Zinātnieki ir izmisumā politiķu neizdarības dēļ. Pasaule saskaras ar badu, slimībām un postošām dabas katastrofām
Globālo klimata pārmaiņu pētnieki atrodas uz izmisuma robežas: pagājuši gandrīz 10 gadi kopš “vēsturiskā” Parīzes klimata līguma noslēgšanas, taču cilvēce nav tuvāk globālās problēmas risinājumam. Zinātnieki vaino politiķus un naftas un gāzes lobiju jaunu vides standartu ieviešanas kavēšanā sava izdevīguma labad. Katrs globālās temperatūras pieaugums par 0,1°C pakļauj riskam vēl 140 miljonus cilvēku visā pasaulē. Situāciju var uzlabot tikai radikālas izmaiņas vadošo pasaules lielvaru politikā, uzskata zinātnieki. Pretējā gadījumā pēc 25 gadiem cilvēce saskarsies ar nenormālu sausumu, badu un masveida migrāciju, un daudzas megapilsētas būs zem ūdens.
2015. gada klimata konferencē Parīzē tika pieņemta vienošanās, kuras dalībnieki vienojās līdz 2100. gada beigām ierobežot planētas vidējās temperatūras pieaugumu līdz aptuveni 1,5 ° C. Gandrīz 10 gadus vēlāk zinātnieki ir pārliecināti, ka šis mērķis netiks sasniegts. Pie šāda secinājuma nonācis britu medijs The Guardian, aptaujājot 380 klimata ekspertus un noskaidrojot, kādu viņi redz planētas nākotni.
Gandrīz 80% aptaujāto zinātnieku uzskata, ka temperatūra paaugstināsies vismaz par 2,5°C, bet 42% sagaida sasilšanu vairāk nekā par 3°C. Tikai 6% aptaujāto uzskata, ka globālā sasilšana nepārsniegs 2015. gadā noteikto 1,5°C mērķi.
Šī mērķa nesasniegšana, pēc aptaujāto ekspertu domām, novedīs pie sāpīgas nākotnes: cilvēci gaida bads, masveida migrācija un konflikti. Katrs globālās temperatūras pieaugums par 0,1°C palielina potenciāli skarto cilvēku skaitu par 140 miljoniem.
Pētnieki salīdzina planētas vidējās temperatūras pieaugumu ar pirmsindustriālo līmeni, kas datējams ar 20. gadsimta sākumu: vidējās globālās temperatūras pieaugums laika posmā no 1900. līdz 1980. gadam bija aptuveni 0,5 ° C, bet kopš tā laika. tad temperatūras pieauguma temps ir gandrīz dubultojies: 2023. gada beigās zinātnieki reģistrēja pieaugumu par aptuveni 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.
Jaunākajā IPCC ziņojumā teikts, ka globālās temperatūras paaugstināšanās izraisīs neatgriezenisku Amazones lietus mežu izzušanu, četrkāršus plūdu postījumus un risku saslimt ar tropu drudzi miljardiem cilvēku visā pasaulē .
“Es priecājos, ka man nav bērnu, zinot, kas būs nākotnē,” sacīja kāds klimata zinātnieks.
“Es sagaidu daļēji distopisku sāpju un ciešanu nākotni globālo dienvidu tautām. Pasaules reakcija līdz šim ir nosodāma – mēs dzīvojam muļķu laikmetā,” sacīja Dienvidāfrikas zinātnieks, kurš vēlējās palikt anonīms.
Temperatūras paaugstināšanās par 1°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu jau rada katastrofālus karstuma viļņus ASV, Eiropā un Ķīnā. Piemēram, 2021. gadā rekordaugsta temperatūra šajās vietās tika reģistrēta ASV ziemeļrietumos līdz 40°C un 49,6°C Kanādā. Vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 2°C palielina karstuma viļņu atkārtošanās risku 100–200 reizes.
Temperatūras paaugstināšanās par 2,5 līdz 3 grādiem pēc Celsija vai augstāka noved pie tā, ko eksperti uzskata par “neizpētītu teritoriju”. Sausums izjauks sen izveidotās pārtikas piegādes ķēdes, izraisot pārtikas cenu pieaugumu, badu un migrācijas viļņus no sausajiem reģioniem. Vienā pētījumā, kurā tika pētītas temperatūras paaugstināšanās par 2,7°C sekas, konstatēts , ka temperatūras paaugstināšanās var atņemt labvēlīgus dzīves apstākļus diviem miljardiem cilvēku Āfrikā un Āzijā: piemēram, 600 miljoniem Indijā un vairāk nekā 300 miljoniem Nigērijā. Globālās sasilšanas 3°C dēļ zem ūdens nonāks Šanhaja, Riodežaneiro, Maiami un Hāga
Citas globālās sasilšanas sekas ir kritiskie klimata “pagrieziena punkti”, kas drīzumā var tikt pārvarēti : Grenlandes ledus cepures iznīcināšana, straumju izmaiņas Atlantijas okeāna ziemeļdaļā, lietusgāžu pārtraukšana, no kurām miljardiem cilvēku ir atkarīgi pārtikas iegūšana, oglekli bagātā mūžīgā sasaluma kušana, izmaiņas ziemeļu mežos Katrs no “pagrieziena punktiem” nes sev līdzi vairākas negatīvas sekas, kas ietekmē miljoniem cilvēku.
Politiskās gribas trūkums un nevienlīdzība
Gandrīz trīs ceturtdaļas The Guardian aptaujāto ekspertu klimata krīzē vaino politiķus, kuriem trūkst gribas pieņemt nepopulārus, bet svarīgus lēmumus. Apmēram 60% zinātnieku kā iemeslu minēja “korporatīvās intereses”. Tajā pašā laikā tikai 27% zinātnieku klimata problēmas saistīja ar finansējuma trūkumu – lielākā daļa ekspertu ir pārliecināti, ka inovācijām nauda ir.
Ekonomists un bijušais Indijas valdības padomnieks Dīpaks Dasgupta uzskata, ka galvenais šķērslis globālo klimata problēmu risināšanai ir valdību un uzņēmumu tuvredzība. Cīņai pret klimata pārmaiņām ir jāplāno gadu desmitiem iepriekš — pretstatā vēlēšanu cikliem, kas ilgst tikai dažus gadus. Vēl viens iemesls, kāpēc klimata pārmaiņas netiek risinātas, ir bagātāko fosilā kurināmā uzņēmumu (naftas, gāzes un ogļu) ietekme uz politiķiem un plašsaziņas līdzekļiem.
“Lēmēju piekrišana [jauniem naftas un gāzes projektiem no ASV, Kanādas, Apvienotās Karalistes, Austrālijas, Krievijas un Tuvo Austrumu lielākajām fosilā kurināmā ražotājvalstīm iedzen mūs pasaulē, kurā cieš neaizsargātie, kamēr turīgie cer, ka paliks drošībā,” saka Stīvens Hamfrijs no Londonas Ekonomikas skolas.
“Problēmas mērogs nav līdz galam skaidrs. Būs miljoniem vides bēgļu, ekstrēmu laika apstākļu saasināšanās un pārtikas un ūdens trūkums, pirms lielākā daļa sapratīs, cik steidzami ir jāsamazina emisijas. Taču līdz tam laikam būs par vēlu,” saka Ralfs Simss no Masija universitātes Jaunzēlandē.
Vēl viens būtisks šķērslis cīņai pret klimata pārmaiņām, pēc aptaujāto ekspertu domām, ir milzīgā plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem. Galu galā pastāv milzīga plaisa starp tiem, kas ir atbildīgi par visvairāk emisiju, un tiem, kuri visvairāk cieš no to ietekmes: nesen veiktā pētījumā par klimata nevienlīdzību atklājās, ka bagātākie 1 % cilvēku ir atbildīgi par vairāk oglekļa emisiju nekā 66 % no nabadzīgākie
Zinātnieki ir gatavi padoties
Daudzi no The Guardian aptaujātajiem ekspertiem saka, ka ir neapmierināti, ka viņu pūliņi nedod rezultātus. Piemēram, Meksikas Nacionālās autonomās universitātes klimata modelēšanas eksperte Ruta Serezo-Mota cerēja, ka rekordaugstais karstums viņas valstī, kas nogalinājis simtiem cilvēku, liks varas iestādēm uzņemties atbildīgāku pieeju klimata pārmaiņām, taču tas nenotika.
“Nav iespējams nezaudēt cerību un justies uzvarētam. Pagājušajā vasarā šeit Meksikā bija aptuveni 47 grādi. Pat naktī temperatūra pazeminājās tikai līdz 38 grādiem, kas ir augstāka par ķermeņa temperatūru. Cilvēkam dienā nav ne minūtes laika, lai atgūtos,” viņa saka, norādot, ka no daudziem nāves gadījumiem varēja izvairīties.
Cerezo-Mota sacīja, ka varas iestāžu neizdarības dēļ viņa sākusi justies nomākta, taču viņa joprojām turpina darbu. “Politiķi var teikt, ka viņiem ir vienalga, bet viņi nevar teikt, ka nezināja,” viņa saka.
Kamila Parmezāna, Francijas Nacionālā zinātniskās pētniecības centra ekoloģe, pirms 15 gadiem bija uz padoties robežas. “Es veltīju savu pētniecības dzīvi klimata zinātnei, un tas neko nemainīja,” viņa teica. Turpināt darbu viņu iedvesmoja jaunie aktīvisti 2009. gada ANO klimata samitā Kopenhāgenā .
“Arī mēs esam cilvēki, kas dzīvo uz šīs Zemes, mēs arī piedzīvojam klimata pārmaiņu sekas. Mums arī ir bērni, un mēs esam noraizējušies par viņu nākotni. Mēs veicām pētījumu, sagatavojām patiešām labu ziņojumu, un oho! – tas nekādā veidā neietekmēja politiku. Katru reizi to ir ļoti grūti redzēt,” sacīja Lisa Šipere no Bonnas universitātes.
“Es regulāri krītu izmisumā un jūtos vainīgs, ka nespēju ātrāk mainīt situāciju. Un šīs jūtas kļuva vēl spēcīgākas pēc tam, kad es kļuvu par tēvu,” stāsta Anrī Veismans no pētniecības institūta Francijā. Turpināt cīnīties viņam palīdz izpratne, ka katrai grāda desmitdaļai ir nozīme.
Mazāk nekā 25% The Guardian aptaujāto ekspertu uzskata, ka globālā temperatūras paaugstināšanās nepārsniegs 2°C. Viens no viņu optimisma iemesliem ir zaļo tehnoloģiju (no atjaunojamās enerģijas līdz elektriskajiem transportlīdzekļiem) straujā ieviešana un to strauji krītošās cenas. “Klimata glābšana kļūst arvien lētāka un lētāka,” saka Larss Nilsons no Lundas universitātes Zviedrijā.
Savā jaunākajā ziņojumā IPCC prognozē , ka līdz 2040. gadam ļoti iespējams, ka sasilšana par 1,5°C notiks pat ļoti zema oglekļa emisiju scenārija gadījumā. Ja emisijas palielināsies, IPCC prognozē, ka šis rādītājs tiks pārsniegts. Tā kā 2020. gada beigās tiks ieviesta globālā emisiju politika, līdz 2100. gadam temperatūra paaugstināsies par 3,2°C.