Nestratēģisko kodolspēku mācības, par kurām gatavošanos paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija, ir saistītas ar Rietumvalstu pārstāvju paziņojumiem un “bezprecedenta spriedzes eskalācijas kārtu”. Par to paziņojis Kremļa fīrera preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Konkrēti, viņš teica, mēs runājam par Francijas prezidenta Emanuela Makrona, “Lielbritānijas pārstāvju” un ASV Pārstāvju palātas demokrātiskās minoritātes līdera Hakīma Džefrija paziņojumiem.
“Viņi runāja par gatavību un pat nodomu nosūtīt uz Ukrainu bruņotus kontingentus, tas ir, faktiski pakļaut NATO karavīrus Krievijas armijai. Šis ir pilnīgi jauns spriedzes eskalācijas raunds, tas ir bezprecedenta un, protams, prasa īpašu uzmanību un īpašus pasākumus,” sacīja Peskovs.
Krievijas Aizsardzības ministrija 6.maijā paziņoja , ka Ģenerālštābs sāk gatavoties mācībām, kuru laikā “tiks veikts pasākumu kopums, lai praktiski pārbaudītu nestratēģisko kodolieroču sagatavošanas un izmantošanas jautājumus”.
Mācības tiek veiktas Krievijas prezidenta Vladimira Putina uzdevumā, “lai palielinātu nestratēģisko kodolspēku gatavību veikt kaujas misijas”. Mācībās tiks iesaistīti Dienvidu militārā apgabala raķešu formējumi, aviācijas un jūras spēki.
Pasākumi tiek īstenoti, “reaģējot uz atsevišķu Rietumu amatpersonu provokatīviem paziņojumiem un draudiem pret Krievijas Federāciju”, un to mērķis ir uzturēt personāla un tehnikas gatavību, skaidroja Aizsardzības ministrija.
Francijas prezidents Emanuels Makrons 2.maijā publicētajā intervijā laikrakstam The Economist sacīja , ka neatsauc savus vārdus par iespējamo Francijas karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu. Pēc viņa teiktā, tas iespējams divos gadījumos: kad tiek salauzta fronte un saņemts attiecīgs pieprasījums no Kijivas.
Peskovs Francijas līdera paziņojumu nosauca par bīstamu, norādot, ka Krievija rūpīgi uzrauga šādus paziņojumus. Dažas dienas pēc Makrona intervijas publicēšanas bijušais ASV Aizsardzības departamenta vadītāja vietnieks Stīvens Braiens sacīja, ka Francijas militārpersonas jau atrodas Ukrainā kaujas zonā un nākotnē plānots uz turieni nosūtīt 1,5 tūkstošus leģionāru.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kamerons vizītes laikā Kijivā sacīja, ka Ukrainai ir tiesības izmantot Londonas sniegto, lai dotu triecienu mērķiem Krievijas iekšienē, un tai pašai jāpieņem lēmums par to.
Savukārt ASV Pārstāvju palātas demokrātiskās minoritātes līderis Hakīms Džefrijs pieļauja amerikāņu karavīru iejaukšanos Ukrainā tās sakāves gadījumā.