Jau teju mēnesi Krievijas Aizsardzības ministriju vada ekonomists Andrejs Belousovs. Pētnieciskais centrs ”Dosjē” ieguva piekļuvi Belousova pastam, atrodot tajā datus par nekustamajiem īpašumiem Eiropā, lūgšanām, romantisku saraksti ar padotajiem, kā arī informāciju par privāto militāro uzņēmumu darbību.
Par informāciju par Belousova noslēpumiem, kas kļuva zināmi pēc ziņojumu publicēšanas, intervijā pastāstīja ”Dosjē” eksperts Iļja Roždestvenskis .
“Putinam fanātiski lojāls cilvēks”
Pat daudziem žurnālistiem Belousova vārds pirms viņa iecelšanas amatā neko daudz neizteica. Viņš bija diezgan nesabiedrisks cilvēks, tāpēc jūs un jūsu kolēģi pētījāt viņa pasta arhīvu un atradāt tajā daudz interesantu lietu. Ko slēpj par Krievijas armiju atbildīgais cilvēks?
Šis uzvārds man nozīmēja nedaudz vairāk. Principā Andrejs Belousovs ir diezgan pazīstams valdības finanšu un ekonomikas bloka un prezidenta administrācijas ierēdnis, un viņš ir cilvēks, kurš diezgan ilgu laiku ir atbildīgs par valsts finanšu un ekonomikas politiku.
Par viņu bija zināms, ka viņš ir reliģiozs, ka viņš apmeklē baznīcu, bet man šķiet, ka vissvarīgākais, ko mēs mācāmies no mūsu materiāla, ir tas, ka viņš ir vienkārši fanātiski reliģiozs. Tas ir kaut kāds, piedodiet man šis salīdzinājums, vienkārši kaujas mūks, tas ir cilvēks, kurš savu dienu sāk ar lūgšanām. Un tas ir cilvēks, kura personiskajos dokumentos var atrast kaut ko līdzīgu viņa “personiskajai konstitūcijai”, kurā viņš dod zvērestu Dievmātei, pārsūta sev sarunas ar arhibīskapiem, mūkiem un priesteriem. Tas ir cilvēks, kurš izrādūjās vienkārši (reliģiozs) fanātiķis.
Ja agrāk varēja teikt, ka augstos amatos Krievijā ir cilvēki, kas ir korumpēti, kuri cīnās par varu, kas ir cilvēki no dažādām ietekmes grupām, klaniem, Kremļa torņiem, bet tagad ir jauna tendence Krievijas politikā – šoreiz fanātiķiem. Un Andrejs Belousovs ir viens no šiem cilvēkiem. Tas ir cilvēks, kurš ir fanātiski lojāls Vladimiram Putinam – un lielā mērā tāpēc viņš vada Aizsardzības ministriju. Tas ir cilvēks, kurš ir fanātisks arī savā personīgajā dzīvē, kurš dedzīgi tic Dievam un acīmredzot ir gatavs daudz upurēt, lai ievērotu dažus baušļus, lai ietu pa savu ceļu un doto solījumu.
Jūsu izmeklēšana ir ļoti interesanta jūsu sniegto detaļu dēļ, viena no tām ir Belousova ikdiena. Un šī ikdienas rutīna – par ko tā vispār runā? Un izrādās, ka viņš šo ikdienas rutīnu nosūta sev pa e-pastu?
Nu, es domāju, ka jebkurš cilvēks kādreiz ir nosūtījis sev kādus dokumentus, varbūt mesendžerī, varbūt pa pastu, lai tie būtu pie rokas. Mani kolēģi ieguva piekļuvi dokumentiem no Belousova kunga pasta, mēs pārbaudījām šo dokumentu autentiskumu, tie patiešām ir īsti – tos mums sniedza avots no Belousova kunga aprindām. Tātad nav šaubu, ka tāda ir jaunā aizsardzības ministra ikdiena.
Ikdienas rutīna, man šķiet, liecina par to, ka cilvēks ir fanātisks, cilvēks ir punktuāls, ļoti jūtīgs pret kaut kādas rutīnas īstenošanu, pret viņam doto solījumu izpildi un dažu lietu, kuras viņš ir sev noteicis, izpildi.
“Viņš izrādīja interesi par sievietēm, kas bija viņa netiešā pakļautībā.”
Vēl viena viņa sarakstes daļa ir veltīta lūgšanām, jūs uzsvērāt, ka viņš ir dziļi reliģiozs cilvēks. Kā tas saskan ar faktu, ka viņš ir precējies un tajā pašā laikā notiek romantiska sarakste ar citām sievietēm? Kāds iespaids jums radās, analizējot šādu saraksti?
Uzreiz teikšu, ka tas bija diezgan strīdīgs jautājums grupā, kas nodarbojās ar šo materiālu, un es neesmu simtprocentīgi pārliecināts, ka mums būtu jāzina visas Belousova kunga personīgās dzīves smalkumus.
Maniem kolēģiem bija cits viedoklis – (viņiem šķita), ka informācija par viņa iespējamajiem sakariem ārpus ģimenes, par iespējamām mīļākajām, sniedz lasītājam papildu informāciju un kontekstu. Ka viņš, protams, ir reliģiozs, bet joprojām ir daži “bet”.
Mēs precīzi nezinām no pasta, mēs nevaram izdarīt pārliecinošu secinājumu, kādas attiecības viņam bija ar savu pašreizējo sievu Veroniku Ņikišinu, taču mēs zinām, ka viņš izrādīja vismaz zināmu interesi par sievietēm, kuras bija netieši viņam pakļautas, un viņi apmainījās ar ziņām, vēstulēm, diezgan nedivdomīgām.
Jā, tas nedaudz atšķaida šo reliģiskā fanātiķa tēlu, kurš rūpīgi ievēro visus dotos solījumus. Bet vēlreiz atkārtoju, ka mēs līdz galam nezinām, kādas viņam ir attiecības ar sievu. Varbūt viņš neuztvēra šos sānsoļus kā kaut kādu novirzi no savām reliģiskajām dogmām. Galu galā arī reliģiozs cilvēks, kurš tiek iecelts aizsardzības ministra amatā, kopumā var piedzīvot kaut kādu disonansi. Viņš apņēmās un zvērēja, ka nevienam nekaitēs. Un tad viņš beidzot kļuva par militārās nodaļas vadītāju.
Jā, viņš sāka to darīt nevis, lai vadītu armiju, bet lai atjaunotu kārtību finanšu sektorā, veiktu auditu, mēģinātu nedaudz samazināt korupcijas līmeni – diez vai to izdosies novest līdz nullei, bet tomēr mēģināt kaut kā sakārtot šos “Augeja staļļus” Bet tā vai citādi viņš kļūst par militārās nodaļas vadītāju, un viņam, kaut arī formāli, ir pakļauti ģenerāļi, karavīri un virsnieki: tie, kas tagad piedalās karā. Varbūt arī tam vajadzētu viņā izraisīt zināmu disonansi. Bet, kā redzam, viņš šo jauno amatu pieņēma ar pateicību un gatavību.
Par villu Itālijā un sakariem ar Prigožinu
Izmeklēšanā minēts arī Belousova dēls. Vai es pareizi saprotu, ka viņa dēls bija arī žurnālistikas izmeklēšanas objekts? Ko mēs par to zinām?
Mēs zinām, ka mūsu kolēģi rakstīja par viņa dēlu, mēs viņam nepievērsām lielu uzmanību. Principā par Andreja Belousova ģimeni mēs varam teikt, ka viņi ir diezgan viduvēji no Krievijas birokrātiskās klases viedokļa. Ne slikts īpašums, ne īpaši dārgs, bet tomēr ne tāds, ko viņi varētu atļauties, ne tāds, kas korelētu ar Belousova kunga ģimenes ienākumiem iegādes brīdī. Dzīvoklis Maskavā nav slikts, liela platība atvēlēta ģimenei, radiem, bērniem. Šo nekustamo īpašumu, cik mēs saprotam, faktiski izmanto Andreja Belousova bērni.
Turklāt atradām viņa īpašumu Itālijas piekrastē – ja pareizi atceros, tuvākā salīdzinoši lielā apdzīvotā vieta tur ir Livorno, un pilsēta, kurā atradām šo īpašumu, ir Forte dei Marmi. Problēma gan ir tā, ka Belousova kunga failos redzami dokumenti par villas pārdošanu 2018. gadā par aptuveni 600 000 eiro, taču nez kāpēc vēl nevaram šo villu atrast fiziski uz zemes, tās pēdas neredzam. Mēs neredzam nekādas pēdas no adreses, kur tai vajadzētu būt Itālijas nekustamo īpašumu reģistrā. Tas, iespējams, būs mūsu nākamais izaicinājums, mēs turpināsim to meklēt šajā virzienā.
Taču 600 000 eiro par villu – pat ja tā pirkta par ne tik lielu summu – arī nav tas, ko Andreja Belousova ģimene var atļauties. Bet šajā ziņā viņš neizceļas no Krievijas birokrātijas, viņš ir diezgan viduvējs: viss, kas viņam ir, viss, ko viņš ir nopelnījis godīgā un ne pārāk godīgā veidā, nonāk viņa ģimenē, viss nonāk radiniekiem.
Bet, jūsuprāt, vai viņa saikne ar ”Vāgnera” PMC kaut kādā veidā ietekmēja viņa iecelšanu amatā? Savā izmeklēšanā jūs sniedzat prezentāciju par PMC attīstību Krievijā. Vai jūs varētu mums pastāstīt vairāk par šo viņa dzīves aspektu?
Andrejs Belousovs, vēl būdams prezidenta palīgs, risināja jautājumus, kas saistīti ar Aizsardzības ministrijas finansēšanu un “privāto”, pēdiņās, militāro uzņēmumu – it īpaši ”Vāgnera” PMC un attiecīgi Jevgeņija Prigožina – finansēšanu.
Un mūsu avoti stāsta, ka viņš ļoti cieši sazinājies ar Jevgēņiju Prigožinu, viņiem bijuši tuvi, bet tomēr strādājoši kontakti – nevis draudzīgi, bet gan strādājoši. Un tajā pašā laikā Andrejs Belousovs lika saviem padotajiem sagatavot izziņu par privāto militāro uzņēmumu tirgu pasaulē. Un, balstoties uz šo informāciju, acīmredzot, viņam nācās nonākt pie secinājuma, ka jā, algotņi ir kaut kas, kas attīstīsies, ka būs ne tikai amerikāņu algotņi, ne tikai briti, bet principā šādu konstrukciju izmantošanas tirgus paplašinās pelēkās zonas pasaulē, kur tās varētu izmantot. Acīmredzot viņam bija jānonāk pie secinājuma, ka algotņi nav slikti, un ar to ir jānodarbojas.
Visticamāk, saikne ar Jevgeņiju Prigožinu nekādā veidā neietekmēja Belousova iecelšanu amatā – galu galā Jevgeņijam Prigožinam bija daudz kontaktu ar Krievijas amatpersonām, par ko ”Dosjē” ir vairākkārt rakstījis. Pirms kāda laika publicējām apjomīgu pētījumu par to, ar ko Jevgeņijs Prigožins tikās, piekļuvām viņa kalendāram, un tur bija sīki norādīts, kad kam zvanīt, ar ko satikties, kam jādāvina dzimšanas dienā.
Un Jevgeņija Prigožina kontakti liecināja, ka viņš gribēja draudzēties ar visiem un ir sasodīti strādīgs. Viens no viņa kontaktiem bija Belousovs, cilvēks, kurš sarežģītos veidos piešķīra naudu ”Vāgnera” grupai. Bet tomēr viņš un Belousovs nebija tuvi draugi. Taču Belousovs zināja, ko dara privātie militārie uzņēmumi.
Tā kā šobrīd Aizsardzības ministrija kopumā ir vienīgā struktūra, kas Krievijā uzrauga algotņus, un visas aktīvās grupas, piemēram, BARS, Redut un viss, kas tajās ietilpst, vienā vai otrā veidā ir pakļautas. Aizsardzības ministrijas un jo īpaši Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadībai ir acīmredzams, ka pieredze saskarsmē ar algotņiem Andrejam Belousovam tikai noderēs, un stāsts par viņa sakariem ar Jevgeņiju Prigožinu viņam nebija. kā mīnuss, tikai kā pluss.
Kas šajā izmeklēšanā jums personīgi bija uzkrītošākais?
”Es domāju, ka esmu pārstājis būt pārsteigts. Bet mani varbūt pārsteidza, varbūt izbrīnīja fakts, ka šis cilvēks ir reliģisks fanātiķis. Viņš ir fanātiski veltīts tam, ko dara, viņš izvēlas mērķi un virzās uz to, neredzot šķēršļus. Un kopumā viņš ir gatavs uz daudz ko, lai izpildītu savas saistības, solījumus – un fanātiski kalpotu savam izvēlētajam mērķim”.