Kremļa fīrers Vladimirs Putins ir gatavs apturēt karu Ukrainā ar sarunās panāktu pamieru, kurā tiek atzītas pašreizējās kaujas lauka līnijas, aģentūrai Reuters sacīja četri avoti Krievijā, sakot, ka viņš ir gatavs karot, ja Kijiva un Rietumi neatbild.
Trīs no avotiem, kas ir pazīstami ar diskusijām Putina apkārtnē, sacīja, ka Krievijas līderis ir paudis neapmierinātību nelielai padomnieku grupai par to, ko viņš uzskata par Rietumu atbalstītiem mēģinājumiem kavēt sarunas un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu izslēgt sarunas.
“Putins var cīnīties tik ilgi, cik nepieciešams, bet Putins ir gatavs arī pamieram – lai iesaldētu karu,” sacīja cits no četriem, augsta ranga Krievijas avotiem, kurš ir strādājis ar Putinu un kuram ir zināšanas par augstākā līmeņa sarunām. Kremlī.
Viņš, tāpat kā citi šajā stāstā minētie, runāja, vēloties palikt anonīms, ņemot vērā lietas jutīgumu.
Par šo tēmu Reuters runāja ar pieciem cilvēkiem, kuri strādā vai ir strādājuši ar Putinu augstākā līmenī politiskajā un biznesa pasaulē. Piektais avots nekomentēja kara iesaldēšanu pašreizējās frontes līnijās.
Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, atbildot uz lūgumu sniegt komentāru, sacīja, ka Kremļa vadītājs vairākkārt ir skaidri paudis, ka Krievija ir atvērta dialogam, lai sasniegtu savus mērķus, sakot, ka valsts nevēlas “mūžīgo karu”.
Ukrainas ārlietu un aizsardzības ministrijas uz jautājumiem neatbildēja.
Daži Rietumu militārie un politiskie analītiķi uzskatīja, ka pagājušajā nedēļā ekonomists Andrejs Belousovs iecelts Krievijas aizsardzības ministra amatā, nostādīs Krievijas ekonomiku uz pastāvīga kara pamata, lai uzvarētu ieilgušajā konfliktā.
Tas sekoja ilgstošajam kaujas lauka spiedienam un Krievijas teritoriālajam progresam pēdējo nedēļu laikā.
Tomēr avoti norādīja, ka Putins, kurš martā tika pārvēlēts uz jaunu sešu gadu termiņu, drīzāk izmantos Krievijas pašreizējo impulsu, lai karu atstātu aiz muguras. Tiešā veidā viņi nekomentēja jauno aizsardzības ministru.
Pamatojoties uz zināšanām par sarunām Kremļa augstākajās aprindās, divi avoti sacīja, ka Putins uzskata, ka līdzšinējie ieguvumi karā ir pietiekami, lai pārdotu uzvaru Krievijas tautai.
Eiropas lielākais sauszemes konflikts kopš Otrā pasaules kara ir prasījis desmitiem tūkstošu dzīvību abām pusēm un izraisījis plašas Rietumu sankcijas pret Krievijas ekonomiku.
Trīs avoti sacīja, ka Putins saprot, ka jebkuram dramatiskam jaunam progresam būs nepieciešama vēl viena valsts mēroga mobilizācija, ko viņš nevēlas, savukārt viens avots, kurš pazīst Krievijas prezidentu, sacīja, ka viņa popularitāte kritusies pēc pirmās mobilizācijas 2022. gada septembrī.
Nacionālā mobilizācija sabiedēja daļu Krievijas iedzīvotāju, liekot simtiem tūkstošu iesaukšanas vecuma vīriešu pamest valsti. Aptaujas liecina, ka Putina popularitāte kritusies par vairākiem punktiem.
Peskovs sacīja, ka Krievijai nav nepieciešama mobilizācija un tās vietā bruņotajos spēkos vervē brīvprātīgos darbuzņēmējus.
Pamiera vai pat miera sarunu izredzes šobrīd šķiet mazas
Zelenskis ir vairākkārt teicis, ka miers uz Putina noteikumiem nav nekāds sākums. Viņš ir apsolījis atgūt zaudēto teritoriju, tostarp Krimu, kuru Krievija anektēja 2014. gadā. 2022. gadā viņš parakstīja dekrētu, kas oficiāli pasludināja jebkādas sarunas ar Putinu par “neiespējamām”.
Viens no avotiem prognozēja, ka vienošanās nevarēs notikt, kamēr Zelenskis būs pie varas, ja vien Krievija viņu apietu un nepanāktu vienošanos ar Vašingtonu. Tomēr ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, runājot Kijivā pagājušajā nedēļā, žurnālistiem sacīja, ka netic, ka Putins būtu ieinteresēts nopietnās sarunās.
Šveices sarunas
Ukraina gatavojas Šveices nākamajā mēnesī rīkotajām sarunām, kuru mērķis ir apvienot starptautisko viedokli par kara izbeigšanu. Sarunas tika sasauktas pēc Zelenska iniciatīvas, kurš sacīja, ka Putinam nevajadzētu ierasties. Šveice Krieviju nav uzaicinājusi.
Maskava ir paziņojusi, ka sarunas nav uzticamas bez tās dalības. Ukraina un Šveice vēlas, lai piedalītos Krievijas sabiedrotie, tostarp Ķīna.
Uzstājoties Ķīnā 17.maijā, Putins sacīja, ka Ukraina var izmantot Šveices sarunas, lai panāktu, ka plašāka valstu grupa atbalsta Zelenska prasību par pilnīgu Krievijas izstāšanos, kas, pēc Putina vārdiem, būtu uzspiests nosacījums, nevis nopietnas miera sarunas.
Šveices Ārlietu ministrija nekavējoties neatbildēja uz komentāru pieprasījumu.
“Mēs esam gatavi diskusijai. Mēs nekad neatsakām,” Putins sacīja Ķīnā.
Kremlis paziņojis, ka nekomentē tās īpašās militārās operācijas gaitu Ukrainā, ko tas dēvē par savu īpašo militāro operāciju, taču vairākkārt ir paziņojis, ka Maskava ir atvērta idejai par sarunām, kas balstītas uz “jaunajām realitātēm uz vietas”.
Atbildot uz jautājumiem par šo stāstu, ASV Valsts departamenta pārstāvis sacīja, ka jebkurai miera iniciatīvai ir jārespektē Ukrainas “teritoriālā integritāte tās starptautiski atzītajās robežās” un raksturoja Krieviju kā vienīgo šķērsli mieram Ukrainā.
“Kremlim vēl nav jāparāda kāda jēgpilna ieinteresētība izbeigt savu karu, gluži otrādi,” sacīja pārstāvis.
Kijiva saka, ka Putinam, kura komanda vairākkārt noliedza, ka viņš plānojis karu pirms iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, nevar uzticēties, ka viņš ievēros kaut vienu vienošanos.
Gan Krievija, gan Ukraina arī paudušas bažas, ka otra puse izmantos jebkādu pamieru, lai pārbruņotos.
Kijiva un tās Rietumu atbalstītāji uzkrāj ASV palīdzības paketi 61 miljarda dolāru apmērā un papildu Eiropas militāro palīdzību, lai mainītu to, ko Zelenskis šonedēļ aģentūrai Reuters raksturoja kā “vienu no grūtākajiem brīžiem” pilna mēroga kara laikā.
Kā arī munīcijas deficīts pēc ASV kavēšanās ar pakas apstiprināšanu, Ukraina ir atzinusi, ka tai ir grūtības savervēt pietiekami daudz karavīru, un pagājušajā mēnesī samazināja iesaucamo vīriešu vecumu līdz 25 gadiem no 27 gadiem.
Teritorija
Visi avoti norāda, ka Putina uzstājība, ka darījumā jāiekļauj jebkādi kaujas lauka ieguvumi, nav apspriežama.
Putins tomēr būtu gatavs samierināties ar to, kāda zeme viņam tagad ir, un iesaldētu konfliktu pašreizējās frontes līnijās, sacīja četri no avotiem.
“Putins teiks, ka mēs uzvarējām, ka NATO mums uzbruka un mēs saglabājām savu suverenitāti, ka mums ir sauszemes koridors uz Krimu, kas ir taisnība,” viens no viņiem sacīja, sniedzot savu analīzi.
Konflikta iesaldēšana atbilstoši pašreizējām nostādnēm atstātu Krievijai īpašumā ievērojamus četrus Ukrainas reģionus, kurus viņš oficiāli iekļāva Krievijā 2022. gada septembrī, bet bez pilnīgas kontroles pār nevienu no tiem.
Šāda kārtība neatbilstu mērķiem, ko Maskava sev toreiz izvirzīja, paziņojot, ka četri Ukrainas apgabali – Doņecka, Luhanska, Zaporižja un Hersona – tagad pieder tai pilnībā.
Peskovs sacīja, ka nevar būt ne runas par šo četru reģionu atdošanu, kuri saskaņā ar tās konstitūciju tagad ir pastāvīgi Krievijas sastāvā.
Vēl viens faktors, kas ietekmē Kremļa priekšnieka uzskatu, ka karam ir jābeidzas, ir tas, ka jo ilgāk tas ievelkas, jo vairāk cīņās rūdīto veterānu atgriežas Krievijā, neapmierināti ar pēckara darba un ienākumu izredzēm, kas, iespējams, rada spriedzi sabiedrībā, sacīja viens no avotiem, kurš ir strādājis ar Putinu.
“Krievija ies tālāk”
Februārī trīs Krievijas avoti aģentūrai Reuters sacīja, ka ASV noraidīja iepriekšējo Putina ierosinājumu par pamieru, lai iesaldētu karu.
Ja nav pamiera, Putins vēlas ieņemt pēc iespējas vairāk teritorijas, lai izdarītu spiedienu uz Ukrainu, vienlaikus cenšoties izmantot negaidītas iespējas iegūt vairāk, sacīja trīs avoti.
Krievijas spēki kontrolē aptuveni 18% Ukrainas un šomēnes iebruka Harkivas ziemeļaustrumu reģionā.
Putins paļaujas uz to, ka Krievijas lielais iedzīvotāju skaits salīdzinājumā ar Ukrainu saglabās pārāku dzīvo spēku pat bez mobilizācijas, ko papildinās neparasti dāsnas atalgojuma paketes tiem, kas parakstās.
“Krievija virzīsies tālāk,” sacīja avots, kurš strādājis ar Putinu.
Putins lēnām iekaros teritorijas, līdz Zelenskis nāks klajā ar piedāvājumu apstāties, sacīja persona, sakot, ka Krievijas līderis paudis palīgiem viedokli, ka Rietumi nenodrošinās pietiekami daudz ieroču, graujot Ukrainas morāli.
ASV un Eiropas līderi paziņojuši, ka atbalstīs Ukrainu, līdz tiks garantēta tās drošības suverenitāte. NATO valstis un sabiedrotie apgalvo, ka cenšas paātrināt ieroču piegādes.
“Krievija var izbeigt karu jebkurā laikā, izvedot savus spēkus no Ukrainas, tā vietā, lai katru dienu turpinātu brutālus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, ostām un cilvēkiem,” sacīja ASV Valsts departaments, atbildot uz jautājumu par ieroču piegādēm.
Visi pieci avoti sacīja, ka Putins padomniekiem teicis, ka viņam nav nekādu projektu NATO teritorijā, atspoguļojot viņa publiskos komentārus par šo lietu. Divi no avotiem minēja Krievijas bažas par pieaugošajām eskalācijas briesmām ar Rietumiem, tostarp kodolieroču eskalāciju saistībā ar konfliktu Ukrainā.
Valsts departaments paziņoja, ka ASV nav pielāgojušas savu kodolpozīciju, kā arī nav saskatījušas nekādas pazīmes, ka Krievija gatavojas izmantot kodolieroci.
“Mēs turpinām uzraudzīt stratēģisko vidi un esam gatavi,” sacīja pārstāvis.