ASV prezidents Džo Baidens paaugstina tarifus Ķīnā ražotiem elektromobiļiem, saules paneļiem, tēraudam un citām precēm.
Baltais nams paziņoja, ka pasākumi, kas ietver 100% robežnodokli elektriskajiem automobiļiem no Ķīnas, ir atbilde uz negodīgu politiku un paredzēti, lai aizsargātu ASV darbavietas.
Ķīna jau iepriekš ir kritizējusi plānus, par kuriem tika ziņots iepriekš.
Analītiķi sacīja, ka tarifi lielākoties ir simboliski, un to mērķis bija palielināt balsu skaitu grūtajā vēlēšanu gadā.
Tie seko vairākus mēnešus ilgajai kritikai, ko izteicis bijušais prezidents Donalds Tramps, kurš kandidē uz Balto namu pret Baidenu un ir apgalvojis, ka viņa konkurenta atbalsts elektriskajām automašīnām “nogalinātu” ASV automobiļu rūpniecību
Otrdien paziņotie tarifi sniegs aptuveni 18 miljardus dolāru vērtu importu, paziņoja Baltais nams.
Papildus elektrisko transportlīdzekļu tarifu pieaugumam no 25% līdz 100%, nodevas par saules baterijām palielināsies no 25% līdz 50%.
Tarifu likmes noteiktiem tērauda un alumīnija izstrādājumiem vairāk nekā trīskāršosies līdz 25% no 7,5% vai mazāk.
Šie soļi paplašina stingros tarifus, ko ASV noteica Ķīnas precēm Trampa laikā, atsaucoties uz negodīgu tirdzniecības praksi.
Baidena administrācijas pasākumu pārskatīšanas laikā valdība saņēma gandrīz 1500 komentāru, no kuriem lielākā daļa no uzņēmumu īpašniekiem apgalvoja, ka tie paaugstina cenas ikdienas amerikāņiem, un lūdza tos noņemt.
Baidena lēmums atstāt tarifus spēkā un paplašināt tos jaunās jomās, pat ja ASV pastāvīgā inflācija ir svērusi viņa apstiprinājuma reitingus, ir apliecinājums dramatiskajai tirdzniecības uzskatu maiņai abās ASV politiskajās partijās, kuras jau ilgu laiku atbalstīja. globālās tirdzniecības priekšrocības.
Vendija Katlere, bijusī ASV tirdzniecības amatpersona, kas tagad ir Āzijas sabiedrības politikas institūta viceprezidente, sacīja, ka amerikāņi ir gatavi pieņemt augstākas cenas automašīnām, apmaiņā pret palīdzūbu aizsargāt ASV uzņēmumus un darbavietas.
“Mēs esam redzējuši šo filmu jau iepriekš – ar saules enerģiju, tēraudu un alumīniju, un, runājot par automašīnām un citiem produktiem, Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāapsteidz līkne,” viņa teica.
“Tas viss ir saistīts ar kompromisiem, un, iespējams, tuvākajā laikā automašīnas kļūs dārgākas, bet ilgtermiņā mēs vēlamies, lai šeit būtu konkurētspējīga nozare.”
Brīfingā ar žurnālistiem Baltā nama amatpersonas noliedza, ka iekšpolitika būtu ietekmējusi lēmumu.
Viņi teica, ka ASV pasākumus izraisīja Pekinas biznesa prakse, kas kaitē ASV, piemēram, piespiežot rietumu uzņēmumus dalīties ar informāciju un pēc tam to zagt.
Viņi arī sacīja, ka soļi bija mērķtiecīgi, un teica, ka viņi negaidīja, ka tie izraisīs inflāciju, pretstatā viņu pieejai Trampa kunga pieejai.
Bijušais prezidents, kurš sevi savulaik sauca par “tarifu cilvēku”, ir aģitējis par ierosināto vispārēju 10% tarifu ārvalstu importam, kas palielinātos līdz 60% precēm no Ķīnas.
Viņš arī ir uzbrucis Baidenam par elektrisko transportlīdzekļu popularizēšanu un apgalvo, ka šis solis iznīcinās ASV autobūves uzņēmumus, galvenos darba devējus tādos štatos kā Mičigana, kas novembrī būs galvenais vēlēšanu kaujas lauks.
ASV jau uzliek augstus tarifus Ķīnā ražotiem elektriskajiem transportlīdzekļiem, kas ir padarījis šādu automašīnu pārdošanu niecīgu.
Taču Vašingtona ir uzmanīgi vērojusi Ķīnas uzņēmumu pārdošanas apjomu pieaugumu Eiropā un citās valstīs.
Baltā nama amatpersonas sacīja, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai zaļās tehnoloģijās nedominētu viena valsts, lai pāreja būtu veiksmīga un ilgtspējīga ilgtermiņā.
Lai gan darbībām, kas vērstas uz elektriskajiem transportlīdzekļiem, visticamāk, būs minimāla praktiskā ietekme, biznesa pasaule gaida, vai Eiropa spers līdzīgus soļus, sacīja Nataša Ebtehadja no Artemis Investment Management.
Jaunie tarifi – īsumā
pusvadītāji – no 25% līdz 50% līdz 2025. gadam
atsevišķiem tērauda un alumīnija izstrādājumiem – no 7,5% līdz 25% 2024. gadā
elektriskie transportlīdzekļi – no 25% līdz 100% 2024. gadā
litija baterijas un kritiskie minerāli – no 7,5% līdz 25% 2024. gadā
saules baterijas – no 25% līdz 50% 2024. gadā
kuģa uz krastu celtņi – no 0% līdz 25% 2024. gadā
gumijas medicīniskie un ķirurģiskie cimdi – no 7,5% līdz 25% 2026.
Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste arī apspriež pasākumus, lai ierobežotu Ķīnā ražotu elektromobiļu importu, pat riskējot palēnināt to pieņemšanu.
“Tas nav īsti pārsteigums investoriem vai Ķīnas uzņēmumiem, jo īpaši tuvojoties vēlēšanām, kur abi kandidāti nav īsti proķīniski,” viņa sacīja.
“Ņemot vērā salīdzinoši nelielo importa apjomu uz ASV, varbūt ir interesantāk, kas notiks tālāk Eiropā.”
ASV un Ķīna atrodas tirdzniecības karā kopš 2018. gada, kad Tramps noteica tarifus aptuveni divām trešdaļām no Ķīnas importēto preču, kuru vērtība tolaik tika lēsta 360 miljardu dolāru vērtībā.
Pasākumi izraisīja Pekinas atriebību, kas beidzās ar mieru 2020. gada sākumā, kad Tramps samazināja dažu tarifu likmi, savukārt Ķīna apņēmās palielināt savus pirkumus ASV.
Šie solījumi nav izpildīti, taču kopš tā laika tarifi ir devuši vairāk nekā 200 miljardus ASV dolāru kā jaunos robežnodokļos ASV valdībai, vienlaikus pamudinot būtiski mainīt globālās tirdzniecības modeļus.
Lielu daļu šīs summas ikdienas amerikāņi ir samaksājuši augstāku cenu veidā par mēbelēm, apaviem un citām precēm.
Tomēr pētījuma piezīmē Oxford Economics jaunākos plānus raksturoja kā “vairāk simbolisku ābola mizu nekā kodienu”.
Uzņēmums sacīja, ka tie, visticamāk, paaugstinās inflāciju par niecīgu 0,01 procentpunktu, vienlaikus sverot izaugsmi līdzīgā veidā, nosaucot efektu par “noapaļošanas kļūdu”.