ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens aicina Balto namu atvieglot aizliegumu izmantot Amerikā ražotus ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijai, raksta The New York Times (NYT), atsaucoties uz avotu. Pēc medija ziņām, Blinkens mainījis savu nostāju šajā jautājumā pēc “apskaidrojošās vizītes” Kijivā, kas notika 14. maijā.
Kā atzīmē NYT avots, pašlaik ASV administrācijā notiek diskusijas par šī aizlieguma vājināšanu. Proti, Valsts departaments vēlas iegūt atļauju Ukrainas bruņotajiem spēkiem izmantot ASV raķetes un artilērijas sistēmas uzbrukumu laikā Krievijas pierobežas reģioniem.
Debates ierosināja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. NYT raksta, ka viņa izvirzītais priekšlikums vēl ir tapšanas stadijā un vēl nav skaidrs, cik kolēģu no Baidena tuvākā loka tam ir parakstījušies. Turklāt projekts vēl nav oficiāli prezentēts pašam Amerikas līderim, kurš šajā jautājumā vienmēr izrāda “lielāko piesardzību”, precizēja amatpersonas.
Saskaņā ar medija sarunu biedru, kas piedalījās diskusijā par politiku attiecībā uz Ukrainu, nostāja Blinkenam mainījās sakarā ar Krievijas armijas ofensīvu Harkivas apgabalā.
Pēdējos mēnešos, kā raksta NYT, uzbrukumiem Krievijas reģioniem Ukrainas bruņotie spēki galvenokārt izmantojuši Ukrainā ražotus bezpilota lidaparātus, kuru jauda un ātrums nav līdzvērtīgs amerikāņu ieročiem. Tajā pašā laikā Krievijas pretgaisa aizsardzība arvien biežāk tos notriec vai maldina, pateicoties uzlabotajām elektroniskās karadarbības metodēm.
NYT raksta, ka Baidena administrācija arī tiek pakļauta spiedienam ļaut Ukrainas bruņotajiem spēkiem ar amerikāņu ieročiem dot triecienus Krievijas militārajiem mērķiem, vienlaikus saglabājot aizliegumu uzbrukt naftas pārstrādes rūpnīcām un citai Krievijas infrastruktūrai.
Politico 15.maijā, atsaucoties uz avotiem, rakstīja, ka Ukrainas parlamentāriešu grupa ieradās Vašingtonā ar mērķi pārliecināt Balto namu atcelt aizliegumu izmantot Amerikā ražotus ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijai. Ukrainas amatpersonas uzsvēra, ka šie ierobežojumi neļauj Ukrainas bruņotajiem spēkiem dot triecienus militārajām noliktavām Krievijas teritorijā un novērst Krievijas karaspēka virzību uz priekšu Harkovas apgabalā.
Augstākās Radas Tautas kalpa frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija Baltā nama politiku šajā jautājumā nosauca par Kijivas “galveno problēmu”. Tajā pašā laikā Politico norādīja, ka Krievijas puse “labi apzinās šo ierobežojumu”.
Tikmēr amerikāņu amatpersonas medijam norādīja, ka Baidena administrācijas politika nav mainījusies. “Palīdzība tiek sniegta aizsardzībai, nevis uzbrukuma operācijām Krievijas teritorijā,” sacīja viens no viņiem.
Blinkens 22.maijā Pārstāvju palātas sēdē sacīja, ka ASV savu nostāju šajā jautājumā nav mainījušas, taču Ukrainai pašai jāizlemj, vai izmantot amerikāņu ieročus, lai dotu triecienu Krievijas teritorijai.
“Ukrainai ir jāpieņem savs lēmums, un tā to arī darīs. Varu apliecināt, ka tai ir visi nepieciešamie līdzekļi, lai to paveiktu,” uzsvēra Blinkens.
Tajā pašā dienā 13 amerikāņu kongresmeņi – septiņi demokrāti un seši republikāņi – vērsās pie Pentagona vadītāja Loida Ostina, aicinot ļaut Ukrainai sākt uzbrukumus ar amerikāņu ieročiem Krievijas teritorijā. Viņu vēstulē teikts, ka Ukrainas bruņoto spēku pozīcijas pasliktināšanās frontē izraisīja šādu nepieciešamību.