrucis tirāns, kas tiecas uz kundzību,” viņš sacīja D-dienas svinībās pagājušajā nedēļā. “Padošanās huligāniem un klanīšanās diktatoriem ir vienkārši neiedomājama. Ja mēs to darītu, tas nozīmētu, ka mēs aizmirstam, kas notika šeit, šajās svētajās pludmalēs.
Lai gan tajā, iespējams, pietrūka Linkolna uzrunas poēzijas Getisburgas kaujas laukā, šī sajūta — ka Kijiva tagad nes nastu, Rietumu vērtību krustu —, skatoties uz Krievijas virzību uz Ukrainas otro pilsētu Harkivu, radīja lielu Vašingtonas nostājas izmaiņas karā pēdējo nedēļu laikā. Tagad tam ir būtiska ietekme uz priekšējās līnijas situāciju.
Kopumā šīs izmaiņas izceļ pārsteidzošu patiesību: Putins, iespējams, ir palaidis garām iespēju gūt izšķirošu militāru uzvaru pirms ASV prezidenta vēlēšanām novembrī. Pēdējo dienu laikā vien Baltā nama lēmums maijā atļaut prezidenta Zelenska armijai izmantot Vašingtonas uzlabotās raķetes, lai sasniegtu noteiktus militāros mērķus Krievijas iekšienē, ir devis milzīgus rezultātus.
Kā ziņots, svētdien Ukrainas iznīcinātājs pirmo reizi šķērsoja Krievijas robežu, iznīcinot “komandcentru” Belgorodā. Tāpat nedēļas nogalē Ukrainas bezpilota lidaparāti uzbruka Krievijas kuģiem Taganrogas ostā, kas atrodas netālu no Ukrainas pilsētas Mariupoles, kuru kontrolē Maskava pēc smagākaajām kaujām Eiropas teritorijā kopš Otrā pasaules kara. Šis ir arī bezprecedenta gadījums: pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainas droni trāpīja Krievijas mērķim Azovas jūrā.
Taču Ukrainas vissimboliskākais triumfs bija veiksmīgais trieciens pret vienu no Kremļa izsmalcinātākajām un dārgākajām lidmašīnām, slepeno iznīcinātāju Su-57, kas atradās Ahtubinskas lidlaukā Krievijas dienvidos.
Atsevišķi raugoties, katrs no šiem Ukrainas uzbrukumiem nemaina stratēģisko spēli, taču kopā ar biežajiem triecieniem Krievijas enerģētikas bāzēm (tiek lēsts, ka viens no tiem pagājušajā nedēļā iznīcināja naftu 540 miljonu dolāru vērtībā) ir pierādījumi, ka no loģistikas viedokļa, Ukraina tagad ir sasniegusi pagrieziena punktu, kurā Maskavas spēki vairs nespēj to sagraut.
Papildus tam, ka Vašingtona ir apstiprinājusi konkrētus triecienus Krievijas teritorijā, vēl viens svarīgs faktors ir tas, ka ieroču sūtījumi no svarīgas palīdzības paketes 60 miljardu dolāru apmērā, ko Kongress pieņēma aprīlī, tagad sasniedz frontes līnijas. Situācija joprojām ir briesmīga, īpaši ņemot vērā zemo munīcijas līmeni, taču tā ir mainījusies, salīdzinot ar neseno pagātni, kad Ukrainas karavīri bija vienkārši izmisuši. Ātri virzās arī Čehijas plāns piegādāt 1,5 miljonus šāviņu no visas Eiropas.
Īsāk sakot, kritiskais iespēju logs, kad Maskava pārspēja Kijivu un apsteidza Kijivu, tagad gandrīz noteikti ir aiz muguras un, tuvojoties novembrim, Vladimiram Putinam politiski izmaksā dārgi. Viņa mērķis bija panākt ievērojamus teritoriālos ieguvumus Ukrainā, pirms Amerika devās pie vēlēšanu urnām, samulsinot Baidenu un liekot tam, kurš uzvarēs Baltajā namā, piespiest Kijivu sākt miera sarunas.
Tā vietā tā saskaras ar iesaldētām frontes līnijām, kas iedrošina Rietumus. Savā Normandijas runā Baidens sacīja, ka kopš iebrukuma ir nogalināti vai ievainoti 350 000 Krievijas karavīru. Ņemot vērā kontekstu, Padomju Savienība zaudēja 50 000 karavīru savas 10 gadus ilgās uzturēšanās laikā Afganistānā, un šāda mēroga zaudējumi veicināja tās sabrukumu.
Tāpēc ir pienācis laiks pārvērtēt periodu pēc Ukrainas neveiksmīgās pretuzbrukuma pagājušajā gadā. Šis periods Krievijai nebija pakāpenisku panākumu laiks, bet gan nodrošināja ļoti efektīvu Ukrainas aizsardzību un, iespējams, izšķirošu militāru uzvaru.
Protams, neviens tagad neteiks, ka karš ir uzvarēts. F-35, kas lidoja virs galvas Normandijā, priekšējā artilērija, kas šāva virs Omahas pludmales — nekas no tā netika ziedots Kijivai, un daudzējādā ziņā Ukraina joprojām ir ieslodzīta Rietumu atbalsta gausā rakstura dēļ.
Bet viņa izdzīvoja. Lai gan tās zaudējumi jau krietni pārsniedz gandrīz 10 000 balto krustu Amerikas kaujas lauka kapsētā Normandijā (iespējams, 10 reizes vairāk), Ukraina turas tāpat kā tie amerikāņu karavīri, kas tajā liktenīgajā jūnija rītā nostiprinājās Francijā un galu galā izcīnīja uzvaru