5.jūnijā Sanktpēterburgas Starptautiskā ekonomikas foruma (SPIEF) ietvaros Kremļa fīrers Vladimirs Putins tikās ar starptautisko ziņu aģentūru vadītājiem.
Sarunā piedalās ziņu aģentūru pārstāvji no Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Kazahstānas, ASV, Uzbekistānas, Ķīnas, Irānas, Lielbritānijas, Turcijas, Korejas, Itālijas, Vācijas, Japānas, Spānijas un Francijas. Esam apkopojuši spilgtākās ”pērles” no Putina kārtējā vājprāta izpausmēm
Jauns skaidrojums jēdzienam “denacifikācija”
“Denacifikācija”, kas tika pasludināta par vienu no Krievijas iebrukuma Ukrainā mērķiem, saskaņā ar Vladimira Putina jauno versiju nozīmē “nacistu propagandas likumdošanu”
“Kā jūs atceraties, mēs runājām par Ukrainas denacifikāciju. Un es biju ļoti pārsteigts, kad man sāka jautāt, kas ir denacifikācija? Un tas ir likumīgs nacistu propagandas aizliegums,” skaidroja Putins
Par konflikta eskalāciju un uzbrukumiem Krievijai
Pēc Putina domām, uzbrukumi Krievijas teritorijai ar Rietumu valstu līdzdalību nozīmētu tiešu karu ar Krievijas valsti.
“Šādas darbības pilnībā iznīcinās starptautiskās attiecības un iedragās starptautisko drošību. Ja mēs redzam, ka šīs valstis tiek ievilktas karā pret mums, un tā ir viņu tieša dalība karā pret Krieviju, tad mēs paturam tiesības rīkoties līdzīgi. Tas ir ceļš uz ļoti nopietnām problēmām,” sacīja prezidents.
Viņš arī norādīja, ka Krievija turpinās uzlabot savas pretgaisa aizsardzības sistēmas un iznīcinās visus Rietumu ieročus.
Valsts vadītājs brīdināja, ka Krievija savus tāla darbības rādiusa ieročus var piegādāt tiem pasaules reģioniem, no kuriem jutīgi sitieni tiks nogādāti valstīm, kas piegādā ieročus Ukrainai.
“Ja kāds uzskata par iespējamu šādus ieročus piegādāt kaujas zonai, lai dotu triecienu mūsu teritorijai un radītu mums problēmas, tad kāpēc mums nav tiesību piegādāt ieročus tiem pasaules reģioniem, kur tiks veikti sensitīvi uzbrukumi. to valstu mērķiem, kuras tās dara saistībā ar Krieviju. Tas ir, atbilde var būt asimetriska, mēs par to padomāsim,” sacīja Putins.
Par karu ar NATO
Putins ziņas, ka Krievija gatavojas uzbrukt NATO valstīm, nosauca par “muļķībām”.
“Viņi nāca klajā ar domu, ka Krievija vēlas uzbrukt NATO. Jūs esat galīgi traki, vai? Tupi, kā šis galds? Kurš to izdomāja? Tās ir muļķības, suņa murgi,” apliecināja Krievijas līderis.
Pēc viņa domām, aiz vārdiem par iespējamo karu starp Krieviju un Ziemeļatlantijas aliansi slēpjas Rietumu līderu vēlme saglabāt “savu impērisko stāvokli un diženumu”.
“Tās būtu muļķības, ja nebūtu iecere <…> apmānīt savus iedzīvotājus: ak, uzmanietes, Krievija mums uzbruks, mums steidzami jāapbruņojas, steidzami jāsūta ieroči uz Ukrainu. Bet kāpēc tas patiesībā tiek darīts? Lai saglabātu savu impērisko stāvokli un diženumu. Tam tas ir paredzēts. Lūk, kādi ir šie draudi un biedēšana birģeriem Vācijā, Francijā un citās pasaules daļās,” secināja Putins.
Par miera līgumu ar Ukrainu
Militārās operācijas Ukrainā varētu beigties pāris mēnešu laikā, ja Rietumi šajā procesā neiejauksies, sponsorējot Kijivu ar ieročiem, norāda Putins.
“Ja vēlaties apturēt kaujas Ukrainā, pārtrauciet ieroču piegādi, un šīs darbības tiks pārtrauktas divu, maksimāli trīs mēnešu laikā,” viņš sacīja.
Pēc prezidenta domām, konflikts varēja beigties 2022.gada pavasarī, jo īpaši tāpēc, ka Stambulas vienošanās lielākoties derēja gan Krievijai, gan Ukrainai. Tomēr toreizējais Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons iejaucās procesā un it kā lika “izmest šo līgumu miskastē”.
Pēc Putina domām, Rietumi neļāva noslēgt miera līgumu starp Maskavu un Kijivu, lai “par katru cenu panāktu Krievijas stratēģisko sakāvi”.
Krievijas līderis norādīja, ka šobrīd jautājums par Ukrainas neitrālu statusu Maskavai joprojām ir stratēģiski svarīgs.
“Ukrainas neitrālais statuss, tās neiekļaušanās nekādos blokos, zināmā mērā ierobežojumi bruņojumam un tā tālāk — tas noteikti ir Krievijas intereses,” secināja prezidents.
Par notikumiem Ukrainā un Donbasa asinīm
Putins sarunā ar ārvalstu žurnālistiem sacīja, ka Krievija 2022.gadā nevis uzbruka Ukrainai, bet gan aizstāvējās.
Prezidents atgādināja, ka draudi no Ukrainas valsts puses parādījās pēc 2014.gada apvērsuma un Eiromaidana notikumiem.
“Visi uzskata, ka Krievija sāka karu Ukrainā. Bet neviens – to es gribu uzsvērt – neviens Rietumos, Eiropā nevēlas atcerēties, kā šī traģēdija sākās. Tas sākās ar valsts apvērsumu Ukrainā,” viņš stāsta.
Prezidents arī salīdzināja Donbasa apšaudes ar notikumiem Kosovā, ko enerģiski kritizēja Rietumu varas iestādes.
“Bijusī kanclere Angela Merkele man reiz teica: “Zini, Kosovā, jā, mēs toreiz rīkojāmies — NATO rīkojās — bez [ANO] Drošības padomes lēmuma. Bet asinis tur tika lietas astoņus gadus. Un šeit, kad Donbasā tika izlietas krievu cilvēku asinis? Vai tās nav asinis, bet īdentiņš?» Putins piebilda.
Viņš norādīja, ka no starptautisko tiesību viedokļa Donbasa republiku neatkarības atzīšanā “nav kļūdu”.
“Mēs esam arī parādījuši sev un pasaulei, ka mēs ne tikai runājam par savu interešu aizstāvību, bet mēs to darām un darīsim bez šaubām. Un ar to būs jārēķinās ikvienam,” secināja Krievijas vadītājs.
Par Volodimiru Zelenski
ASV jau domā par Ukrainas līdera Vladimira Zeļenska nomaiņu, uzskata Putins. Pēc viņa domām, Rietumi pacietīs pašreizējo Ukrainas prezidentu līdz aptuveni 2025. gada pavasarim un pēc tam viņu “mainīs”.
Krievijas līderis arī noliedza draudus savam Ukrainas kolēģim, tāpat kā jebkuram citam prezidentam.
“Kāpēc jūs nolēmāt, ka mēs kādam draudam? Mēs nevienam nedraudam. Īpaši citas valsts galvai. Tās ir sliktas manieres, slikts tonis,” sacīja Putins.
Par mobilizāciju Ukrainā un militārajiem zaudējumiem
Ukrainas Bruņoto spēku zaudējumi frontē ir piecas reizes lielāki nekā Krievijas zaudējumi, sacīja Putins.
“Pēc mūsu aprēķiniem, Ukrainas armija zaudē aptuveni 50 tūkstošus cilvēku mēnesī – tie ir gan sanitārie, gan neatgriezeniskie zaudējumi. Lai gan tie ir apmēram 50/50 neatsaucami un sanitārie,” viņš precizēja.
Pēc fīrera domām, mobilizācija Ukrainā kompensē tikai zaudējumus frontē, Ukrainas bruņotie spēki mobilizē aptuveni 30 tūkstošus cilvēku mēnesī. Putins arī ir pārliecināts, ka tieši ASV uzstāj uz mobilizācijas vecuma sliekšņa pazemināšanu Ukrainā līdz 18 gadiem.
“Tas ir “atklāts noslēpums” (”Polišineļa noslēpums”), piebilda prezidents.
Pēc viņa teiktā, šobrīd Ukrainas gūstā atrodas 1348 krievi, bet Krievijas gūstā – 6465 ukraiņu karavīri.
Par Rietumu palīdzību Kijivai
Pēc Putina domām, Rietumu rīcība, kas kontrolē Ukrainai piegādātos ieročus, ir “ļoti bīstama”.
Krievijas un Vācijas attiecības sabrks galīgi saistībā ar raķešu piegādi Ukrainai, atzīmēja prezidents. Pirms tam, pēc viņa domām, “morālu un ētisku šoku” Krievijas sabiedrībā izraisīja vācu tanku parādīšanās Ukrainā.
“Tagad, kad viņi saka, ka tagad [Kijivai būs] dažas raķetes, kas spēs trāpīt mērķiem Krievijas teritorijā, tas, protams, pilnībā sagrauj Krievijas un Vācijas attiecības,” pārliecināts Krievijas vadītājs.
Vienlaikus prezidents norādīja, ka izprot Vācijas atkarību no ASV drošības un politikas jomā, jo īpaši tāpēc, ka Amerikas ietekme ir kolosāla un tai grūti pretoties. Bet, pēc Putina domām, tagad neviens pašreizējā Vācijas vadībā “neaizsargā Vācijas tautas intereses”.
Putins arī sacīja, ka Krievija neaicina šķelties eiroatlantiskajā solidaritātē, bet “Rietumos viņi paši pieļauj kļūdu pēc kļūdas”.
Turklāt Putins komentēja ziņas par Rietumu militāro instruktoru nosūtīšanu uz Ukrainu. Viņaprāt, viņi tur jau ir klāt un tas nav nekāds noslēpums. Turklāt starp tiem ir arī zaudējumi, par kuriem ASV klusē.
Prezidents arī vērsa uzmanību, ka patiesībā Kijiva Vašingtonai neko nenozīmē, kas ar tā dēvēto palīdzības un ieroču piegādēm tikai cenšas demonstrēt savu varenību.
“Ukraina ASV nevienu neinteresē. Interesē ASV varenība, kas cīnās nevis par Ukrainu un ukraiņu tautu, bet gan par savu varenību un vadību. Un nekādā gadījumā viņi nevēlas pieļaut Krievijai nekādus panākumus, jo uzskata, ka šajā gadījumā tiks sabojāta ASV līderība,” ir pārliecināts Putins.
Par ASV vēlēšanām
Kopumā Krievijai ir vienalga, kurš uzvarēs ASV prezidenta vēlēšanās – demokrāts un pašreizējais prezidents Džo Baidens vai republikānis un bijušais prezidents Donalds Tramps, sacīja Putins.
Viņaprāt, pēc ASV vēlēšanām Vašingtonas attieksme pret Maskavu nemainīsies.
“Es jau teicu, ka visi uztvēra manu paziņojumu par Baidena kungu ar smīnu, bet viņi tajā pat saskatīja kaut kādu slēptu uzbrukumu prezidentam Baidenam. Nu, tiešām, viņš ir vecās skolas politiķis. Un tas viņam nepatika, un tad viņš zināmā mērā pat sāka man uzbrukt, es domāju, ka tā arī būs. Tāpēc man ir taisnība, viņš ir paredzams. <…> Bet kopumā mums ir vienalga, ”viņš atzīmēja.
Par Krievijas ekonomiku
Pēc Putina domām, Rietumi plānoja iedragāt valsts ekonomiku sešos mēnešos, taču tas nenotika. Turklāt Krievija ir pakāpusies uz ceturto vietu pasaulē pēc pirktspējas paritātes, sacīja prezidents.
“Pēc pirktspējas paritātes pasaulē bijām piektie. Un izvirzījām mērķi sasniegt ceturto vietu <…> Pēc Pasaules Bankas datiem, Krievija šodien ir ceturtā ekonomika pasaulē pēc pirktspējas paritātes,” viņš teica.
Vienlaikus Putins norādīja, ka Rietumu sankcijas “noteikti ir šķērslis, un ļaundari cer, ka tas ietekmēs Krieviju, Putins solīja, ka valsts pārvarēs ekonomiskās problēmas. Jo īpaši Krievija, pēc valsts galvas domām, sāks ieguldīt resursus savā tehnoloģiskajā neatkarībā, lai “panāktu” attīstību.
Vienlaikus prezidents norādīja, ka Gazprom atšķirībā no Vācijas mierīgi pārdzīvos gāzes piegāžu atteikumu caur izdzīvojušo Nord Stream daļu.
Putins arī sacīja, ka Krievija piegādās gāzi Kazahstānai, jo Kazahstānas ziemeļiem ir nepieciešama Krievijas enerģija.
Par militārajām mācībām ar Ķīnu
Krievijas līderis runāja arī par plāniem rīkot kopīgas mācības ar Ķīnu.
Pēc viņa teiktā, Maskavai ir ko piedāvāt Pekinai militāri tehniskajā jomā.
“Mēs, kā jūs zināt, veicam un turpināsim to darīt, tostarp militārās mācības. Mēs strādājam militāri tehniskās sadarbības jomā, šeit mums ir ko piedāvāt mūsu ķīniešu draugiem. Mūsu ķīniešu draugi ir ieinteresēti sadarboties šajā jomā,” sacīja Kremļa fīrers.
