Krievija nesāka karu ar Somiju un Zviedriju par iestāšanos NATO, jo tai nav “teritoriālu problēmu” ar šīm valstīm, izriet no Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova paziņojuma intervijā RBC .
Runājot par iebrukuma Ukrainā iemesliem, Peskovs sacīja, ka Maskava spēra šādu soli, baidoties no NATO tuvošanās Krievijas robežām. Atbildot uz to, korespondents atgādināja, ka pēc kara sākuma Somija un Zviedrija pievienojās militārajam blokam. “Tas ir pilnīgi savādāk! Tā ir taisnība, bet tur situācija ir pavisam cita,” uzreiz atcirta preses sekretārs.
Viņš skaidroja, ka pēc Krievijas veiktās Krimas aneksijas starp Maskavu un Kijivu izcēlies teritoriāls strīds. “Mums nav teritoriālu jautājumu vai problēmu ne ar Somiju, ne ar Zviedriju. Mums nav spriedzes punkta, mums nav konfrontācijas iemeslu ar šīm valstīm,” sacīja Peskovs.
Vienlaikus Krievijas prezidenta preses sekretārs piebilda, ka “agri vai vēlu” militārā infrastruktūra “iekļūs Somijas un Zviedrijas teritorijā”. “Viņi tagad ir diezgan piesardzīgi pret to. Viņi saprot, ka NATO militārās infrastruktūras paplašināšana Zviedrijā un Somijā radīs sekas viņu pašu drošībai, jo šī rāpojošā NATO uz austrumiem nav vairojusi drošību Austrumeiropas valstīm. Drīzāk tas ir otrādi, ”viņš secināja.
Vladimirs Putins, paziņojot par kara sākumu ar Ukrainu, sacīja, ka viens no iebrukuma mērķiem esot bijis pretspars “NATO kara mašīnas” tuvošanās Krievijas robežām. Taču Krievijas agresija, gluži pretēji, piespieda divas valstis, kas robežojas ar Krieviju, pievienoties militārajam blokam. Pērn aliansei pievienojās Somija, kā rezultātā NATO robežas garums ar Krieviju dubultojās – par 1,3 tūkstošiem km, un NATO bruņotie spēki tika papildināti ar vienu no kaujas gatavākajām armijām Eiropā. Šopavasar Zviedrija kļuva par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalsti. Turklāt Polija, kas ir NATO dalībvalsts kopš 1999.gada, lūdza ASV izvietot tās teritorijā kodolieročus, kā arī noslēdza līgumu par amerikāņu pretraķešu aizsardzības un pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi par 15 miljardiem dolāru.
Pēc tam, kad Somija un Zviedrija pieteicās pievienoties NATO, Krievijas prezidents sacīja, ka Krievijai ar šīm valstīm “nav tādas pašas problēmas”, “kā tai ir ar Ukrainu”. “Mums nav teritoriālu jautājumu vai strīdu, nekas, kas varētu mūs traucēt. Ja viņi vēlas, lūdzu,” sacīja Putins .
Pretēji Kremļa apgalvojumiem, ka Krievija uzsāka karu, baidoties no “NATO paplašināšanās”, Rietumi pirms pilna mēroga iebrukuma atkārtoti paziņoja, ka neplāno uzņemt Ukrainu aliansē. Jo īpaši par to runāja ASV prezidents Džo Baidens tikai mēnesi pirms karadarbības sākuma
